'Prezidenta kungs, mani 'Rīdzenē' noklausās', Zatleram esot sūdzējies Šlesers  (140)

Zatlers raidījumā atminējās sarunu, kas viņa prezidentūras laikā notikusi starp viņu un Šleseru. Šlesers esot sūdzējies par to, ka viņa sarunas noklausās, un lūdzis Zatleru kaut ko darīt lietas labā.

"Tās sarunas ir īstas. Kāpēc man ir tāda pārliecība? Pie manis atnāca Šlesers un personīgi pateica "prezidenta kungs, mani "Rīdzenē" noklausās. Dariet kaut ko. Man no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) tāds un tāds cilvēks to pateica"," sacīja Zatlers.

Zatlers esot Šleseram jautājis, kurš KNAB darbinieks viņam sniedzis šādu informāciju, taču Šlesers nav vēlējies atklāt šī cilvēka vārdu. "Lai kaut kā viņu atspēkotu, es jautāju: "nu kāds ir uzvārds tam cilvēkam, kas ziņo no KNAB?", viņš saka "es jums neteikšu". Nu ja neteiks, tad mūsu saruna ir beigusies," Zatlers atsauca atmiņā notikušo sarunu.

Bijušais Valsts prezidents norādīja, ka ir pārsteigts par to, ka šīs sarunas turpinājās. "Viņas tiešām ir īstas. Tas, kas mani pārsteidz ir tas, ka viņi zināja, ka viņus noklausījās, un turpināja," sacīja Zatlers.

Viņš arī minēja, ka šogad izveidotās "oligarhu lietas" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadībā un komisijā jābūt "cilvēkiem ar absolūti nevainojamu reputāciju", kādas nav Ingunai Sudrabai (NSL).

"Ja mēs paskatāmies uz sastāvu, uz priekšsēdētāju, ir tāds iespaids, ka komisija tos mērķus, ko uzstādījusi, pacelt Latvijas politikas morālo latiņu augstāk noteikti nepiepildīs. Jo mēs varam teikt, ka Sudrabas kundze ir nevainīga un neko sliktu dzīvē nav darījusi, bet šajā komisijā ir jābūt cilvēkiem ar absolūti nevainojamu reputāciju, un tādas epizodes kā "tā neesmu es" un "man pielaide valsts noslēpumam ir vienmēr" – tādi sīki meli tomēr atstāj iespaidu uz cilvēkiem," sacīja Zatlers.

Tas viss liecina, ka nekas politiskajā vidē šo septiņu gadu laikā nav mainījies, akcentēja Zatlers.

Kā ziņots, Sudraba paliks tā dēvētās "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amatā, šonedēļ vienojās komisija, neizskatot jautājumu par viņas atbilstību šim amatam.

Viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Žurnāls "Ir" vairākās publikācijās atspoguļoja viesnīcā "Rīdzene" noklausītās sarunas, kurās tā dēvētie Latvijas oligarhi sprieda par dažādiem jautājumiem.

Tāpat, kā liecina "Ir" publikācijas, noklausītās sarunas viesnīcā "Rīdzene" atklāj tā saukto oligarhu ietekmi "Rīgas Tirdzniecības ostā", "airBaltic" un citos uzņēmumos, kā arī iespējamu politiskās ietekmes izmantošanu personīgo biznesa interešu īstenošanā.