Izkrišana vēlēšanās, skandāli un apnikums: kā 'Vienotība' zaudēja līderus  (136)

Jūlija vidū partijas "liberālais piecinieks" – Ints Dālderis, Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs – izstājās no partijas "Vienotība". Lai gan piecinieks turpinās darboties "Vienotības" Saeimas frakcijā, publiskajā telpā parādījusies informācija, ka vismaz daļa politiķu drīzumā paziņos par jauna politiskā spēka veidošanu.

Piecinieka aiziešana politiskajā vidē gan nav nekāds pārsteigums. Minētie deputāti jau iepriekš vairākkārt pauduši atšķirīgu pozīciju no "Vienotības" vadības.

"Vienotība" piedalījusies trijās Saeimas, divās pašvaldību un vienās Eiropas Parlamenta vēlēšanās:

Sākotnēji "Vienotības" mērķis, apvienojoties trim partijām, bija radīt jaunu politisku kultūru Latvijā. Savukārt prioritātes bija – izglītots un uzņēmīgs cilvēks, ilgtspējīga izaugsme un strauja izeja no krīzes, sociāli iekļaujoša, vesela un solidāra sabiedrība, kā arī godīga un atbildīga politika.

2010. gadā "Vienotība" tika izveidota kā partiju apvienība dalībai 10. Saeimas vēlēšanās. Taču gadu vēlāk, apvienojoties partijām "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai", tika dibināta partija.

Nodibinot partiju, tās varas groži palika Solvitas Āboltiņas rokās, savukārt partijas valdes līdzpriekšsēdētāja amati tika uzticēti Ģirtam Valdim Kristovskim un Aigaram Štokenbergam. Partijas dibināšanā par premjera amata kandidātu tika apstiprināts Valdis Dombrovskis. Par viņa kandidatūru nobalsoja visi partijas dibināšanas sapulces klātesošie, pats Dombrovskis gan šajā balsojumā atturējās.

Tieši šī četrotne kļuva par pirmajām lielajām "Vienotības" sejām. Šajā kvartetā Kristovskis pārstāvēja "Pilsonisko savienību", Štokenbergs – "Sabiedrību citai politikai", Āboltiņa – "Jauno laiku", savukārt Dombrovskis, kurš jau tobrīd bija Ministru prezidents, tika pieteikts kā turpmākais premjers.

Kristovskis kļuva par pirmo 2010. gada martā izveidotās partiju apvienības "Vienotība" valdes priekšsēdētāju. 10. Saeimas vēlēšanās – tā paša gada oktobrī – viņš startēja kā partijas pirmais numurs Rīgas reģionā.

Pēc iekļūšanas parlamentā valdību izveidoja partijas biedrs Dombrovskis, ārlietu ministra amatu uzticot Kristovskim.

Pēc gada – ārkārtas Saeimas vēlēšanās 2011. gada septembrī – Kristovskim atkal tika uzticēts pirmais numurs "Vienotības" sarakstā Rīgā, taču viņš saņēma 14 531 svītrojumu, kas neļāva iekļūt parlamentā.

Savukārt Dombrovskis liedza ministra amatus ieņemt nepārvēlētajiem deputātiem. Eiropas politikas pētniece Dace Akule tolaik vērtēja, ka vēlētāji Kristovski ir sodījuši par to, "kā viņš 2010. gada rudenī cīnījās par ārlietu ministra amatu, par prioritāti tolaik izvirzot savas izaugsmes nepieciešamību, nevis valsts intereses".

2012. gadā Kristovskis kļuva par eiroparlamentārieša Kārļa Šadurska palīgu un padomnieku. 12. Saeimas vēlēšanu "Vienotības" sarakstā Kristovska vārds vairs nav atrodams.

Pēc vairākiem gadiem – 2016. gada otrajā pusē – parādās informācija, ka Kristovskis pašvaldību vēlēšanās varētu cīnīties par Ventspils mēra amatu. Tā arī notiek, Kristovskim esot pirmajam numuram "Vienotības", Latvijas Reģionu apvienības un Nacionālās apvienības sarakstā. Viņš iekļuva domē, kur strādā opozīcijā.

