Amerikāņu 'dzelonis': Kas ir 'Stinger' raķetes, ar kurām bruņosies Latvija  (464)

"Stinger" sistēmas tiks iegādātas no Dānijas. Ar šīs valsts Aizsardzības ministriju noslēgtais līgums paredz, ka jau 2018. gada pirmajā pusē Latvija varētu saņemt raķetes un to palaišanas iekārtas.

Pretgaisa aizsardzība ir viena no Latvijas aizsardzības prioritātēm un "Stinger" piegāde ir būtisks šo spēju papildinājums, uzsver ministrija. Piedevām, kā sola Bergmanis, "Stinger" raķetes saņems ne tikai profesionālie karavīri, bet arī Latvijas lielākā militārā formējuma – Zemessardzes – vienības.

"Stinger" ir viena no izplatītākajām un efektīvākajām individuālajām pretgaisa aizsardzības sistēmām pasaulē, ko izmanto virkne NATO valstu, akcentē ministrija.

"Stinger" ir ASV izstrādāta pārnēsājamā pretgaisa aizsardzības sistēma (MANPADS), kas paredzēta lidojošu objektu notriekšanai. Bruņojumā "Stinger" sistēmas ieviestas jau astoņdesmito gadu sākumā un tiek izmantotas joprojām.

"Stinger" sistēmu sākotnējais ražotājs ir ASV kompānija "Raytheon", bet licencēta "Stingeru" ražošana notiek arī Vācijā un Turcijā.

Ar šādu sistēmu var efektīvi notriekt visu veidu helikopterus, bezpilota lidaparātus, spārnotās raķetes un zemu lidojošas lidmašīnas, kas neatrodas augstāk par aptuveni trīs kilometriem, skaidro portāls "Army-tecnology".

Savukārt efektīvais darbības attālums "Stinger" sistēmām ir aptuveni astoņi kilometri.

"Stinger" galvenā priekšrocība ir sistēmas nelielie izmēri un vienkāršā pielietošana, kas ļauj karavīriem to nest līdzi grūti pieejamās vietās. Normālos apstākļos "Stinger" apkalpo divu cilvēku komanda, taču arī viens cilvēks nepieciešamības gadījumā var palaist raķeti.

1,52 metrus garā raķete sver aptuveni 10 kilogramus, tostarp trīs kilogramus – kaujas galviņa. Kopējais svars raķetei ar daudzkārt lietojamo palaišanas iekārtu ir nedaudz zem 16 kilogramiem.

Raķeti palaiž, iekārtu balstot uz pleca, un mērķim tā seko pati ar infrasarkano staru (seko izplūdes gāzu siltumam) vai ultravioleto staru (seko radiācijai) detektoru palīdzību.

Tāpat "Stinger" raķetēm pieejamas no automašīnām un helikopteriem palaižamas versijas, tās tiek izmantotas arī uz karakuģiem. Latvija iepirks tikai pārnēsājamās "Stinger" versijas.

"Stinger" sistēmu pirmais iznāciens reālā militārā konfliktā notika 1982. gadā Folklenda salu karā. Taču viens no zināmākajiem piemēriem "Stinger" nozīmei mūsdienu konfliktos ir Padomju-afgāņu karš. "Stinger" savā ziņā kļuva par šī konflikta simbolu, kas izmantots literatūrā un kino.

Amerikāņi, kas karā atbalstīja pret PSRS spēkiem karojošos modžahedus, astoņdesmito gadu vidū slepeni piegādāja kaujiniekiem simtiem "Stinger" raķešu.

Pēc atsevišķām aplēsēm, ar "Stinger" raķetēm kara laikā notriekta vairāk nekā puse no 451 PSRS zaudētā lidaparāta Afganistānā. Turklāt 79% no raidītajām raķetēm veiksmīgi likvidēja mērķi. Jāpiebilst, ka šie dati balstās pašu afgāņu kaujinieku ziņotajā. PSRS, kuras statistika arī nav uzskatāma par drošāko avotu, sniedza datus tikai par kopumā 35 zaudētām lidmašīnām un 63 helikopteriem.

