Sestdien "Vienotības" ikgadējā kongresā partija lems par jauno valdes priekšsēdētāju, kurš vadības grožus pārņems no līdzšinējā vadītāja Andra Piebalga. Uz partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu pieteikti divi amata kandidāti. Portāls "Delfi" iepazīstina ar viņiem.
Uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu pieteiktas ekonomikas ministra Arvila Ašeradena un Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna kandidatūras. Viens no viņiem partijas vadītāja amatu pārņems no Piebalga, kurš jūlijā paziņoja, ka atkārtoti uz amatu nekandidēs. Viņš nekandidēs arī uz partijas valdi.
Iepriekš amatam bija uzrunāts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, taču viņš no iespējas kandidēt atteicās. Savukārt Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis sākotnēji gan piekrita kandidēt, bet divas dienas pirms kongresa savu kandidatūru atsauca par labu Ašeradenam.
Sestdien "Vienotības" kongresā tiks vēlēta arī partijas valde un partijas domes priekšsēdētājs.
Savukārt uz partijas valdi kandidēs 26 partijas biedri – Hosams Abu Meri, Ašeradens, Raimonds Čudars, Jānis Drengers, Gatis Eglītis, Edgars Ikstens, Edgars Jākobsons, Edmunds Jurēvics, Ķirsis, Kozlovskis, Ainars Latkovskis, Normunds Līcis, Ronalds Līcītis, Ginta Ozola, Karina Ploka, Olafs Pulks, Jānis Reirs, Edgars Rinkēvičs, Uģis Rotbergs, Jānis Rozenbergs, Māris Rudaus-Rudovskis, Kārlis Šadurskis, Vasilijs Smuļs, Laimdota Straujuma, Edgars Trifanovs un Inese Vaidere.
Iepriekš partijas valde vienojusies, ka kandidātus varēs izvirzīt kongresa norises laikā.
Šis "Vienotības" kongress lielā mērā varētu izšķirt partijas, kurai šogad aprit seši gadi, nākotni.
Jau vēstīts, ka "liberālā piecinieka" lēmums jūlija vidū pamest partiju ir sašūpojis "Vienotības" kuģi. Portāla "Delfi" apkopotā informācija liecina, ka "Vienotības" biedru soliņš, gadiem ejot, ir palicis krietni īsāks, vadošajiem cilvēkiem no partijas gan distancējoties, gan esot spiestiem tās rindas pamest dažādu skandālu dēļ.
To pierāda arī tas, ka uz "Vienotības" valdes priekšsēdētāja amatu un partijas valdi nekandidē vairāki partijas līderi Briselē, tostarp eirokomisārs Valdis Dombrovskis, Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete un EP deputāts Artis Pabriks.
Neievēlētais ministrs Ašeradens
Politikā Ašeradens iesaistījās 2010. gadā, pievienojoties "Pilsoniskajai savienībai" – vienai no partijām, kas veidoja "Vienotības" kodolu.
Viņš kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts. Ašeradens kandidēja arī 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās un ievēlēts netika, taču ieguva tā saucamo mīksto mandātu uz laiku, kamēr Pabriks ieņēma aizsardzības ministra amatu.
Arī 12. Saeimas vēlēšanās Ašeradens ievēlēts netika, taču no politikas viņš nedistancējās, tika apstiprināts par Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru un ieņēma šo amatu līdz kļūšanai par ekonomikas ministru.
Pirms politiskās karjeras viņš strādājis mediju uzņēmumos, tostarp bijis viens no AS "Diena" dibināšanas iniciatoriem un uzņēmuma direktors.
Kā liecina "Sabiedrības par atklātību – "Delna"" apkopotā informācija, 1993. gadā Valsts kontrole atzina, ka laikraksta "Diena" privatizācijas gaitā, laikā, kad Ašeradens bija uzņēmuma direktors, ir pieļauti pārkāpumi, tomēr nekāda rīcība tam nesekoja. To pārbaudīja Ģenerālprokuratūra, taču nekādi pārkāpumi netika atklāti.
Viņš ieguvis ekonomiskā ģeogrāfa maģistra grādu.
"Mīkstais mandāts" – Smiltēnam
Pirms "Vienotības" viņš pārstāvējis partiju "Sabiedrība citai politikai", kura ir viena no "Vienotības" līdzdibinātājām. Pirmoreiz Smiltēns kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts, arī 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās viņš guva vēlētāju atbalstu.
Pēc 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām viņu iecēla par Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru. 2014. gadā 12. Saeimas vēlēšanās viņš ievēlēts netika, taču ieguva "mīksto mandātu". Drīz pēc tam arī tika iecelts par Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru.