Otrs četrinieka pārstāvis Štokenbergs 2010. gada martā kļuva par "Vienotības" valdes locekli, pārstāvot partiju "Sabiedrība citai politikai".

Štokenbergs no "Vienotības" saraksta tika ievēlēts 10. Saeimā, bet viņš uz laiku nolika deputāta mandātu, jo kļuva par tieslietu ministru Dombrovska valdībā.

Savukārt 11. Saeimā viņš "caurkrita". Štokenbergs, kandidējot "Vienotības" saraksta Zemgales apgabalā, saņēma visvairāk svītrojumu un netika ievēlēts. Jānorāda, ka pirms 11. Saeimas vēlēšanām gaismā nāca Štokenberga un viņa uzņēmumu izmantotās "nodokļu shēmas". Žurnālista Lato Lapsas publicētie raksti tolaik vēstīja, ka Štokenbergam netieši daļēji piederošs uzņēmums iesaistījies likumīgās nodokļu apiešanas shēmās.

Šobrīd bijušais politiķis nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kā arī viņš ir Latvijas Investīciju un attīstību aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītājs Apvienotajos Arābu Emirātos.

Āboltiņa līdz ar partiju apvienības izveidošanu ieņēma "Vienotības" valdes līdzpriekšsēdētājas amatu, bet līdz ar partijas dibināšanu viņa kļuva par partijas priekšsēdētāju. Neskatoties uz dažādiem skandāliem un kritiku, tostarp par ūjināšanu pensionāru piketa laikā, Laimdotas Straujumas valdības gāšanu un neievēlēšanu Saeimā, "Vienotības" valdes priekšsēdētājas amatu Āboltiņa ieņēma līdz pērnā gada jūnijam, kad viņas vietā stājās Andris Piebalgs.

Āboltiņa no "Vienotības" saraksta iekļuva 10. Saeimā, kur viņu ievēlēja par parlamenta priekšsēdētāju, arī 11. Saeimā viņa ieņēma šo amatu.

12. Saeimas vēlēšanās Āboltiņa Kurzemes vēlēšanu apgabalā palika "uzreiz aiz strīpas" aiz Saeimā iekļuvušajiem "Vienotības" deputātiem. Taču vietu viņai tomēr izdevās parlamentā "nosargāt". Vēlēšanās augstāku vietu ieguvušais Jānis Junkurs lēma atteikties no deputāta mandāta, skaidrojot, ka saņēmis darba piedāvājumu no kāda Honkongas uzņēmuma. Pēcāk viņa amatpersonas deklarācijā darbs Honkongas uzņēmumā gan neparādījās.

"Vienotības" frakcijas vadītājas amatu Āboltiņa ieņem jau kopš 2014. gada oktobra, kad to pēc vairāku gadu vadīšanas nācās atstāt parlamentārietim Dzintaram Zaķim.

Dombrovskis 10. Saeimas vēlēšanās kļuva par populārāko "Vienotības" deputāta amata kandidātu, vēlētājiem Vidzemē veltot viņam 77 168 "plusiņus" un vien 1327 svītrojumus. Viņam arī uzticēja veidot valdību. Pārliecinoši Dombrovskis iekļuva arī 11. Saeimā, kur viņam atkal uzticēja Ministru kabineta vadīšanu. Līdz ar to Dombrovskis trīs valdības vadīja no 2009. gada marta līdz 2013. gada novembrim, kad, uzņemoties politisko atbildību par traģiskajiem notikumiem Zolitūdē, atkāpās no amata, atjaunojot Saeimas deputāta mandātu.

2014. gada maijā viņu ievēlēja Eiropas Parlamentā (EP). Eiropas Komisijas (EK) sastāvā Dombrovskim uztic vienu no septiņiem priekšsēdētāja vietnieka amatiem un atbildību par eiro un sociālo dialogu.

