Citskovskis: KNAB atalgojuma jautājums ir valdības prioritāte  (13)

Valsts galvenais ierēdnis sacīja, ka Valsts kanceleja jautājumā par atlīdzību KNAB un valsts pārvaldē kopumā bija izveidojusi darba grupu, kuras darbs jau nonācis noslēguma fāzē. Tuvākajā laikā VK valdībā iesniegs ziņojumu par Atlīdzības likuma grozījumiem, kas kancelejas ieskatā ir nepieciešami.

Runājot tieši par atlīdzību KNAB, Citskovskis uzsvēra, ka birojs ir daļa no vienotās atlīdzības sistēmas, un, ja salīdzina atlīdzību KNAB ar citām drošības institūcijām, tostarp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Satversmes aizsardzības biroju (SAB), redzams, ka "KNAB atlīdzības jautājums ir jārisina". "No valdības skatpunkta, veidojot nākamā gada budžetu, KNAB atlīdzības jautājums ir viena no prioritātēm. Tā ir prioritāte gan premjeram, gan Finanšu ministrijai," sacīja Citskovskis, piebilstot, ka lēmums par šo jautājumu varētu būt jau nākamnedēļ.

No komisijas dalībnieku paustā izriet, ka, salīdzinot līdzīgus amatus tiesībsargājošās institūcijās, tad secināms, ka pamatalgas ir līdzīgas, bet kropļojums rodas katras institūcijas pieejamajos resursos un piemaksās, kas pieļaujamas pie pamatalgas. Līdz ar to veidojas nevienlīdzīga situācija līdzīgos amatos atšķirīgās tiesībsargājošajās iestādēs. Piemēram, KNAB maksā tikai amatalgu un ne vienmēr tās maksimālo apmēru, bet citas tiesībsargājošās iestādes var samaksāt maksimālo algu un vēl papildu piemaksas.

VK patlaban pieļauj, ka nepieciešams pārskatīt maksimālos ierobežojumus, paaugstinot maksimālās atalgojuma robežas, lai KNAB varētu piedāvāt konkurētspējīgu attīstību ar citām tiesībsargājošām iestādēm.

Uz komisijas vadītājs Ingunas Sudrabas (NSL) jautājumu par VK spēju amatus pareizi saklasificēt un situāciju, kad resursi, kādi ir katras valsts institūcijas rīcībā, būtiski atšķiras, Citskovskis atbildēja, ka amatu klasifikācija notiek pēc amatu kataloga, amatus valsts iestādes saskaņo ar VK. Viņš pauda, ka pieredze liecina, ka amatu saskaņošana bieži izraisa domstarpības, jo valsts iestādes ar sistēmisku pieeju mēģina iegūt vairāk līdzekļu, ko samaksāt atalgojumā.

VK valdībai piedāvās jaunu sistēmu par līdzekļu sadali algu atlīdzības fondam, balstoties pēc tā, cik trūcīga ir iestāde, vēlreiz uzsverot, ka šobrīd no valdības puses ir vēlme sakārtot un palielināt atlīdzības fondu KNAB. "Mūsu piedāvājums valdībai būs skaidri kritēriji, kuras tad valsts iestādes ir tās, kurām ir trūcīgāki atalgojuma atlīdzības fondi. Mums ir amatalgas, mums ir piemaksas, bet atšķirības ir lielas. Piedāvājums ir komplekss – ja valdība atbalsta papildu līdzekļu piešķiršanu, tad VK piedāvās kompleksu risinājumu, kas nodrošinās lielākas algas," sacīja VK vadītājs.

"Nevar katru mēnesi tikai uz piemaksām nodrošināt atlīdzību. Ir jābūt pietiekoši augstai amatalgai un piemaksas ir tikai papildu līdzekļi. Šobrīd mērķis ir paaugstināt pamatalgu, lai piemaksas nebūtu masveidīgs pasākums, jo šobrīd mēs tās piešķiram jau uz priekšu, jo tā ir kļuvusi par daļu no atlīdzības," skaidroja Citskovskis. Vienlaikus viņš sacīja, ka "masveidīga algu paaugstināšana, redzot budžetu 2018. gadā un 2019. gadā, ir absolūti izslēgta".

Savukārt uz komisijas locekļa Andreja Judina jautājumu, vai VK piedāvātais variants nodrošinātu, ka KNAB darbinieki lielākas algas saņems jau no nākamā gada 1. janvāris, Citskovskis sacīja, ka tas būs zināms jau tuvākajā laikā. "Ja kopā ar budžeta likumu, atnāk arī grozījumu Atlīdzības likumā, tad tas ir valdības lēmums, kā risināt šo jautājumu".

Arī KNAB vadītājs Jēkabs Straume apstiprināja, ka patlaban jautājums par KNAB atlīdzību tiek aktīvi risināts, taču plašākās diskusijās par šo jautājumu komisijā neiedziļinājās.