Iepriekš Smiltēns skaidroja, ka labprāt uzņemtos vadīt partiju, bet tikai tādā gadījumā, ja no amata atkāptos "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa. Savu gala lēmumu par kandidēšanu viņš plāno pieņemt sestdien.
Smiltēnam iepriekš pārmesta personīgo interešu lobēšana. Saeima 2012. gada septembrī trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas paredz iespēju meža īpašnieku dibinātai kooperatīvai sabiedrībai izmantot īpašu nodokļu režīmu, liecina "Sabiedrības par atklātību – "Delna"" apkopotā informācija.
Viņš jau ilgāku laiku pirms tam cīnījies par mežinieku tiesībām veidot kooperatīvus, lai panāktu efektīvāku privāto mežu platību apsaimniekošanu un novērstu mežu izpārdošanu ārzemniekiem. "Delna", atsaucoties uz portālu "Pietiek.com", norādījusi, ka Smiltēna un viņa ģimenes biznesa ciešā saistība ar meža nozares naudu liek uzdot jautājumus par interesēm, kas stāv aiz šiem likuma grozījumiem.
Pirms pievēršanās politiskajai skatuvei Smiltēns darbojies privātajā sektorā un ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē.
Ķirsis izstājas no cīņas
Viņš uz politiskās skatuves parādījās līdz ar Reformu partiju, kura kandidēja 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Viņš gan netika ievēlēts parlamentā, bet kļuva par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru.
Divus gadus vēlāk Ķirsis kandidēja Rīgas domes vēlēšanās, taču Reformu partija neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu un domē netika. Drīz pēc vēlēšanām viņš kļuva par Saeimas deputātu, saņemot "mīksto mandātu".
2014. gadā Ķirsis kļuva par "Vienotības" biedru. Viņš kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts. Taču viņam tika pārmesta individuālās kampaņas rīkošana, kura netika saskaņota ar partiju. Viņš izpelnījās arī pārmetumus no Laimdotas Straujumas, kuras fotogrāfija Ķirša individuālajās kampaņās tika nesaskaņoti izmantota.
Arī Ķirša individuālās kampaņas bija viens no iemesliem, kāpēc 2016. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārtrauca valsts budžeta finansējuma izmaksu "Vienotībai". KNAB secināja, ka partija 12. Saeimas vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā nebija norādījusi darījumus vai ziedojumus vairāk nekā 57 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat KNAB uzdeva partijai pārskaitīt valsts budžetā teju 42 tūkstošus eiro, kas ir summa, par kādu partija pārsniedza atļautos priekšvēlēšanu izdevumus.
Šogad Ķirsis kandidēja Rīgas domes vēlēšanās un tika ievēlēts. Ķirsis arī bija pieteikts kā Rīgas mēra amata kandidāts no "Vienotības".
Pirms politiskās karjeras viņš nodarbojās ar uzņēmējdarbību, bijis SIA "Fors Fortis" dibinātājs un īpašnieks.
Ķirsis ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā.
Ķirša atkāpšanās nav īpaši saprātīga rīcība, vērtē politologs
Viņš atgādina, ka otrs kandidāts Smiltēns pēdējās dienās ir kritizēts gan pašā partijā, gan ārpus tās, tostarp ceturtdien laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" publicētajā intervijā ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (V), kurš "diezgan skarbi izteicies par Smiltēnu". "Tagad vēl Ķirsis atsauc savu kandidatūru par labu Ašeradenam, viss iet vienā virzienā," pauž Ikstens.
Taujāts, kā vērtē Ķirša žestu, atsaucot sevi no kandidēšanas uz valdes priekšsēdētāja amatu, politologs uzsver, ka tā "nav īpaši saprātīga rīcība". "Man šķiet, ka dažādu apstākļu dēļ izredzes darīt kaut ko partijas labā [Ķirsim] bija daudz lielākas nekā Ašeradenam," norāda Ikstens.
Politologs vērš uzmanību, ka Ašeradens ir aizņemts, veicot ekonomikas ministra pienākumus.
"Turklāt vēl Ķirsis pavisam nesen ir ieguvis sabiedrības mandātu, ievilcis Rīgas domē "Vienotību" šķietami ļoti bēdīgā situācijā," skaidro Ikstens. "Man liekas, Ķirsis, varētu teikt, sakautrējies pilnīgi lieki."
Savukārt, vaicāts, vai šis varētu būt pēdējais "Vienotības" kongress, Ikstens norāda – ja partija tiks ievēlēta 13. Saeimā, tad ne. "Vienotības" nākotne būs atkarīga no vēlēšanu rezultātiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!