Vējonis norāda, ka nevar prasīt ministru demisiju vai prokurora darba izvērtēšanu  (92)

Kā liecina sociālajā vietnē "Facebook" ievietotā Valsts prezidenta vēstule partijai, viņš 19. jūlijā ir saņēmis partijas iesniegumu, kuram pievienots 13. jūlija sapulcē "Par tiesiskumu Latvijā" nolasītais manifests "Ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi". Vējonis pateicas par izrādīto partijas aktivitāti un atgādina, ka 13. jūlijā piedalījās minētajā sapulcē un uzrunāja sapulces dalībniekus, sakot, ka ir par atklātību lēmumu pieņemšanā, par godīgu politiku, par aktīvu sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes un politiskajos procesos, kā arī par ikvienu iniciatīvu, kas stiprina tiesisku valsti.

Vēstulē Valsts prezidents vērš partijas uzmanību uz Satversmē un likumos noteikto, proti, partija ir aicinājusi Vējoni prasīt atsevišķu ministru demisiju, taču saskaņā ar Satversmi Ministru kabinets un atsevišķi ministri par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā, tādēļ šis jautājums nav Valsts prezidenta kompetencē.

"Saeima lemj gan par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam un atsevišķiem ministriem, gan par neuzticības izteikšanu. Ministrs var pats atkāpties, ministru no amata var atbrīvot Ministru prezidents, kā arī Saeima lemj par neuzticības izteikšanu ministram, ja to prasa ne mazāk kā desmit Saeimas deputāti. Valsts prezidents ministrus ne ieceļ, ne arī atceļ," skaidro Vējonis.

Savukārt saistībā ar prasībām pieprasīt ģenerālprokurora paskaidrojumus un atkāpšanos to iztrūkuma gadījumā, Vējonis aicina JKP pievērst uzmanību Prokuratūras likumā paredzētajai īpašajai kārtībai ģenerālprokurora darbības izvērtēšanai, kas noteikta tieši ar mērķi nepieļaut nepamatotu iejaukšanos tiesu varai piederīgas institūcijas darbā un nodrošināt tiesiskumu.

Valsts prezidents norāda, ka pārbaudi par ģenerālprokurora darbu var veikt Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc ne mazāk kā vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma. Saeima var atlaist ģenerālprokuroru no amata, ja šādā pārbaudē tiek konstatēts kāds no Prokuratūras likumā noteiktajiem pārkāpumiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.

Vējonis vēstulē atgādina, ka JKP ir zināms, ka pēc viņa iniciatīvas 12. jūlija Nacionālās drošības padomes sēdē tika skatīts jautājums par viesnīcā "Rīdzene" notikušajām sarunām un Vējonis ir lūdzis tiesībsargājošās institūcijas veikt sarunu izpēti un kompetences ietvaros lemt par turpmāko rīcību. Tāpat Valsts prezidents aicinājis visus iesaistītos, it īpaši amatpersonas, skaidrot sabiedrībai savu lomu šajās sarunās un uzņemties atbildību.

"Aizstāvot Latviju, tautu un Satversmi un iestājoties par tiesiskumu, aicinu ievērot Satversmi un likumus. Esmu pārliecināts, ka stipra un tiesiska valsts ir mūsu kopējs mērķis. Tāpēc ir svarīgi ievērot tiesiskumu arī tad, ja tas nav izdevīgi vai ja ir vēlme ātri sasniegt politiskus mērķus," vēstules nobeigumā uzsver Valsts prezidents.

Jau ziņots, ka 13. jūlijā JKP tautas sapulcē par tiesiskumu ceturtdienas vakarā pie Rīgas pils bija pulcējušies vairāki simti cilvēku, kuri pauda neapmierinātību ar valsts politisko vidi, kura atklājusies publiskotajās "oligarhu sarunās".

Manifestā tika izvirzītas arī trīs prasības, to skaitā, Valsts prezidentam pieprasīt oligarhu sarunās iesaistīto ministru - satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) un zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) demisiju, Nacionālās Drošības komisijai un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (VL-TB/LNNK) sniegt situācijas izvērtējumu no demokrātijas principu viedokļa un pieprasīt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera paskaidrojumu par tiesisko nekompetenci valsts interešu aizstāvībā, savukārt tā iztrūkuma gadījumā, pieprasīt ģenerālprokurora atkāpšanos.

Savukārt 23. augustā plkst. 19 JKP rīkos jaunu Tautas sapulci, kurā saistībā ar problēmām "Oligarhu lietas" parlamentārajā izmeklēšanā prasīs "atdot varu tautai, kā to skaidri un gaiši nosaka Satversme", informēja politiskajā spēkā.