Par to, cik ļoti "Stinger" raķetes mainīja kara gaitu un vai tās veicināja PSRS spēku izvešanu no Afganistānas, var diskutēt. Taču tas, ka "Stinger" mainīja kara taktiku, ir skaidrs.

"1987. gadā "Stingeri" bija panākuši savu. Debesīs vairs nelidoja krievu iznīcinātāji, baidījās. Bet afgāņi spītīgi noliedza, negribēja atzīt, ka viņiem ir "Stingeri"," portālam "Delfi" pastāstīja Saeimas deputāts Atis Lejiņš, kurš astoņdesmitajos gados divas reizes bija Afganistānā pie afgāņu partizāniem meklēt baltiešu gūstekņus.

ASV, atbalstot afgāņu kaujiniekus, nevēlējās atklāti konfrontēt ar PSRS, tāpēc bruņojuma, tostarp "Stinger", piegāde tika turēta slepenībā. Savukārt pēc kara amerikāņi pat centušies atpirkt "Stinger" sistēmas, lai samazinātu draudus civilajām lidmašīnām.

Lai vai kā, neuzvaramu ieroču nav. Jaunu sistēmu parādīšanās var ietekmēt kara gaitu uz kādu brīdi, līdz tiek izgudrota pretdarbības taktika vai aizsardzība, portālam "Delfi" skaidro rezerves kapteinis un militārā bloga "Varabungas" autors Mārtiņš Vērdiņš.

"Stinger" padomju spēkiem lika pārdomāt darbības un taktiku. Kā intervijā portālam "Delfi" stāstīja Afganistānas kara dalībnieks Vents Veinbergs, kurš 1986. gadā pameta šo valsti militārajā Il-76 lidmašīnā, lidaparātam iespējamo "Stinger" raķešu uzbrukumu dēļ pēc iespējas ātrāk bija jāsasniedz drošs augstums.

Šim nolūkam lidmašīna maksimālā ātrumā spirālveidā cēlusies gaisā virs lidostas, bet tikmēr pa visu Šīndandu lidinājušies astoņi kaujas helikopteru un četri iznīcinātāju pāri, "apstrādājot" apkārtējo kalnu nogāzes un zaļo zonu.

Aizsardzības ministrija neatklāj detaļas par darījuma summu un to, tieši kādas modifikācijas "Stinger" raķetes no Dānijas tiks iepirktas. Uz jautājumu, kāpēc ieročus nolemts pirkt no Dānijas, nevis ražotāja, ministrija paskaidro, ka šāds variants bijis lētāks.

"Iespēja iegādāties pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "Stinger" no ražotāja tika izvērtēta, taču Dānijas piedāvājums bija ekonomiski izdevīgāks," paskaidroja ministrijā.

Jāņem vērā, ka raķetēm ir noteikts derīguma termiņš, kura atlikušais laiks, iespējams, ir faktors, kāpēc Dānija "Stinger" pārdod lētāk. Ministrija operacionālās drošības dēļ neatklāj iepirkto sistēmu ražošanas gadu, vien norāda, ka ieroči bijuši Dānijas bruņoto spēku rīcībā, bet nav lietoti. Tāpēc jautājums par iegādāto sistēmu atlikušo derīguma termiņu paliek neskaidrs.

Uz jautājumu, vai vēl astoņdesmitajos gados izstrādātā sistēma ir efektīva pret mūsdienu Krievijas kaujas lidaparātiem, ministrija norāda, ka "Stinger" sistēmas sevi ir labi pierādījušas.

"Šāda tipa sistēmas ir atkārtoti sevi pierādījušas kā efektīvs ierocis arī mūsdienu konfliktos. To galvenais uzdevums ir ierobežot pretinieka rīcības brīvību tuvos attālumos," atbildē portālam "Delfi" skaidro ministrija.

