'Vienotības' reitings kritiski zems; vērojamas līdzīgas tendences kā savulaik LC un TP  (192)

"Es domāju, ka ir kaut kādas kopīgas tendences, kas izpaudās gan "Latvijas ceļā", gan Tautas partijā, gan tagad redzamas "Vienotības" ne visai pozitīvajā liktenī," pastāstīja Rozenvalds. Viņaprāt, šobrīd partijā trūkst vienotības, vēlētājos raisot neizpratni par to, kas īsti ar partiju notiek. Jautājumu par to, vai partija, līdzīgi kā citas varas partijas, nedodas pretim savam galam, uzjundī gan "piecnieka" aiziešana, gan arī Edvarda Smiltēna un Solvitas Āboltiņas pretstāve.

"Ja "Vienotība" vairs nav varas struktūrā nozīmīgākā partija, kas tā pašreiz nav, tad tas arī mudina cilvēkus pievērsties kādiem citiem spēkiem. Visu šo lietu kombinācija pašreiz apliecina to, ka "Vienotībā" nav ne tikai vienotības, bet, baidos, arī vienkārši spēka – gan iekšējā spēka, gan spēka tādā ziņā, kā veidot un ietekmēt politiskos procesus," skaidroja Rozenvalds.

Kā vēstīts, "Vienotības" deputāti Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins šomēnes paziņoja par izstāšanos no partijas. Savukārt pēc pāris dienām par atkāpšanos no "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata paziņoja Edvards Smiltēns. Kā sociālajā tīklā "Facebook", paziņojot par atkāpšanos, rakstīja pats Smiltēns, viņš uz laiku apturējis arī savas kandidatūras virzīšanu partijas priekšsēdētāja amatam "Vienotības" kongresā 19. augustā. "Vienīgais ceļš "Vienotībai" ir radikālas pārmaiņas partijā. Esmu pārliecināts, ka, lai "Vienotība" varētu veiksmīgi attīstīties, tai ir jābūt vienam līderim ar skaidru uzticības mandātu," lēmumu skaidroja deputāts.

Šomēnes par lēmumu nekandidēt uz partijas priekšsēdētāja amatu paziņoja līdzšinējais "Vienotības" līderis Andris Piebalgs, skaidrojot, ka partijas biedri gaidījuši radikālākas pārmaiņas, nekā viņš bijis gatavs piedāvāt. Komentējot partijas biedru aiziešanu LTV raidījumā "Rīta Panorāma", viņš uzsvēra, ka tas ir būtisks zaudējums. "Tā nav šķelšanās, tā tiešām ir vairāku cilvēku aiziešana," toreiz sacīja Piebalgs, piebilstot gan, ka viedoklim – "tas ir "Vienotības" gals" – nav pamata.

"Kaut kādai daļai vēlētāju cerības saistījās ar Piebalgu kā pieredzējušu cilvēku augstajās aprindās, kas varētu pavilkt ar savu autoritāti," sprieda Rozenvalds.

Vērtējot, vai starp pieciem no "Vienotības" aizgājušajiem deputātiem ir kāda autoritāte, kas varētu kļūt par līderi jaunā politiskā spēkā, Rozenvalds pauda: "Es domāju, ka katrs no šiem aizgājējiem ir interesants un ievērojams. Pašreiz jau atkal virmo informācija, ka teju, teju būs jauns politiskais spēks, un tad redzēsim, ko viņi piedāvās. Pagaidām stāstīt un runāt par viņiem ir diezgan pārsteidzīgi, jo mēs neko par to nezinām."

Jau aptuveni gadu "Vienotības" reitings turas ap 4%, portālam "Delfi" pauda pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Taujāts par to, kādu ietekmi uz partijas reitingu atstājusi piecu deputātu aiziešana, viņš norādīja, ka to rādīs nākamie mēneši, taču liels reitinga kritums nav gaidāms: "Publiskajā telpā izskan, ka tas kaut kā būtiski varētu ietekmēt reitingu. Man jau šķiet, ka nevarētu gan, tāpēc ka daudz zaudēt var tas, kam ir. Viņu popularitāte jau labu laiku patiesībā nav pārāk liela, līdz ar to kaut ko īpaši zaudēt viņiem ir grūti."

Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, maijā "Vienotības" reitings bijis 4%, savukārt šā gada janvārī par partiju Saeimas vēlēšanās bija gatavi balsot 4,2% balsstiesīgo. Pērn "Vienotības" reitingi bija augstāki – 2016. gada maijā SKDS un Latvijas Televīzijas kopīgi veiktās aptaujas rezultāti liecināja, ka par "Vienotību" savu balsi bija gatavi atdot 5,4% vēlētāju, turpretim aizvadītā gada janvārī – 6,5% vēlētāju.