"Nesanāks šajā mācību gadā, mēģināsim nākamgad. Bet vajadzīgi tikai vēl četri bērni, lai atvērtu vidusskolas klasi, es ceru, ka tas izdosies – esam runājuši ar skolas bērnu vecākiem, lai iesaista savus paziņas un draugus, izrāda iniciatīvu šo bērnu atrašanā, lai Bolderājā būtu latviešu vidusskola," intervijā atzīst mērs.
Kā iepriekš vēstīja laikraksts "Latvijas Avīze", septembrī, mācību gadam atsākoties, Bolderājas vidusskolēniem, iespējams, nāksies mērot ceļu uz mācību iestādēm Pārdaugavā vai Rīgas centrā, jo 19. vidusskolas klasēm draud slēgšana, jo skolēnu skaits nav pietiekams, lai atvērtu 10.klasi.
Viņš arī atzīst, ka Rīgas dome ir optimizējusi vairāk skolu nekā visas Latvijas pašvaldības kopā pēdējo astoņu gadu laikā. Jau 2009. gadā viena mēneša laikā bija optimizētas 11 skolas.
Ušakovs intervijā pauž, ka pieeja, ka skolas mācību kvalitāte tiek novērtēta tikai pēc trim kritērijiem – atzīmēm eksāmenos trijos priekšmetos –, ir bezjēdzīga.
"Teikt, ka kāda skola ir labāka, bet kāda sliktāka, tikai pēc atzīmes matemātikā, latviešu un angļu valodā – kāpēc? Daudzās skolās bērni specializējas citos priekšmetos, netiek vērtēta dalība olimpiādēs, interešu izglītība un arī sociālā situācija rajonā. Daudzviet, lai divi bērni klasē dabūtu lieliskas atzīmes, nākas ļoti daudz strādāt, daudz vairāk nekā elitārās skolās, kur savākti labākie bērni no Rīgas un Latvijas," atzīst Ušakovs.
Viņš arī norāda, ka tie pētījumi, uz kuriem balstās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), "ir aizvainojoši skolotājiem – slikti strādājat, aizklapēt jūsu skolas vajag – tāda ir IZM attieksme. Es domāju tā – pārcietīsim vēl vienu ministru, sagaidīsim, kamēr '[Kārlis] Šadurskis aiziet, bet Rīgas skolas apbižot neļausim. Nevienu – ne latviešu, ne krievu".
Tāpat viņš pauž, ka IZM izvirzītā prasība par centralizēto eksāmenu kārtošanu tikai latviešu valodā tiek virzīta tikai tāpēc, lai "novērstu uzmanību no izglītības sistēmas purināšanas, tā, ka daļa skolotāju saņem mazākas algas, tiek slēgtas skolas, likvidētas vakarskolas un specializētās skolas".
Mērs piebilst, ka krieviski runājošajiem bērniem problēmu nav – kopumā Latvijā mazāk nekā 15% mazākumtautību skolu audzēkņu izvēlas eksāmenus kārtot krievu valodā.
"Salikt ar pierēm latviešus un krievus – tā ir provokācija, bet lai ar to Šadurskis ņemas pats. Mēs gaidīsim jauno ministru," pauž Ušakovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
