No valsts maka Liepājas cietuma būvniecībai jāatrod vēl 50 miljoni eiro  (76)

Atbildīgās amatpersonas nostājušās būvnieku pusē, kuri neesot gatavi būvēt lētāk. Šonedēļ valdībai bija jālemj, kur atrast pagaidām trūkstošos apmēram 50 miljonus eiro. Taču lēmuma pieņemšanu atlika par divām nedēļām.

Sākotnēji bija iecerēts, ka jau šogad zaļajā pļavā Alsungas ielā vajadzēja slieties jaunajam Liepājas cietumam. Plašajā ēku kompleksā vieta būtu 1 200 ieslodzītajiem. Rezultātā slēgtu trīs citas ieslodzījumu vietas – Brasas, Jelgavas un veco Liepājas cietumu.

Taču process šobrīd ir pamatīgi iestrēdzis. Arī no iespējamajiem būvniekiem saņemtie piedāvājumi krietni pārsniedz sākotnēji aplēstās būvniecības izmaksas apmēram 74 miljonu eiro apmērā. "Bija indikācijas arī no kontroltāmēm, ka šajā finansējumā to projektu, ko mēs esam paredzējuši, par šādu summu uzbūvēt nevar, bet mēs negribējām ar minējumiem nodarboties, tāpēc, saņemot šos piedāvājumus, liela pārsteiguma nebija. Summa ir nedaudz lielāka," uzskata Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

"UPB" piedāvājums ir par 54% dārgāks, pārsniedzot 114 miljonus eiro bez Pievienotās vērtības nodokļa. Savukārt "Re&Re" piedāvātā cena, par kādu uzņēmums būtu gatavs uzbūvēt cietumu, ir par 66% lielāka – 123 miljonu eiro apmērā (bez PVN).

Cietumu bija plānots būvēt par valsts budžeta līdzekļiem. Taču iespējamās izmaksas uzblīdušas par apmēram 50 miljoniem eiro. Šobrīd valsts maka turētāji sadārdzinājumu finansēt nav gatavi.

"Dubults sadārdzinājums iepirkumā – tas ir īpaši jāpamato un jāskaidro, kāpēc tāda situācija ir radusies. Tieši tādēļ TM ir dots uzdevums, lai valdības sēdē izstāstītu gan ēkas specifiku, gan parādītu, ka tiešām šajā periodā, kopš cietuma būvniecības sākuma plānošanas, būvniecības cenas ir tik ļoti mainījušās," norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Iepirkumā savus piedāvājumus iesniedza vien divi pretendenti. Viens no svarīgākajiem iemesliem mazajai interesei varētu būt fakts, ka uzņēmumam nepieciešams Industriālās drošības sertifikāts, ko izsniedz Satversmes aizsardzības birojs. Taču vairāki ietekmīgi būvnieki pielaidi valsts noslēpumam zaudējuši. Konkurences trūkums varētu būt viens no iemesliem būvniecības dārdzībai.

Turklāt valsts interešu pārstāvji aizstāv būvniekus. Esot pasūtīta speciāla ekspertīze, kurā secināts, ka būvnieku piedāvātā cena esot adekvāta. ,,Saņēmām no Latvijas Būvinženieru savienības slēdzienu, ka šīs cenas ir atbilstošas šodienas tirgus situācijai, ņemot vērā to, ka būvniekam ir jāierēķina būvniecības indeksācija, kādas ir iespējama šīs būvniecības laikā," norāda Tiesu namu aģentūras projektu vadītājs Agris Balodis. Tāpat viņš neuzskata, ka būvnieku starpā, iespējams, notikusi kāda slēpta vienošanās, lai cenu mākslīgi palielinātu: ,,Man šādas aizdomas nevarētu rasties, jo ir šie slēdzieni. Šī summa atbilst šim projektam."

Šajā iepirkumā cena ir tikai viens no nosacījumiem, ko ņems vērā, izvēloties cietuma būvnieku. Līdz ar to nav izslēgts, ka uzvarētājs varētu būt dārgākās cenas piedāvātājs, ar vairākām tiesvedībām saistītais "RE&RE". Uzņēmuma vadība komentēt iespējamo Liepājas cietuma būvniecību atteicās. "RE&RE" ģenerāldirektors Didzis Putniņš rakstiskā atbildē norāda, ka ,,Vērtējot publiski izskanējušos komentārus, norādām, ka, pasūtītājam neveicot izmaiņas projektā, nav pamatojuma veikt izmaiņas būvnieka piedāvājumā. "RE&RE" šobrīd gaida oficiālu informāciju no pasūtītāja, kas līdz šim brīdim nav saņemta. Kamēr situācijas apstākļi ir neskaidri, "RE&RE" plašāk situāciju nekomentēs."

"RE&RE" piedāvātā cena bija par deviņiem miljoniem augstāka nekā "UPB". Iemesls varētu būt tas, ka "UPB" pašam pieder ražotnes Liepājā, kas izgatavo šim projektam nepieciešamos materiālus. Līdz ar to nav papildu uzcenojuma un zemākas transportēšanas izmaksas. ,,Šī objekta specifika ir izmērā, lielums ir neparasts it sevišķi Latvijai. Savukārt konstrukciju ziņā mēs esam būvējuši sarežģītākus objektus gan Latvijā, gan ārvalstīs," norāda "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš. Viņš uzskata, ka ,,skatoties uz to, kas šobrīd notiek tirgū, es nesagaidītu tuvākajos trīs līdz piecos gados būtisku izmaksu samazinājumu. Ja tiks sludināts jauns konkurss, tad ir risks, ka izmaksas pieaugs."

