Sabiedrībā pazīstami cilvēki izveido politisko kustību 'Mēs esam par!'  (422)

"Vienotību" pametušie deputāti Ints Dālderis, Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs arīdzan atrodami "Mēs esam par!" rindās. Tāpat kustībai pievienojušies tādi atpazīstami cilvēki kā mediju eksperts Ainārs Dimants, matemātiķis un profesors Andris Ambainis, sociālantropoloģe Anna Žabicka, vēsturnieks Gustavs Strenga, jurists Indulis Balmaks, mācītājs Juris Cālītis, valsts pārvaldes eksperte Vita Tērauda, fiziķis Vjačeslavs Kašcejevs un citi.

Viens no kustības veidotājiem Pavļuts pastāstīja, ka idejas pamatā ir atskārsme – bez pašu darbības kustības biedriem aktuālas idejas nekad nenonāks Saeimā. "Varam izveidot valsti un politiku, kuru cienām pat tad, ja tai nepiekrītam," teica Pavļuts. "Ir tik bezgalīgi daudz lietu, kurām teikt "pret". Bet mēs sapratām, ka mūsu domubiedru grupai kopīgs ir tas, ka mēs esam "par" valsti, kurā ir iespēja visiem."

Pavļuts pastāstīja, ka nākamais solis ir partijas dibināšana, kam sekos piedalīšanās nākamā gada Saeimas vēlēšanās. Partijas dibināšanas kongress notiks 26. augustā. Šobrīd kustība strādā pie programmas izveides.

Trešdien iniciatīvas grupas darbinieki parakstīja manifestu, kurā akcentētas cilvēka brīvības un tiesības, likts uzsvars uz saliedētu sabiedrību, visiem pieejamu veselības aprūpi un pabalstu aizstāšanu ar vispārēju pamatienākumu. Pausts atbalsts "slaidākai" publiskajai pārvaldei, lielākiem novadiem un spēcīgiem attīstības centriem. Par prioritārām nozarēm nosauktas veselības aprūpe, drošība, zinātne un infrastruktūra.

Uzņēmējs Staķis klāstīja, ka Latvijā visiem nav vienlīdzīgas iespējas. Tāpat viņš uzsvēra, ka kustības vēstījumi ir domāti visām etniskajām grupām. "Ceru, ka varam izbeigt etnisko balsojumu, lai vienai partijai nepiederētu tiesības uz visiem etniskajiem krieviem Latvijā," teica Staķis.

Manifestā pieminēts "nācijas un vēstures izlīgums" valstī, kas "pastāv vienā valodā" un "cilvēkiem, kuri spēj sarunāties daudzās [valodās]".

"Latvijā ir jābūt vislabākajai izvēlei visiem, nevis tikai izvēlei par mazāko ļaunumu. Izaugsmes pamats ir brīvi cilvēki. Latvija ir tik maza, ka mēs varam nodrošināt katram labu izglītību un iespējas, kādas tie nevar realizēt citur pasaulē. Tas nozīmē arī nepopulārus lēmumus," trešdien teica "Vienotību" pametusī deputāte Viņķele.

Profesors Ambainis teica, ka manifestā paustās idejas atbilst viņa personīgajiem uzskatiem. "Zinātnes nozarē vajadzīgas reformas un lielāks finansējums. Augstskolu mums ir pārāk daudz. Pietrūkst tiekšanās uz izcilību un atvērtība pasaulei. Sasniegt izcilību bez lielāka finansējuma nav iespējams. Kā zinātnieks esmu sadarbojies ar dažādas izcelsmes cilvēkiem, tāpēc man ir simpātiskas idejas par tautu, kas sastāv no daudziem, un Latviju integrētā Eiropā," pauda Ambainis.

Pētniece Golubeva sacīja, ka jāatsakās no "vakardienas" politikas, izglītības sistēmas un veselības aprūpes. "Mūsdienu politikas mērķis ir nodrošināt visu pilsoņu tiesības pilnīgā apjomā. Bet mēs to nevaram panākt, ja dalām sabiedrību savējos un svešajos. Mums jāatsakās no dažiem pagātnes aizspriedumiem," teica rīcībpolitikas pētniece Golubeva.

Golubeva 18. jūlijā portālā "Satori" publicēja eseju, kurā norāda uz liberālo ideju trūkumu Latvijā, lai gan "liberālas vērtības pašas par sevi ir neatņemama mūsdienu demokrātijas sastāvdaļa". "Tas, kā man pietrūkst Latvijā pēdējo gadu sarunās par briesmām, kuras varētu radīt hibrīdkarš, valsts nozagšana un citas politiskas nelaimes, ir atzīšanās, ka bez liberālām politikas idejām valsts pārvaldē un bez liberālām partijām Saeimā mēs esam palaiduši garām daudz iespēju," raksta Golubeva.

Politisko partiju un apvienību sarakstā atrodami 76 politiskie spēki, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. 11 no tiem savu darbību ir izbeiguši, tostarp Pavļuta iepriekš pārstāvētā Reformu partija 2015. gada februārī. Šogad reģistrētas trīs jaunas partijas – "Progresīvie", "Liepāja kvadrātā" un "Mēs – Talsiem un novadam". Pērn dibinātas divas partijas – "KPV LV" un "Gods kalpot mūsu Latvijai".

Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu. Saeima pērn lēma, ka turpmāk Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās varēs piedalīties tikai tās partijas, kuru rindās pirms vēlēšanām ir vismaz 500 biedri.

Nākamā gada 6. oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas.