Valsts prezidents Raimonds Vējonis vasaras sākumā uzrunājot Saeimu sacīja, ka Latvijas iedzīvotājus jau ilgstoši neapmierina lēmumu pieņemšanas kārtība valstī, un to var labot, piešķirot lielākas pilnvaras gan premjeram, gan prezidentam, taču viņš pats šādus likuma grozījumus uz parlamentu virzīt neplāno, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP 10".
Vējonis raidījumam uzsvēra, ka viņš uzrunā Saeimai vēlējies norādīt nevis uz prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņas nepieciešamību, bet gan uz vajadzību palielināt prezidenta un Ministru prezidenta pilnvaras. Šo jautājumu vērtēšanu prezidents sagaida no deputātiem, kuri atgriezīsies ierindā pēc vasaras brīvdienām.
"Mums ir nepieciešama ātrāka lēmumu pieņemšana, jo mums klibo lēmumu pieņemšana valstī. Tāpēc mums, pirmkārt, ir jāstiprina Ministru prezidents, dodot viņam lielākas pilnvaras un tiesības. Un, protams, ja viņam tādas tiek dotas, paralēli ir jāskatās, ko dot prezidentam. Šādā sasaistē – Ministru prezidents, prezidents – varētu ātrāk, efektīvāk pieņemt lēmumus, un tas tikai būtu valstij ieguvums. Ja paplašina pilnvaras, tad ir jādod tautai ievēlēt prezidentu," norādīja Valsts prezidents.
Pirmo reizi ir radīts visaptverošs atzinums par to, kā varētu mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību un palielināt viņa pilnvaras. Priekšlikumus gandrīz trīs gadus gatavoja deputāta Ringolda Baloža (NSL) vadītā Saeimas darba grupa, atgādina raidījums.
Atzinumā piedāvāts vai nu ieviest tautas vēlētu prezidentu, vai nu noteikt, ka prezidentu ievēl sapulce, kurā kopā ar 100 Saeimas deputātiem darbotos arī 100 pašvaldību pārstāvji. Turklāt kandidātam vajadzētu saņemt divu trešdaļu sapulces dalībnieku atbalstu, lai kļūtu par prezidentu.
Ņemot vērā, ka tapis šāds ziņojums, Vējonis neplāno pats vērsties Saeimā ar saviem priekšlikumiem par tautas vēlētu prezidentu.
Aktīvi cīnīties par tautas vēlēta prezidenta ideju neplāno arī neviens no ietekmīgākajiem spēlētājiem politikā.
Par prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas kārtības maiņas ziņojuma tālāko virzību ir atbildīga Saeimas Juridiskā komisija. To vai, ņemot vērā Vējoņa aicinājumu, šiem priekšlikumiem varētu būt atbalsts - komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) raidījumam atturas prognozēt.
"Juridiskā komisija lēma aicināt Saeimas frakcijas izteikt savu viedokli, un termiņš viedokļa sniegšanai ir 30. septembris. Tad kad frakcijas sniegs savu viedokli, un būs redzams, ka šāds balsu vairākums ir, tad droši vien, ka šī iniciatīva tiks virzīta. Ja šāds balsu vairākums nebūs, tad nav pamata to virzīt," raidījumam saka Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Bērziņš.
Lai mainītu Satversmes pantus par prezidenta ievēlēšanas kārtību, nepieciešams divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalsts.
Pašlaik ideju par tautas vēlētu prezidentu atbalsta 79% iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS pēdējā aptauja.
Idejas popularitāte ir iemesls, kāpēc priekšlikumi par tautas vēlētu prezidentu nonākuši Saeimas darba kārtībā vairākkārt.
Kopumā pēc Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas, Saeima jau astoņas reizes vērtējusi ieceres par tautas vēlētu prezidentu.
1997. gadā ar šādu ideju nāca klajā Zīgerista partija, vēlāk līdzīgus priekšlikumus trīs reizes iesniegusi "Saskaņa", pēc tam divas reizes arī Nacionālā apvienība, un pa reizei Latvijas Reģionu apvienība un partija "No sirds Latvijai".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
