Valsts policija, domājot par vietām, kur izvietot pārvietojamos fotoradarus, ņem vērā vairākus faktorus, tostarp iedzīvotāju iesniegumus par ātrumu fiksējošo ierīču izvietošanu atsevišķās dzīvojamās zonās, kur automašīnu vadītāji bieži pārsniedz ātrumu un apdraud citus satiksmes dalībniekus.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" skaidroja, ka 12 jaunie pārvietojamie fotoradari pēc būtības tiks izvietoti pēc tādiem pašiem principiem kā divi policijas rīcībā jau esošie radari – atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, to novietošanas vieta būs zināma un publiski pieejama interneta vietnēs, bet nebūs zināms laiks un dienas, kad tie tur atradīsies. Pārvietojamo fotoradaru izvietošanā policija ņem vērā negadījumu statistiku, cietušo skaitu, satiksmes intensitāti un infrastruktūru atsevišķos ceļu posmos. Tāpat tiek ņemts vērā arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Ceļa audita ieteikumi, kā arī pašvaldību un iedzīvotāju ieteikumi, sacīja Normunds Krapsis, papildinot, ka bieži vien iedzīvotāji vēršas policijā ar lūgumu uzraudzīt satiksmi kādā konkrētā apdzīvotā vietā.
"Bieži vien iedzīvotāji sūdzas par dzīvojamām zonām," skaidroja policijas pārstāvis. Viņš atzina, ka, ja fotoradaram šajā vietā pieejams viss tehniskais nodrošinājums, kas tam nepieciešams, tad policija šīs vietas arī izvēlas.
Patlaban policijas rīcībā ir 45 stacionārie un tagad arī kopumā 14 pārvietojamie fotoradari. Līdz nākamā gada beigām policijai vajadzētu būt kopumā 100 stacionārajiem fotoradariem.
Vaicāts par fotoradaru efektivitāti, Krapsis sacīja, ka fotoradari ir gana efektīvi, bet ir jāpaiet ilgākam laikam, lai to izvērtētu. "Piemēram, patlaban netrafareto automašīnu iespaidā ir samazinājies gan satiksmes negadījumu, gan bojā gājušo satiksmes negadījumos, kas samazinājies par piektdaļu," skaidroja policists.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!