Izsludināt ārkārtas stāvokli saistībā ar plūdiem varētu lūgt arī Kārsavas un Ludzas novada domes  (2)

Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka (ZZS) pastāstīja, ka patlaban situācija esot nedaudz uzlabojusies, taču kopumā ūdens joprojām neesot pilnībā nosēdies. "Ūdens patlaban iet platumā," viņa teica. Proti, tas nevis nosēžas, bet aizplūst prom izplešoties, turpinot apgrūtināt ceļu infrastruktūru novadā.

Silicka arī teica, ka pēdējās diennakts laikā pašvaldības palīdzību lūguši daži novada iedzīvotāji, kuriem dome arī spējusi palīdzēt, nodrošinot nepieciešamo produktu un dzeramā ūdens piegādi.

Taujāta par zaudējumiem, Silicka norādīja, ka šodien kopējos novadam radušos zaudējumus vēl nevarot aplēst, jo situācija joprojām ir mainīga. Taču domes ārkārtas sēdē paredzēts arī lemt par kāda veida kompensāciju izmaksāšanu plūdu skartajiem. Tiesa, kompensāciju apmērs varētu būt niecīgs, varbūt ap 100 eiro, atzina Silicka.

Savukārt Ludzas domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (ZZS) stāstīja, ka novadā patlaban neesot lielu problēmu ar ceļiem. Vairāk cietuši zemkopji un lopkopji, par kuru situāciju paredzēts spriest domes ārkārtas sēdē.

"Zemkopjiem var būt ne tikai lieli zaudējumi plūdu dēļ, bet var draudēt sankcijas par nespēju izpildīt iepriekš noslēgto līgumu prasības par produkcijas piegādi. Tāpēc izskatīsim jautājumu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu novadā," skaidroja Mekšs.

Arī Ludzas novadā patlaban vēl neesot aplēsts zaudējumu apmērs, atzina Mekšs.

Abu novadu ārkārtas sēdes plānotas rīt, 28.augustā.

Jau vēstīts, ka arī Rēzeknes novada vadība pirmdien tikšanās laikā Ministru prezidentam plāno lūgt izsludināt ārkārtas stāvokli saistībā ar radušos krīzes situāciju lauksaimniecībā. Kā sestdien sacīja Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (Latgales partija, VL-TB/LNNK, "Vienotība"), ražas zaudējumi lauksaimniekiem būs milzīgi, līdz ar to pašvaldība sagaida valsts atbalstu grūtībās nonākušajiem lauksaimniekiem.

Alūksnes novada domes vadītājs Arturs Dukulis (ZZS) skaidroja, ka, visticamāk, lielākie zaudējumi lietavu laikā nodarīti nevis pašvaldībai, bet privātpersonām, aizpludinot laukus, tādējādi radot lielu risku labības bojāejai.

Savukārt Baltinavas novada vadītāja Sarmīte Tabore ("Mēs - Baltinavai") pauda, ka patlaban pašvaldībā smagāk cietušas divas lielas un vēl trīs mazākas saimniecības. Divu lielāko saimniecību platība ir aptuveni 2000 hektāru, savukārt mazākajās saimniecībās tiek turēti mājlopi, tostarp cūkas, kuras Āfrikas cūku mēra dēļ no appludinātajiem apgabaliem nedrīkst pārvietot.

Biedrība "Zemnieku saeima" lēš, ka spēcīgo plūdu radītie zaudējumi lauksaimniekiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) piektdien sacīja, ka ilgstošās lietavas Latgales pusē ir graujoša nelaime zemniekiem un par atbalsta pasākumiem tiek domāts. Viņš teica, ka par konkrētiem pasākumiem varēs runāt tad, kad tiks noskaidroti precīzi nelaimes apmēri.