Pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē atbalstītajā veselības aprūpes sistēmas reformā ir iezīmēta "ideālā" ģimenes ārsta prakse, pēc valdības komitejas sēdes žurnālistiem atzina veselības ministre Anda Čakša.
Viņa uzsvēra, ka reformu ziņojumā ir ietverta "ideālā" ģimenes ārsta prakse, kur uz vienu ārstu ir definēti 1500 pacienti, kas ļaus ne tikai saglabāt ģimenes ārsta praksi, bet arī ļaus veltīt pietiekamu laiku vienam pacientam.
"Patlaban ārsts ir spiests pieņemt vairāk pacientu, jo tas ir finansiāli izdevīgāk. Turpretī reforma paredz neņemt vairāk pacientu, tādējādi ļaujot pilnvērtīgāk pievērsties vienam pacientam," sacīja Čakša.
Reformā arī definētas prasības attiecībā uz ģimenes ārsta prakses telpām, piemēram, paredzot pietiekamu ģimenes ārsta komandas skaitu. "Patlaban nav iespējams nodarbināt komandas dalībniekus, jo prakses ir nepietiekami lielas. Tāpēc jārosina sadarbība ar pašvaldībām, kas veicinās prakšu veidošanu," informēja veselības ministre.
Tāpat ministre stāstīja par cilvēkresursu problēmām veselības aprūpes nozarē, atzīstot, ka šīs problēmas risinātu atalgojuma pieaugums.
"Salīdzinot medicīnas nozares cilvēkresursu statistiku Eiropā, Latvijā būtiski no vidējiem Eiropas rādītājiem atpaliek māsu skaits, nedaudz atpaliek ārstu skaits, bet pietiekami nodrošināti esam ar zobārstiem. Šajā ziņā svarīgākais jautājums ir atalgojums. Kamēr nebūs atalgojums, nevarēsim tēlot, ka nozarē viss ir kārtībā," pauda Čakša.
Vaicāta par to, vai veselības aprūpes sistēmas reformā iezīmēts konkrēts finansējuma pieaugums, veselības ministre atzina, ka šajā reformā ir ietverti sasniedzamie mērķi tuvākajiem pāris gadiem, turpretī atalgojuma pieaugums nozarē ir iezīmēts nodokļu reformas ietvarā.
Ministru kabineta komiteja bez plašām diskusijām pirmdien lēma izskatīšanai valdībā virzīt konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu.
Reforma paredz virkni dažādu uzlabojumu veselības aprūpē, tostarp mediķu algu palielināšanu, precīzu minimālo pašvaldību pienākumu definēšanu veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā, ģimenes ārstu darba pilnveidošanu, māsu skaita palielināšanu, kā arī daudzus citus pasākumus.
Veselības ministrija (VM) reformas ietvaros arī rosina precizēt pašvaldības lomu veselības aprūpē, nosakot pašvaldības atbildības un kompetences robežas. Tāpat reforma paredz VM padotības iestāžu reorganizāciju, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un veselības datu analīzi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
