'Oligarhu lietas' parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadību uztic Sudrabai  (314)

Sēdes sākumā komisijas loceklis Ritvars Jansons (NA) izvirzīja komisijas vadītāja amatam Andreju Judinu (V), norādot, ka viņš ir viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanas idejas autoriem, kā arī viņam ir liela juridiskā pieredze. Savukārt komisijas loceklis deputāts Igors Pimenovs (S) amatam izvirzīja Sudrabu.

Par Judina kandidatūru balsoja viņš un Jansons, bet deputāti Pimenovs, Mārtiņš Šics (LRA), Ainārs Mežulis (ZZS) balsoja par Sudrabas kandidatūru. Par sevi balsoja arī Sudraba.

Saeimas sniegtā informācija liecina, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs saņem mēnešalgu 1137 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas, bet sekretārs – 286 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Priekšsēdētāja vietnieka amats netiek apmaksāts.

Par komisijas priekšsēdētājas vietnieku kļuva Šics.

Neilgi pēc Sudrabas ievēlēšanas jaunajā amatā vairāki bijušie partijas "Vienotība" deputāti – Ints Dālderis, Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Judins un Aleksejs Loskutovs – vērsušies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, aicinot izvērtēt, vai Sudrabas ievēlēšana atbilst likumam.

Piecu deputātu parakstītājā iesniegumā aicināts vērtēt, vai Sudrabas atrašanās šajā amatā ir atbilstoša Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 4. panta 2. punktam un Saeimas deputātu ētikas kodeksa 10. punktam, ievērojot, ka "Sudraba minēta tā saucamajās "oligarhu sarunās" saistībā ar iespējamu trešās valsts prettiesisku ietekmi uz Latvijas Republikas politisko procesu".

Likums nosaka, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijā nedrīkst tikt ievēlēti un darboties Saeimas deputāti, kuriem, tajā darbojoties, rodas interešu konflikts.

Savukārt "Vienotības" priekšsēdētājs Andris Piebalgs publicējis savu viedokli, kurā norādījis, ka "tas ir nožēlojami, ka komisijas vadība tiek uzticēta cilvēkam, kurš pats ir minēts sarunās kā Krievijai tīkams premjera amata kandidāts. "Vienotība" profesionāli strādās komisijā un uzstās, lai izmeklēšana ir objektīva."

Frakcijas jau iepriekš darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā frakcijas deleģēja Judinu, Šicu, Pimenovu, Jansonu, Sudrabu un Mežuli. Šos kandidātus Saeima ar balsu vairākumu ceturtdien komisijas sastāvā apstiprināja.

Viskarstākās diskusijas bija par Sudrabu, kuras vārds tā saucamajās "Rīdzenes sarunās" arī tika pieminēts. Deputāts Judins aicināja viņu komisijā neiecelt, ņemot vērā, ka tādējādi varētu veidoties interešu konflikts.

"Es piekrītu, ja cilvēks ir minēts, tas neko nenozīmē," uzsvēra Judins, "bet ir jāskatās konteksts." Viņš Sudrabas nominēšanu nosauca par provokāciju un aicināja nominēt citu.

Deputāts Jānis Dombrava (NA) norādīja, ka saskaņā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksa 10. punktu Sudraba nevar ņemt dalību komisijas darbā kā pārstāve. Tas nosaka: "Deputāts atturas no iesaistīšanās parlamentārās izmeklēšanas komisijās, ja izmeklējamā joma un periods ir saistīti ar viņa darbību."

Kamēr koalīcijas deputāti aicināja frakcijai "No sirds Latvijai" atsaukt savu pārstāvi, vairāki "Saskaņas" deputāti viņu aizstāvēja. Piemēram, deputāts Jānis Ādamsons (S) uzsvēra, ka žurnālā "Ir" publicētās "oligarhu sarunas" nav lasījis un nelasīs, kamēr drošības institūcijas nebūs atzinušas, ka tās ir īstas.

Ingmārs Līdaka (ZZS) pie tribīnes vienkārši vaicāja: "Kurš ir konstatējis interešu konfliktu?" Tāpat viņš aicināja lūkoties likumā, kā tiek konstatēts interešu konflikts.

Savukārt Mārtiņš Šics (LRA) atgādināja, ka viņš piedalījās Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kaut gan traģēdijas brīdī strādājis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). Viņš atzina, ka pāris jautājumu diskusijās komisijā nav piedalījies, jo tas bijis saistīts ar NMPD.

"Inguna Sudraba, tas nav smuki, ka esat šajā sarakstā," kaunināja Artuss Kaimiņš.

Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) vērsa klātesošo uzmanību, ka Aināra Šlesera istabiņā viesnīcā "Rīdzene" laikā, kad viņš bija Saeimā koalīcijā, viesojušies daudzi. Tostarp arī partijas "Vienotība" ģenerālsekretārs Artis Kampars. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka šī "istabiņa" kalpoja Šlesera ofiss.

Sudraba pati pie tribīnes nekāpa.

Ziņots, ka pagājušajā nedēļā Saeima izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par "valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911". Komisija tika izveidota pēc 35 deputātu pieprasījuma.

Kā iepriekš skaidroja Saeimas Preses dienestā, izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu kriminālprocesa Nr.16870000911 lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Komisija plānojusi pārbaudīt publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas materiāliem un izvērtēt saistībā ar krimināllietu izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi.

Tāpat izmeklēšanas komisijā paredzēts vērtēt informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli caur masu informācijas līdzekļiem.

Kā iepriekš vēstīja žurnāls "Ir", tā sauktajā "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Aināra Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt. Žurnāls publicējis daļu sarunu atšifrējumu, kas iegūti "no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt".

Skaļā "oligarhu lieta" sākās pirms sešiem gadiem, kad Saeimas atteikums atļaut veikt kratīšanu tā brīža parlamenta deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā kļuva par vienu no Saeimas atlaišanas pamatojumiem. Lietas pamatā bija aizdomas, ka "Rīgas Tirdzniecības ostas" (RTO) patiesie īpašnieki ir Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs. Tagad lieta ir pačibējusi, savukārt, kā iepriekš "Delfi" jau ziņoja, divi no šiem politiķiem jau "legalizējušies" kā RTO īpašnieki.

Žurnālā publicētas sarunas, kurās, iespējams, dzirdams, kā Šlesers un Lembergs apspriež, kuru kandidātu varētu virzīt par prezidentu.

"Par kuru cilvēku tu vari, bļaģ, garantēt, ka viņš nebūs otrs Zatlers, nu, pasaki?" retoriski, iespējams, vaicājis Lembergs. Dzirdams, kā, iespējams, Šlesers uz Lemberga jautājumu atbild: "Saproti, tev tādas situācijas varbūt vairs nebūs - tev šoreiz ir iespēja uztaisīt prezidentu un premjeru. Es domāju, ka gan Urbanovičs, gan Andris, mēs piekritīsim. (..) Izvēlies tikai, kurš ir premjers un kurš prezidents, Aivar!"