Sudraba par 'Rīdzenes sarunām': cilvēki varbūt runāja apzināti, lai 'pavilktu' līdzi citus  (380)

''Ja man būtu kaut mazākā sajūta, ka mani ir kaut kāda saistība ar to, ko tie cilvēki tur ir runājuši, es būtu pirmā, kura pateiktu, ka nevaru darboties,'' norādīja Sudraba, ''cilvēki varbūt apzināti runā jebko, lai nomelnotu un pavilktu līdzi varbūt desmitiem cilvēku''.

Sudraba arī pauda pārliecību, ka ažiotāža absolūti neesot par viņu un tie, kuri to sacēluši "satraucas par ko citu".

Savukārt deputāts Andrejs Judins raidījumā pauda, "ka pats fakts, ka [cilvēks] ir pieminēts neko nenozīmē ir jāskata konteksts". Lai arī starp viņu un Sudrabu raidījumā izcēlās asa diskusija, viņš pauda cerību, ka komisija spēs ko sasniegt un norādīja, ka par tās darbu ir "noskaņots pozitīvi". Tiesa, viņaprāt, Sudrabai strādāt komisijā nevajadzētu.

Judins, atsaucoties uz "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas protokolu, pārmeta tās vadītājai Sudrabai (NSL) neprecīzi sniegto informāciju par viņas pielaidi valsts noslēpumam.

Judins ceturtdien intervijā raidījumā "Rīta panorāma", kā arī iepriekš sociālajos tīklos vērsa uzmanību, ka Sudraba, atbildot uz jautājumu par pielaidi valsts noslēpumam, sacījusi, ka viņai tā esot jau sen. Šāda atbilde norādīta komisijas sēdes protokolā, ko Sudraba parakstījusi kā komisijas vadītāja.

Judins akcentēja, ka Sudrabai, pildot deputātes pienākumus, pielaides valsts noslēpumam neesot bijis. Politiķis pieļauj, ka pielaide Sudrabai ir bijusi, kad viņa strādāja citos amatos. Judins arī uzsvēra, ka likums paredz atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijai.

Savukārt Sudraba raidījumā "Rīta panorāma" atbildēja, ka nepamanīja šo neprecizitāti komisijas protokolā. Deputāte apgalvoja - viņa komisijas sēdē teikusi, ka pielaide vienmēr ir bijusi, kad bija nepieciešama. Viņa arī atvainojās Judinam, ka "sagādāja nepatīkamu situāciju un stresu" ar šo kļūdu komisijas sēdes protokolā.

Politiķe skaidroja, ka paļāvusies uz tiem, kas protokolu ir sagatavojuši, un uzreiz to parakstījusi. Sudraba arī atzina, ka tā ir viņas kļūda, no kuras "ļoti mācīsies".

Sudraba intervijā žurnālam "Ir" iepriekš norādījusi, ka nav izlasījusi žurnālā publicētās sarunas. Savukārt "Rīta Panorāmā" viņa atklāja, ka tagad tam atradusi laiku. Vaicāta par to, kādi ir pirmie iespaidi pēc sarunu izlasīšanas, deputāte atbildēja: "Man ir pretīgi to apzināties. [..] Man ir ļoti skumji par mūsu valsti."

Vaicāta par to, kādu mērķi komisijai vajadzētu sasniegt, Sudraba intervijā "Ir" paudusi: ''Šīs komisijas darba rezultāts ir tad, ja ir atbildēts uz visiem komisijai uzdotajiem darba uzdevumiem.''

Sudraba arī solījusies jau uz pirmo izmeklēšanas komisijas sēdi pieaicināt prokuratūras pārstāvi, lai gadījumā, ja tiek "konstatēti fakti, kas liecina par iespējamu noziedzīgu rīcību vai pretlikumīgu rīcību, tie uzreiz nokļūst prokuratūras rīcībā".

Izmeklēšanas komisijas vadītāja žurnālam arī norādījusi, ka viņai nav absolūti nekādu attiecību nedz ar Aivaru Lembergu, nedz Aināru Šleseru. Tiesa gan, Sudraba atzīst, ka uzskata Lembergu par labu pašvaldības vadītāju: "Es nerunāju par kaut kādām citām, privāta biznesa interesēm vai vēl kaut ko, par ko es neesmu absolūti informēta. Es runāju par to, ka Ventspils pašvaldībā - jā, darbs ir organizēts profesionāli." Savukārt par to, ka sarunu dalībnieki Sudrabu nodēvē par Maskavas atbalstītu premjera amata kandidāti, viņai nekas neesot bijis zināms.

Jau ziņots, ka darbam "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijā frakcijas deleģējušas Judinu, Mārtiņu Šicu (LRA), Igoru Pimenovu (S), Ritvaru Jansonu (VL-TB/LNNK), Sudrabu un Aināru Mežuli (ZZS). Par komisijas vadītāju tika ievēlēta Sudraba.

Tā kā Sudrabas vārds izskan "Rīdzenes sarunās", viņas ievēlēšana komisijas vadītājas amatā raisīja diskusijas. Tostarp Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicinājis Saeimu izvērtēt Sudrabas atbilstību "Rīdzenes sarunu" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amatam.

"Delfi" jau ziņoja, ka medijos publicētās, iespējams, savulaik viesnīcā "Rīdzene" noklausītās vairāku ietekmīgu politiķu un biznesmeņu sarunas. Kā iepriekš vēstīja žurnāls "Ir", tā sauktajā "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Aināra Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt. Žurnāls publicējis daļu sarunu atšifrējumu, kas iegūti "no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt".

Skaļā "oligarhu lieta" sākās pirms sešiem gadiem, kad Saeimas atteikums atļaut veikt kratīšanu tā brīža parlamenta deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā kļuva par vienu no Saeimas atlaišanas pamatojumiem. Lietas pamatā bija aizdomas, ka "Rīgas Tirdzniecības ostas" (RTO) patiesie īpašnieki ir Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs. Tagad lieta ir pačibējusi, savukārt, kā iepriekš "Delfi" jau ziņoja, divi no šiem politiķiem jau "legalizējušies" kā RTO īpašnieki.