2014. gada izskaņā Dombrovskis paziņoja, ka turpmāk vairs nedarbosies "Vienotības" valdē, jo vairs nevarot ierasties uz tās sēdēm. Lai arī partijas ārkārtas kongresā pērn Dombrovskis mudināja "Vienotību" saliedēties un atgūt sabiedrības uzticību, pats politiķis nepameta amatu Briselē, lai nāktu talkā partijai, un tās priekšsēdētāja amatam nominēja Piebalgu.

Vilks no "Vienotības" saraksta 10. Saeimā iekļuva, Vidzemē esot vien izlikts ar 12. kārtas numuru. Dombrovskis viņam uzticēja finanšu ministra amatu, kuru Vilks pildīja līdz pat 2014. gada novembrim. Pēc Dombrovska atkāpšanās no premjera amata, Vilks nolēma nekandidēt 12. Saeimas vēlēšanās un distancējās no politikas.

Atpūties laukos, Vilks uzņēmās darbu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā. Viņš arī nebaidās publiski kritizēt "Vienotību". Pērnā gada izskaņā Vilks vērtēja, ka "Vienotība" ir kļuvusi par Zaļo un zemnieku savienības piedēkli, kas tiek diriģēts no "valsts rietumiem".

Lai gan jau 2015. gadā uzvirmoja runas, ka Vilks varētu izstāties no partijas, savu iesniegumu līdz "Vienotības" birojam viņš nav aiznesis. Politikā viņš neplāno atgriezties arī tagad un uzskata, ka "Vienotība" neesot saglabājama, kamēr tajā strādā Āboltiņa.

Mūrniece vēl pirms partiju apvienības "Vienotība" izveidošanas ieņēma iekšlietu ministres amatu Dombrovska valdībā.

10. Saeimas vēlēšanās viņa startēja no "Vienotības" saraksta. Lai gan viņa startēja Rīgas sarakstā ar otro kārtas numuru, viņa netika ievēlēta. Mūrniece ieguva "mīksto" Saeimas deputāta mandātu, stājoties Ģirta Valda Kristovska (V) vietā, kurš tobrīd ieņēma ārlietu ministra amatu. Tomēr arī viņa uz laiku nolika deputāta mandātu, lai ieņemtu iekšlietu ministres amatu arī otrajā Dombrovska valdībā.

Neilgi pēc tam – 2011. gada februārī – Mūrniece pēc traģiskās apšaudes Jēkabpilī iesniedza Dombrovskim demisijas rakstu. Viņa iekšlietu ministres amatu ieņēma vēl līdz jūnijam, pēc tam Mūrniece Saeimas deputātu mandātu neatjaunoja.

Pēc aiziešanas no politikas viņa sāka strādāt privātajā sektorā.

10. Saeimas vēlēšanās Ēlerte tika ievēlēta parlamentā no "Vienotības" saraksta, viņa ieņēma kultūras ministres amatu Dombrovska valdībā.

Lai gan 11. Saeimas vēlēšanās Ēlerta kandidēja ar otro numuru "Vienotības" sarakstā Zemgales vēlēšanu apgabalā, viņa netika ievēlēta. Tas gan neliedza viņai turpināt savu politisko darbību. Viņa bija Dombrovska ārštata padomniece. Pusgadu viņa ieņēma arī kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (NA) padomnieces amatu.

2013. gadā viņa kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no "Vienotības". Ēlerte Rīgas domē par spīti augstajam svītrojumu skaitam tika ievēlēta. Pašvaldību vēlēšanās, kas norisinājās šogad, viņa nekandidēja.

2014. gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pusi mandātu skaitu no Latvijas ieguva partijas "Vienotība" pārstāvji. Tomēr arī šie pārstāvji lēnām no "Vienotības" distancējušies. Tā piemēram, Sandra Kalniete no partijas valdes izstājusies, savukārt Andris Piebalgs vairs nekandidēs uz "Vienotības" valdes priekšsēdētāja amatu.

Kalniete no "Vienotības" saraksta 2014. gadā iekļuva EP, kur strādāja arī iepriekšējā sasaukumā. Tā paša gada izskaņā ievēlēta arī par "Vienotības" valdes locekli. Taču 2015. gada vasarā viņa no valdes izstājās. Kā oficiālo iemeslu Kalniete minēja nespēju apmeklēt partijas valdes sēdes.