Būvnieku piedāvājumi būs spēkā līdz novembra beigām. Līdz tam valdībai un atbildīgajām amatpersonām jāpieņem lēmums. Eiropas naudu šim projektam piesaistīt nevar. Līdz ar to politiķiem jāizlemj, vai papildu 50 miljonus segt no budžeta līdzekļiem vai aizņēmuma, kas projektu sadārdzinās vēl vairāk. Vēl viena iespēja – projektu iesaldēt.

Kronbergs piedāvā ,,būvniecības procesu turpināt", jo ,,nauda pietrūkst nobeigumam". Taču situācija ir neapskaužama. Nauda, lai cietuma būvniecību pabeigtu, nav. Tajā pašā laikā būvprojekta izstrādei izlietoti jau vairāk nekā divi miljoni eiro. Vēl tikpat pērn iztērēja veco cietumu remontos, ko varētu nedarīt, ja būtu jauna ieslodzījumu vieta. ,,Pa to laiku, kamēr nav uzbūvēts šis jaunais cietums, mums ir jāturpina uzturēt infrastruktūru, kas ir ļoti novecojusi. Ja mēs paraugāmies uz izmaksām, tad trīs gadu laikā no 2013. līdz 2016. gadam izmaksas ir pieckāršojušās, kas tiek novirzītas vecās cietuma infrastruktūras uzturēšanai," secinājusi Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.

Kavēšanās un termiņu pagarināšana rada risku, ka ikgadējie izdevumi par veco cietumu ēku uzturēšanu un remontiem turpinās pieaugt. Piemēram, par septiņiem mēnešiem aizkavējās cietuma būvprojekta izstrāde un saskaņošana. Taču kompensāciju par kavēšanos no piegādātājiem valsts puse nepieprasīja.

Kronbergs jau iepriekš skaidrojis, ka iepirkuma cenas pieaugums bijis prognozēts. Viņš skaidro, ka izmaksas tika balstītas uz Igaunijas konsultantu noteikto orientējošo aprēķinu vēl pirms projektēšanas darbu uzsākšanas pirms pieciem gadiem.

Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumu izstrādājusi TNA sadarbībā ar TM, Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Latvijas Būvinženieru savienību un zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" Latvijas biroju. Liepājas cietuma būvprojekta izstrādi uzraudzīja Igaunijas Valsts nekustamo īpašumu aģentūra, kas īstenojusi jau vairāku cietumu projektus Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas. Savukārt būvprojektu izstrādāja SIA "Rem Pro".

Cietuma projekts paredz vairākas inovācijas, kas līdz šim nav bijušas ne Latvijas, ne Igaunijas cietumu sistēmā. Piemēram, Liepājas cietumā, izplānojot telpu izvietojumu, tiks maksimāli izslēgti kontakti ieslodzīto starpā viņu pārvietošanas laikā. Pārdomāti izveidojot sargposteņu izvietojumu, tiks samazināts apsardzes darbinieku skaits, visas dzīvojamo korpusu dzelzsbetona sienas tiks būvētas ar papildu anti radioviļņu metāla sietu, kas bloķē mobilos sakarus līdz 95% un nodrošina ieslodzīto izolāciju, tiks izvietotas infrasarkanās videokameras, tiks ieviesta kameru durvju slēdzeņu tālvadība, kas dod iespēju samazināt apsardzes darbinieku skaitu.

Liepājas cietumā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem. Visā kompleksā ietilpst astoņas dažādas ēkas, un kopējā teritorijas platība ir 305 116 kvadrātmetri, bet kopējais apbūves laukums – 64 053 kvadrātmetri, savukārt kopējā telpu platība ir 51 407 kvadrātmetri. Komplekss atradīsies 5,6 kilometru attālumā no Liepājas centra. Cietuma kompleksā ietilps ieslodzīto dzīvojamie korpusi, plašs nodarbinātības centrs ar darba iespējām ieslodzītajiem, izglītības centrs ar telpām garīgām un sporta nodarbībām, daudzfunkcionāla ēka ieslodzīto pieņemšanai, medicīnas daļa, pastiprināta režīma aizturēšanas telpas, sanāksmju un personāla ēdnīca un citas palīgtelpas.

Līdz ar Liepājas cietuma darbības uzsākšanu tiks slēgtas trīs esošās ieslodzījuma vietas, kur ir mūsdienu prasībām neatbilstoši darba un uzturēšanās apstākļi un kuru uzturēšanai un drošības nodrošināšanai ik gadu tiek tērēti milzīgi līdzekļi.

Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kuru Latvija būvēs pēc valsts neatkarības atgūšanas. Cietuma komplekss atradīsies Liepājā, Alsungas ielā 29. Projekts paredz 1200 ieslodzīto izvietošanu, īstenojot jauna līmeņa resocializācijas programmu ieslodzīto izglītošanai un integrēšanai sabiedrībā. Paredzēts, ka jaunā cietuma kompleksā strādās vairāk nekā 400 darbinieku.