IZM rekomendētās vidusskolu reformas izstrādes procesā klāt būs arī ZZS pašvaldību pārstāvji, vēsta Brigmanis  (37)

Par to vienošanās panākta ZZS pašvaldību pārstāvju tikšanās laikā ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (V). Ar šo informāciju Brigmanis vēlas "nomierināt" politiskās apvienības pārstāvjus saistībā ar publiskotajiem plāniem attiecībā uz vidusskolu nākotni.

Vaicāts par to, vai ZZS atbalsta IZM piedāvātās izmaiņas, kas ievērojami samazinātu vidusskolu skaita, ZZS līderis skaidroja, ka galīgais piedāvājums vēl nav izveidots un ka pie šī jautājuma strādās arī politiskā spēka pārstāvji pašvaldībās.

Šadurskis tikšanās laikā ar Zaļo un zemnieku savienības pašvaldību vadītājiem esot apgalvojis, ka ZZS pārvaldītajās pašvaldībās viss ir kārtībā, norādīja Brigmanis. Vēlāk diskusiju sadaļā šo ministra atziņu kā ļoti svarīgu atzīmējuši arī pašvaldību pārstāvji.

Ministrs arī esot paudis gatavību tikties ar katru pašvaldību un personīgi iedziļināties novadu situācijā. Savukārt pašvaldības šai lietai pieies ar izpratni un novada patriotismu, skaidroja ZZS politiķis.

Jau vēstīts, ka IZM pētījumā rekomendēts noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolām (10.-12. klase), to darot divos posmos ar kopējo ilgumu seši gadi.

Līdz 2020. gada 1. septembrim visā Latvijas teritorijā tie būtu 150 skolēni vidusskolā, izņemot vietas, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas - šajā gadījumā tie būtu 60 skolēni. Savukārt pēc šī perioda, līdz 2023. gada 1. septembrim, rekomendējamais minimālais skolēnu skaits lielpilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju būtu 225. Pārējā Latvijas teritorijā – 150, savukārt vietās, kur 25 kilometru rādiusā nav citu vidusskolu, – 75 skolēni.

Šie kritēriji netiktu attiecināti uz valsts ģimnāzijām. Papildu šiem kvantitatīvajiem kritērijiem, IZM rekomendē noteikt arī kvalitatīvos kritērijus. Ar šiem kritērijiem tiktu mērīta vidusskolas posma izglītības pievienotā vērtība, salīdzinot vidusskolas absolventu obligāto centralizēto eksāmenu rezultātus ar šo pašu izglītojamo centralizēto eksāmenu rezultātiem, beidzot pamatskolu.

Skaidrots, ka, pašvaldībām izvērtējot katras konkrētās vidusskolas turpmāko attīstību, tiks skatīts uz visiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka arī maza skola, kas neizpilda kvantitatīvos kritērijus, varētu tikt saglabāta esošajā veidolā pie noteikuma, ja tā uzrāda augstus kvalitatīvos rādītājus.

Kā ziņots, pētījumā par optimālo mūsdienu skolu tīklu Latvijā secināts, ka Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams, lai nokomplektētu 130 vidusskolas, un tas nozīmē izglītības pakāpes samazināšanu vismaz 183 vidusskolām.