Grēka sekas un iedrošināšana – garīdznieku un Latvijas prezidenta teiktais Aglonā  (184)

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem svētkiem. Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm. Svētku galvenajā dievkalpojumā 15. augustā tradicionāli piedalās arī augstākās valsts amatpersonas.

Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki ir vissenākie Jaunavai Marijai veltītie svētki. Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450. gadu, bet Francijā tie tika svinēti jau 6.gadsimtā. Latvijas teritorijā šo tradīciju aizsāka dominikāņu mūku ordenis, kas 1700. gadā uzbūvēja tagadējās Aglonas bazilikas priekšteci – koka dievnamu – un sāka īpašā veidā godināt dievmāti.

Šie svētki katru gadu pulcē tūkstošiem katoļu un citu konfesiju ticīgo. Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki atzīti par valsts nozīmes pasākumu, kam tiek piešķirti līdzekļi arī no valsts budžeta.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis klātesošajiem sacīja, ka Aglonā ticības un lūgšanu spēku mēs piedzīvojam ļoti īpašā veidā, norādot, ka tāpat kā ik gadu – arī šogad daudzi tūkstoši svētceļnieku ir mērojuši ceļu uz Aglonu, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta preses dienestā.

"Ir liels aizkustinājums redzēt, ka daudzu rūpju lokā ir gan jūsu ikdienas un tuvāko vajadzības, gan lūgšanas par mūsu zemi, valdību, mūsu armiju, pašvaldībām un uzņēmējiem – visiem, kam uzticēta atbildība par Latviju un mūsu ļaudīm," pauda prezidents.

"Latvijai ir vajadzīgs ikviens no mums. Latvijai ir vajadzīgas mūsu rokas un sirdis, mūsu darbi un domas. Stiprināsim viens otru ticībā. Iedrošināsim labiem darbiem. Novērtēsim to, ka varam dzīvot brīvā Latvijā. Pateiksimies par mieru mūsu valsts robežās un reģionā," sacīja Vējonis.

"Šodien mēs Aglonā smeļamies jaunu spēku, lai pēc labākās sirdsapziņas ikviens varētu darīt to, kas uzticēts. Savu valsti varam pilnvērtīgi attīstīt tikai kopīgiem spēkiem. Esmu pārliecināts, ka mums katram ir, ko dot, lai Latviju padarītu stiprāku," sacīja prezidents, atzīmējot, ka valsts pirmās simtgades svinības šogad tika aizsāktas Latgalē, atzīmējot vēsturisko Latgales latviešu kongresu. "Visos laikos katoļu baznīcai bijusi būtiska loma mūsu tautas garīgajā atdzimšanā un likteņu līkločos. Arī šodien jūs esat nomodā par Latviju, mūsu ļaudīm un vērtībām," pauda prezidents.

Viņš akcentēja, ka Latvijā joprojām labi atceras svētā Jāņa Pāvila II vizīti Baltijas valstīs, gan Rīgā, gan Aglonā 1993. gada septembrī. Tas bija neaizmirstams notikums visiem Latvijas iedzīvotājiem.

"Pavisam nesen biju vizītē pie pāvesta Franciska Vatikānā. Pāvests ar lielu interesi taujāja par mūsu zemi, par dažādu tautību un par dažādu konfesiju ļaužu sirsnīgo draudzību un sadarbību. Mēs arī pārrunājām šodienas izaicinājumus un to, cik ļoti mums nepieciešama gudrība, drosme pārvarēt grūtības, ticība saviem spēkiem, tālredzība un cerība," sacīja Vējonis,

Viņš atgādināja, ka ir uzaicinājis pāvestu Francisku jau nākošgad apmeklēt Māras zemi, dot savu svētību Latvijai un iedrošināt mūsu tautu. "Lai mūs visus šodien apvieno kopīga lūgšana par mūsu zemi, valsti un tautu," sacīja Vējonis.

Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana sprediķī 15.augusta svētku galvenajā Misē Aglonā sacīja, ka tad, kad esam sasnieguši tik daudz labu lietu, mums nav jāaizmirst vēstures mantojums, kas, līdzās negatīvajiem aspektiem, kurus mums ir jālabo, dāvā vērtības un ideālus, pietiekamus un nepieciešamus, lai veidotu saliedētu un cerības pilnu sabiedrību.

"Nav iespējams veidot savu pasauli, neredzot citus. Latvijas garīgā un morālā vēsture, kristīgā gara veidota, mums dāvā kopējos elementus, lai veidotu patiesu kopienu," sacīja Kintana.

Viņš sacīja, ka mūsdienu cilvēks bieži nezina, kā lūgt, pateikties un izdzīvot ciešanas, norādot, ka "katram kristietim ir jāpārdomā sava dzīve Marijas dzīves gaismā. Vienkārša sieviete, kuras bagātība bija tieši viņas vienkāršībā, vienmēr uzmanīga citu rūpēm un vajadzībām; dziļi ticīga sieviete, iesaistīta tāda paša veida grūtajās un bieži neatrisināmajās situācijās, kuras arī mēs piedzīvojam pasaulē, kas arvien vairāk tiecas uz maldiem un egoismu."

