VARAM: pagaidām nav nepieciešams izsludināt ārkārtas stāvokli Latgalē  (16)

Pašlaik tiek apzināti nodarītie zaudējumi pašvaldībām, kuras skāruši augsta ūdens līmeņa izraisīti postījumi, jāvēršas VARAM.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) piektdienas rītā ticies ar Latgales teritoriāli lielākās pašvaldības - Rēzeknes novada – vadītāju Monvīdu Švarcu un Latgales plānošanas reģiona pārstāvjiem un uzklausījis ziņojumus par stāvokli Latgales pašvaldībās. VARAM uzsver, ka situācija ir apzināta un tiek kontrolēta. Ņemot vērā likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmumu stāvokli" noteikto, ārkārtas situācija jāsludina gadījumos, ja nepieciešams ierobežot fizisku vai juridisku personu brīvību vai tiesības, lai risinātu situāciju, bet šajā gadījumā tas nav nepieciešams.

"Esam saņēmuši jaunāko informāciju par reģionā notiekošo, balstoties uz to, varu secināt, ka patlaban Latgalē plūdos skartajos novados atbildīgie dienesti un pašvaldības tiek galā ar situāciju, līdz ar to šobrīd nav pamata ierobežot cilvēku tiesības – izsludinot ārkārtas situāciju. Ministrija turpina sekot līdzi notikumiem reģionā, regulāri apkopojam jaunāko informāciju, nepieciešamības gadījumā, protams, lemsim par ārkārtas situācijas izsludināšanu," izteicies atbildīgais ministrs.

"VARAM atbalstīs ZM centienus piešķirt kompensāciju zemniekiem. Nav jāizsludina ārkārtas situācija, lai zemkopji pretendētu uz valsts atbalstu ražas kompensācijās. Zemnieki tiks atbalstīti," paziņojis Gerhards.

Papildu VARAM norāda, ka jau kopš ceturtdienas sazinās ar plūdu skartajām pašvaldībām. Patlaban situācija Latgalē stabilizējusies. Palieņu applūšanas līmenis sasniegts Aiviekstē, Dubnā un citās Daugavas mazajās pietekās. Tas saglabāsies līdz nākamās nedēļas vidum, bet kritiski augsts ūdens līmenis pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pieejamās informācijas nekur nav sasniegts, skaidro ministrijā.

Līdzko pašvaldības būs apkopojušas informāciju par radītajiem zaudējumiem, VARAM vērsīsies valdībā par kompensāciju piešķiršanu. Piektdienas rītā VARAM visām plūdos iesaistītajām pašvaldībām pieprasījusi informāciju, vai ir nepieciešama iedzīvotāju evakuācija, kā arī vai un cik būtiski ir bojāta publiskā infrastruktūra - vai nokrišņu rezultātā radīti postījumi pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajām ēkām un būvēm, kā arī pašvaldību ceļiem.

Ministrija lūgusi pašvaldībām sniegt informāciju, vai pašvaldībās, kurās ir konstatēti problēmjautājumi plūdu sakarā, veiktas attiecīgas darbības šajā situācijā, piemēram, vai ir sasauktas Civilās aizsardzības komisijas, kurās visi Civilās aizsardzības komisijās iesaistītie dienesti atbilstoši savai kompetencei sagatavojuši rīcības plānu plūdu situācijas novēršanai un plūdu seku ietekmes mazināšanai. Tāpat pašvaldības informētas, ka, ja nepieciešama palīdzība atsevišķu iedzīvotāju evakuācijai, ziņas par šo problēmu un evakuācijas nepieciešamību nekavējoties jāiesniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Savukārt ZM uzdevusi Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) apkopot informāciju par lietavās applūdušajām lauksaimniecībā izmantoto zemju (LIZ) platībām. LLKC arī uzdots noskaidrot, cik no applūdušajām LIZ teritorijām ir apdrošinātas.

Jau ziņots, ka trešdien un ceturtdien stiprs lietus skāris visu Latgali, lielu daļu Sēlijas un Vidzemes austrumu novadus. Krāslavas novada Piedrujā nokrišņu daudzums sasniedza 69 milimetrus, Daugavpilī - 67 milimetrus, Līvānu novada Rožupē - 53 milimetrus, Gulbenē - 48 milimetrus, bet Jēkabpilī un Alūksnē attiecīgi 42 milimetrus un 41 milimetru.

Ūdens līmenis vairākās upēs paaugstinājās par desmit centimetriem stundā un pat straujāk. Applūdušas palienes, bet dažviet notikusi plašāku teritoriju applūšana.