Rezerves kapteinis un bloga "Varabungas" autors Mārtiņš Vērdiņš gan skaidro, ka, lai spriestu par iepērkamo sistēmu spējām, ir jāzina, konkrēti kādas no vairāk nekā 10 "Stinger" modifikācijām tiks piegādātas. Ministrija operacionālās drošības dēļ šādu informāciju neatklāj.

"Bet kopumā tas ir Aukstā kara laika ierocis, kas ir konstruēts cīņai cita starpā ar PSRS bloka valstu bruņojumā esošajiem lidaparātiem, tātad tieši to tehniku, kas šobrīd vēl ir vairumā Krievijas arsenālā," skaidro analītiķis.

Tomēr jāņem vērā, ka 21. gadsimtā lidaparāti var būt aprīkoti ar aizsardzības sistēmām, ar kurām "Stinger" konstruktori nav rēķinājušies, atzīmē Vērdiņš. Tā Krievija Sīrijā izvietotos helikopterus Mi-24 esot aprīkojusi ar jaunāko aizsardzības sistēmu "Prezident-S", kas varot pasargāt pret šāda veida draudiem, padarot "Stinger" sistēmas par neefektīvām.

Viena no modernākajām Latvijas bruņoto spēku rīcībā esošajām pretgaisa aizsardzības sistēmām pašlaik ir zviedru RBS-70, kas arī teorētiski ir pārnēsājama (pārvadājama), bet jau krietni smagāka un jaudīgāka iekārta.

Kā skaidro Aizsardzības ministrija, RBS-70 un "Stinger" pēc pielietojuma un spējām atšķiras, tāpēc "Stinger" iegāde mūsu aizsardzības spēju spektru paplašina, nevis dublē pašreizējo iekārtu funkcijas.

Salīdzinājumam, RBS-70 sistēma, kas darbojas sasaistē ar radariem un spēj iznīcināt piecus līdz astoņus kilometrus tālus mērķus, sver 85 kilogramus, bet "Stinger" iekārta ar raķeti – 15.

Ar lāzeru vadāmās RBS-70 raķetes palaišanai ir nepieciešams labi apmācīts operators, kuram līdz pat trāpījuma mirklim ir jāsaglabā vizuāls kontakts ar mērķi. Savukārt "Stinger" notēmēt un palaist raķeti var elementāri apmācīts kājinieku pāris vai pat tikai viens karavīrs, atzīmē Mārtiņš Vērdiņš.

Militārais analītiķis uzsver, ka kaujas lidaparātu prāvās cenas dēļ pretinieks pretgaisa aizsardzības sistēmas vienmēr uztver par augstas prioritātes mērķiem. Augstāks iznīcināšanas risks ir stacionāriem objektiem un sistēmām, kas novietotas uz mobilajām platformām, viņš atzīmē.

Iegādājoties pārnēsājamās sistēmas, NBS iegūst vienu no svarīgākajiem pretgaisa aizsardzības elementiem tuvas darbības rādiusā, skaidro Vērdiņš. Turklāt sistēmu lielā mobilitāte ļauj elastīgi mainīt aizsardzības pārklājumu, veidot slazdus un negaidīti apdraudēt pretinieku.

Šādas pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības sistēmas armiju bruņojumā ir jau kopš 20. gadsimta vidus, bet Latvijas armija šim standartam tuvojas tikai tagad, atzīmē rezerves kapteinis.

"Stinger" iekārtas paredzēts piegādāt armijai un visiem Zemessardzes bataljoniem, portālam "Delfi" apliecināja Aizsardzības ministrijā. Tas nozīmē plašākas pretgaisa aizsardzības spējas visā Latvijā. Nopietnākās RBS-70 iekārtas Zemessardzē ir tikai 17. pretgaisa aizsardzības bataljonam.