Lai gan Kalniete neizstājās no pašas partijas, viņa nekautrējās kritizēt "Vienotība" notiekošo, paužot bažas, ka politisko spēku sagaidīs Tautas partijas liktenis. "Sistemātiskā liberāli domājošā virziena pātagošana, kas notiek mūsu partijā, nozīmē arī pātagot vienu trešo daļu no vēlētājiem," 2015. gada augustā sacīja Kalniete. Viņa neslēpa arī sašutumu par Laimdotas Straujumas valdības krišanu un kritizēja iespējamo Solvitas Āboltiņas stāšanos viņas vietā.

Kad Kalniete izstājās no partijas valdes, parādījās baumas, ka viņa ar Egilu Levitu varētu veidot jaunu partiju. Baumas gan izrādījās nepatiesas un, visticamāk, jaunu politisko spēku Kalniete neveidos arī turpmāk – viņa ir paziņojusi, ka pēc šī EP sasaukuma beigām 2019. gadā noslēgs savu politisko karjeru.

2014. gada septembrī "Vienotībā" iestājas Piebalgs, kurš tobrīd strādāja EK. Oktobrī Piebalga pilnvaras beidzās, viņš pēc 10 gadu prombūtnes atgriezās Latvijas politikā un septembrī tika ievēlēts partijas valdē.

Īsi pēc 12. Saeimas vēlēšanām, kurās Piebalgs nepiedalījās, viņš pauda, ka labprāt startētu nākamajās, bet pagaidām nevēlas uzņemties atbildīgus amatus. Taču jau 2016. gada janvārī Piebalgs pauda gatavību kandidēt uz partijas vadītāja amatu. Jūnijā Piebalgs kļuva par "Vienotības" vadītāju, saņemot vairāk balsu nekā Saeimas deputāts Edvards Smiltēns. Piebalgs paziņoja, ka partijai ir jāmainās. Līdzīgus vārdus viņš pauda arī septembrī notikušajā "Vienotības" domes sēdē, kura norisinājās zem lozunga "Jaunā "Vienotība"".

Šā gada martā Piebalgs secināja, ka, lai arī viņš ir bēdīgs par partijas zemajiem reitingiem, "Vienotība" ir stabila. Pirms pašvaldību vēlēšanām Piebalgs portālam "Delfi" klāstīja, ka "Vienotība" nav beigts zirgs. Tomēr esot arī "būtiska sūce manā kuģī. Es nespēju uzrādīt sajūtu vēlētājam, ka "Vienotība" mainās," atzina Piebalgs.

Jūlija vidū gan Piebalgs paziņoja, ka nākamajā partijas kongresā, kas gaidāms 19. augustā, vairs nekandidēs uz "Vienotības" vadītāja amatu. Viņš nekandidēs arī uz amatu partijas valdē, taču turpinās darboties "Vienotībā" un varētu kandidēt parlamenta vēlēšanās.

Dzintars Zaķis 2010. gada martā kļuva par partiju apvienības "Vienotība" valdes locekli, pārstāvot partiju "Jaunais laiks".

Viņš no "Vienotības" saraksta tika ievēlēts gan 10., gan 11. Saeimā, abos sasaukumos viņš vadīja partijas frakciju un bija viens no partijas līderiem. 2014. gadā viņš tika ievēlēts 12. Saeimas sastāvā. Taču 11. Saeimas sasaukuma izskaņā – 2014. gada oktobrī – Zaķim nācās no "Vienotības" frakcijas vadītāja amata atkāpties un apturēt savu darbību partijā.

Atkāpšanās sekoja pēc viņa partijas biedra Jura Vidiņa iesnieguma Drošības policijā, kurā viņš norādīja uz iespējamu vēlēšanu balsu pirkšanu Latgalē par labu Zaķim. Pēcāk viņš arī paziņoja par izstāšanos no "Vienotības".

Zaķis gan neatteicās no 12. Saeimas deputāta mandāta, lai "kalpotu Latgales vēlētājiem". Pašlaik Zaķis turpina ieņemt deputāta amatu.