Viņš atgādināja, ka Aglona ir Marijas godināšanas centrs visai Latvijai un īpaši šim novadam – Latgalei, kura ir labi pazīstama ar lepnumu, ar kuru kopj un sargā savu tik seno ticību.

"Esam šeit visi sapulcējušies, lai godinātu mūsu māti Mariju, šinī īpašajā vietā, kura mums atgādina par mūsu senču dziļo garīgo dzīvi, kuri vienmēr šinī svētvietā ir saskatījuši bāku, kas palīdz orientēties dzīves grūtajos mirkļos, dzīvo tradīciju, kas atjauno un attīsta kristīgās dzīves augļus, un vietu, kur parādās dziļa, tautai piemītoša, Marijas godināšana (..) Šī dievbijība dāvā spēku, dvēseli dara vienkāršu un patiesu un ir jaunas enerģijas avots, kas dara auglīgu cilvēka būtību, neļauj pazust anonimitātē," teica Kintana.

Viņš aicināja atbrīvoties "no katra grēka smaguma, kas mūs nospiež", atjaunot garīgo dimensiju kā centrālo mūsu dzīvē, sakot, ka "izstumjot Dievu, cilvēks netiek atbrīvots. Dzīve izsīkst, ja tā nav atvērta uz Dievu, kurā balstās mūsu cieņa un brīvība".

Ar pilnu nuncija sprediķa tekstu iespējams iepazīties šeit.

"Nāves dzelonis ir grēks – tas neļauj dievišķajai pasaulei manifestēties mūsos. Kādi grēki šodien ir tie populārākie? (..) Tie ir mantkārība jeb alkatība, varaskāre jeb slimīgas ambīcijas, baudkāre jeb kalpošana savām kaislībām, ignorējot veselā saprāta apsvērumus. Šī grēka vara atdala mūs no Dieva, traucē mums baudīt dzīves pilnību kopā ar mūsu līdzcilvēkiem un sasniegt vispusīgu personības uzplaukumu," uzrunā Aglonas svētku vigīlijas dievkalpojumā 14. augustā sacīja arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.

"Tāpat šī grēka vara darbojas arī sabiedrības un valsts līmenī, tā ir dziļākais iemesls, kas traucē mūsu valsts uzplaukumam. Viena no šīs grēka destruktīvās iedarbības sekām ir Latvijas iedzīvotāju izbraukšana no valsts un iedzīvotāju skaita samazināšanās," sacīja Stankevičs.

"Kāds ir risinājums, kā atrast Dieva svētību Latvijai? (..) atgriezties no grēkiem, jā, jā, atteikties no mantkārības jeb alkatības, varaskāres jeb ambīcijām, baudkāres jeb kalpošanas savām kaislībām, ignorējot veselā saprāta apsvērumus. Tas nozīmē atgriezties pie Dieva un iemiesot Viņa vārdu dzīvē. Tas nozīmē arī uzņemties līdzatbildību par mūsu valsti un tajā notiekošo, pārstāt uz katra soļa vienīgi kritizēt, bet palīdzēt līdzcilvēkiem dzīvē tikt uz priekšu," sacīja Stankevičs.

Savukārt valstiskā līmenī tas nozīmē iemiesot dzīvē trīs principus. Pirmais ir rosmes princips, kas nozīmē, ka augstākstāvošais bez vajadzības nejaucas zemākstāvošas instances darbībā, kamēr tā tiek galā pati un kas atraisa radošo iniciatīvu, māca atbildību un atbrīvo no nevajadzīga birokrātijas un kontroles sloga. Otrs princips ir kopējā labuma princips, kas nozīmē, ka ikviens rūpējas ne tikai par sevi, bet arī par citu cilvēku labumu un attīstības iespējām. Tas attiecas arī uz politikā un biznesā iesaistītajiem un arī uz ģimenes locekļiem.

Trešais princips ir solidaritāte, kas nozīmē, ka "mēs ikviens, arī valsts institūcijas, jūtamies līdzatbildīgi viens par otru, it sevišķi par tiem, kas ir visvājākie un neaizsargātākie, un nākam viņiem palīgā". Valsts līmenī tas noved pie taisnīgas ienākumu pārdales.

