Komunistiskās represijas bija elles moku mašinērija, kas pārņēma Latvijas zemi un tautu, sestdien Latvijas politiski represēto personu ikgadējā 19.salidojumā Ikšķilē sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Viņš norādīja, ka vardarbīgi tika mainīta kultūra un valoda, valsts politiskā iekārta, tradīcijas un cilvēku ierastais dzīves ritms, turklāt represijas skāra gan valsti kopumā, gan visas tautsaimniecības nozares un teju katru ģimeni.
Kā portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā, prezidents atzina, ka īpaši sāpīgs mūsu nācijai ir bijis padomju okupācijas režīms. Zaudējot brīvību, sagruva viss, ko Latvija un tās cilvēki bija cēluši, ražojuši un lolojuši divdesmit neatkarības gados. No Eiropas tautu saimes Latvija tika ar varu izrauta, no pārtikušas un civilizētas valsts Latvija kļuva nabadzīga un izvārgusi, jo viss tika atņemts un iznīcināts.
"Masveida terora mērķis bija iznīcināt daudzas valstis un veselas nācijas. Tomēr, pat visbriesmīgākajās mocībās, latvietība izturēja un pastāv arī šobrīd. Mēs uzvarējām sīvajā cīņā par izdzīvošanu," norādīja prezidents.
"Šeit Ikšķilē, atceroties pārdzīvoto, mēs vienlaikus dalāmies pārdomās par to, kā šodien attīstās mūsu valsts. Jums tas ir īpaši svarīgi, jo sapnis par brīvu Latviju jums palīdzēja izturēt vistumšākajos ieslodzījuma gados. No jums – represijās cietušajiem tautiešiem, jaunākās paaudzes guva iedvesmu un drosmi, lai atkal izcīnītu neatkarību," sacīja Vējonis.
"Tādēļ šodien ir jāvaicā, vai brīvā Latvija atbilst visaugstākajiem ideāliem? Vai tā ir pretstats tai patvaļai un bezatbildībai, kas šeit valdīja komunistu laikos," sacīja Vējonis, uzsverot, ka ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji redzētu, ka politiķi jūtas atbildīgi savas tautas priekšā.
Viņš teica, ka garajos okupācijas gados bija ierasts, ka ietekme un materiālie labumi tiek sadalīti šaurā lokā prom no ļaužu acīm, piebilstot, ka "šodien mums vairs nav pieņemama toreizējā prakse, un mēs sagaidām, ka amatpersonas skaidros savus lēmumus un atbildēs par to, ko ir teikuši vai darījuši".
"Latvijas tauta ir pietiekami daudz pārcietusi, lai novērtētu, cik svarīgs ir tiesiskums un likuma vara. Mēs visi gribam, lai tiktu spriesta taisnīga tiesa. Tiesiskā Latvijā cilvēkus nedrīkst sodīt vai publiski pazemot bez tiesas un izmeklēšanas, tikai tāpēc, ka tas kādam ir izdevīgi. Tikai tad, ja Latvijā tiks ievēroti tiesiskuma un politiskās atbildības principi, mūsu valsts būs pietiekami spēcīga, lai spētu sevi aizsargāt briesmu brīdī," sacīja prezidents.
Savas uzrunas noslēgumā viņš atgādināja, ko ir teikusi Lidija Lasmane-Doroņina, viens no nacionālās pretošanās un pašapziņas simboliem: "Pats galvenais ir – Latvija ir brīva un mūs vairs neved uz Sibīriju. Gribu godīgi dzīvot, nemelot un darīt labu. Domāju, ikvienam cilvēkam varētu būt līdzīgi plāni."
"Tik vienkāršs un patiess ir arī mans novēlējums visiem Latvijā – godīgi dzīvot, nemelot un darīt labu. Esmu pārliecināts, ka tad mums viss izdosies," sacīja prezidents.
"Vēlos pateikties jums, politiski represēto salidojuma dalībniekiem, par jūsu sīksto izturību; par jūsu lūgšanām un darbiem; par nezaudēto cerību atgriezties mājās; par jūsu nesatricināmo ticību Latvijas neatkarībai un brīvībai; par Latvijas mīlestību," sacīja Vējonis.
"Politiski represētie ar savu cīņu un valstiskuma idejas saglabāšanu palīdzējuši godam sagaidīt simtgadi brīvā Latvijā. Par to jums saku īpašu paldies," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sestdien, 26.augustā, uzrunājot 19.Latvijas represēto salidojuma dalībniekus.
Saeimas priekšsēdētāja pateicās politiski represētajiem par šajos gados panākto. "Pateicoties jūsu iniciatīvai, 25.martu un 14.jūniju pieminam kā valsts nozīmes piemiņas dienas. Jūs esat sekmējuši to, ka padomju okupāciju pārdzīvojušo valstu sāpīgos jautājumus aptvēra un izprata Rietumvalstis. Un to, ka Eiropas Savienība tagad skaidri un nepārprotami nosoda komunistisko režīmu," uzsvēra Mūrniece, atgādinot, ka politiski represētie bijuši šo procesu virzītājspēks.
Izpratne par represijām un cilvēkiem, kuri cieta komunistiskajā un nacistiskajā režīmā, neiet mazumā. Tā kļuvusi par skaidru mūsu vēsturiskās atmiņas sastāvdaļu, teica Saeimas priekšsēdētāja, akcentējot, ka politiski represēto likteņi atspoguļoti arī valsts simtgades filmās.
Mūrniece pauda prieku par to, ka salidojuma dalībniekiem aizvien ir gaišs skats uz dzīvi un sirdīs dzīvas galvenās vērtības – dzīvība un brīvība.
Latvijas represēto salidojumā Ikšķilē, kas šogad notiek jau 19.reizi, pulcējušies vairāki tūkstoši represēto no visas valsts, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