Stankevičs sacīja, ka tie, kas ir uzņēmīgākie, veiksmīgākie un bagātākie, daļu no sava pārpalikuma novirza tiem, kas ir trūcīgāki. Ir svarīgi, lai attīstās mecenātisms. Tie bagātie, kas ir pie varas, ir aicināti būt atvērti uz tādu nodokļu reformu, kas palīdz veidoties un nostiprināties vidusšķirai, bet trūcīgajiem – izrauties no nabadzības žņaugiem. Tas attiecas arī uz uzņēmējiem, kuri par katru cenu cenšas palielināt savu peļņu, bet nerūpējas bieži vien par to, lai nodrošinātu saviem darbiniekiem cieņpilnu dzīvi.

Garīdznieks uzsvēra, ka, lai varētu notikt tautas atgriešanās pie Dieva, tai sākumā ir jāierauga grēks, jāierauga, kas nav pareizi, jāierauga tas, "ka ar saviem spēkiem es no tā nevaru izrauties".

"Man patiešām ir šī pārliecība, ka tautas gars pamošanās nav iespējama bez Svētā gara dvesmas. Par to es katru dienu lūdzu Dievu un es aicinu jūs pievienoties šai lūgšanai, lai Svētais gars pamodina mūsu tautu, lai Viņš apskaidro mūsu pie varas esošos. Tiem, kuri Latvijā nosaka arī ekonomiskās norises, kuru rokās ir ekonomiskās sviras un līdzekļi, lai Svētais gars viņus apskaidro, lai parlaments pieņem taisnīgus likumus, lai ievieš tādu nodokļu reformu, kura veiks ienākumu taisnīgu pārdali, lai katrs, sākot ar visnabadzīgāko un beidzot ar visbagātāko, Latvijā varētu pateikt: jā, tā ir mana zeme, es to mīlu, tā man nodrošina attīstības iespējas un pilnvērtīgas dzīves iespējas," sacīja arhibīskaps.

Ar pilnu arhibīskapa uzrunu iespējams iepazīties šeit.

Svētā Meinarda godam veltīto dievkalpojumu 14.augustā vadīja kardināls Jānis Pujats, kurš sprediķī nolasīja vairākus fragmentus no neliela iestudējuma, kuru Rīgas Garīgā seminārā audzēkņi bija veltījuši Latvijas apustulim un pirmajam bīskapam Meinardam. Šādi kardināls svētceļniekus aicināja iepazīt Meinarda nostāju un arī situāciju, kādā viņš atradās un strādāja, informē "katolis.lv".

Kardināls nolasīja sarunu starp Meinardu un viņa garīdzniekiem, kuri norādīja, ka tad, kad Ikšķilē būvēta pils, cilvēki solījušies, ka pieņems kristību, bet, kad pils bijusi gatava, viņi atteikušies kristīties. Līdzīgi noticis arī Salaspilī, kas bijusi liela neveiksme. Uz to Meinards atbildējis, ka ļaudis neuzticas ienācējiem, tāpēc "gribu atgādināt vēlreiz, ka mums vajadzīga liela kristīgā labestība pret katru cilvēku".

Uz garīdznieku jautājumu, vai viņi nedrīkst lūgt bruņotu aizstāvību pret pagāniem, Meinards atbild, sakot, ka "no vienas puses, pagāni apdraud ticīgos, no otras puses, aizstāvot ticīgos ar varu, viegli var iztaisīt netaisnību. Kā viens, tā otrs bremzē misijas darbu," kā arī norāda, ka kristieši "ir šeit, lai pagāniem sludinātu evaņģēliju, nevis karu", norādot, ka "mūsu darbā viens no galvenajiem būs miera princips (..) sludinot Evaņģēliju, izvairīties no jebkāda konflikta ar iedzīvotājiem."

"Mūs vienmēr ir nodarbinājusi doma, kā kristīgo ticību iedēstīt cilvēku sirdīs. Bet vai zināt, kas priesteriem šo darbu visvairāk traucē? (..) Traucē visvairāk snaudulīga labklājība. Tā ar savu šķietamo pievilcību ir visviltīgākais ienaidnieks (..) Mēs jau nevaram zināt, kura sirds atsauksies un dos augļus. Mūsu pienākums ir iepazīstināt ar kristīgo ticību pēc iespējas visus," semināristu ludziņas tekstu citēja Pujāts.

Sprediķa noslēgumā kardināls rezumēja: "Indriķa hronika vēstī, ka bīskaps Meinards, slimības gultā gulēdams, pasaucis pie sevis visus Līvzemes un Turaidas vecākos un vaicājis, vai tie pēc viņa nāves gribētu palikt bez bīskapa. Bet viņi visi kā viens apliecinājuši, ka labprātāk gribētu, lai viņiem arī turpmāk būtu bīskaps un tas liecina, ka šis bīskapa darbs bija nesis augļus, un Meinards stāv to visu bīskapu priekšgalā, kas šeit strādāja pēc viņa līdz pat mūsu dienām. Un tāpēc pareizi ir, ka mēs cienām tā vīra piemiņu, kas pirmais mūsu zemē nesa pestīšanas vēsti."

Ar kardināla teikto iespējams iepazīties šeit.