'Oligarhu lietas' izmeklēšanas komisija: Šlesers, iespējams, savās interesēs lobējis grozījumus Imigrācijas likumā  (47)

Savā prezentācijā Jansons atgādināja par grozījumiem Imigrācijas likumā 2010. gadā un 2011. gadā, kas tieši ietekmējusi termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas politiku Latvijā. 2011. gada jūnijā spēkā stājušies grozījumi likumā paredzēja, ka bez visiem iepriekš noteiktajiem priekšnoteikumiem, tagad termiņuzturēšanās atļaujas varēja saņemt arī tās personas, kas veikušas ieguldījumu kapitālsabiedrībās, vienkārši iemaksājot tās kapitālā 100 000 latus.

Jansons klāstīja, ka, analizējot konkrēto "oligarhu lietas" krimināllietu, tajā "liecinieks X" operatīvās izstrādes laikā noklausītā sarunā nedēļu pirms likuma grozījumu pieņemšanas norādījis, ka "viens no projektiem, kas veiksmīgi virzās uz priekšu ir uzturēšanās atļaujas". Šis liecinieks esot paudis, ka ir termiņuzturēšanās atļauju gribētāji, kuri negrib Latvijā pirkt īpašumus par summu, kas attiecīgi piešķirtu viņiem termiņuzturēšanās atļaujas, bet labprāt investētu, tāpēc piedāvā, ka 100 000 latus ieliek uzņēmuma kapitālā, jo "daudzi būtu ar mieru investēt, nemaz nebraucot uz Latviju".

Jansons skaidro, ka no lietā esošiem materiāliem izriet, ka projektā Zaķusalā investīcijas sasniegtu aptuveni 1,5 miljardus eiro, bet projekta attīstīšanai "nepieciešami 50 miljoni savas naudas un ar grozījumiem Migrācijas likumā plānots piesaistīt investorus, kas dotu no 50 līdz 100 miljoniem latu". Jansons norāda, ka no tā iziet, ka šis liecinieks grib veikt izmaiņas likumā, nosakot, ka "100 000 latus uzņēmuma kapitālā "liek iekšā" un saņem termiņuzturēšanās atļaujas". Tāpat liecinieks minējis, ka, "ja grozījumi aizies, tad vajadzēs aktīvi strādāt ar investoru piesaisti – sākumā NVS valstis, tad Turcija un Ķīna".

Izmeklēšanas komisijas loceklis rezumē, ka liecinieks min, ka ir akcionārs vienā no attīstības projektiem un tajā pašā laikā lobē likumdošanas grozījumus. 2011. gada februārī Šlesers iesniedz priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Imigrācijas likumā", kuros ir paredzēta šo 100 000 latu iemaksa kapitālsabiedrības kapitālā, atgādina Jansons. Atsaucoties uz žurnāla "Ir" publikācijām, Jansons informē, ka no tām izriet, ka pie Zaķusalas projekta darbojas firma "Zaķusalas Estate". Šajā firmā Šlesers un Viesturs Koziols bijuši redzamie līdzīpašnieki, bet pēc kāda laika viņu vietā parādījās Norvēģijā dibināts uzņēmums, bet izmeklētājiem bija aizdomas, ka Šleseram šajā firmā pieder vismaz 24%.

"Manuprāt, tas rada aizdomas, ka likumdošanas iniciatīva, iespējams, ir virzīta personiska labuma gūšanai, izmantojot likumdošanas grozījumus parlamentā," sacīja Jansons.

Noslēgumā Jansons rezumēja, ka laikā no 2011. gada līdz 2014. gadam termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana nebija pietiekoši sabalansēta ar Drošības policijas (DP) spēju pārbaudīt termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas kandidātus. Jansons sacīja, ka tas radījis risku valsts drošībai, un tikai 2015. – 2016. gadā situācija uzlabojusies piešķirot DP papildu finansējumu. Viņaprāt, likumā jānosaka konkrēts par ieguldījumiem termiņuzturēšanās atļauju saņemošo personu skaits gadā, lai tas būtu atbilstošs drošības iestāžu kapacitātei pārbaudīt kandidātus.

Komisijā piedalījās arī Drošības policijas pārstāvis Ēriks Cinkuss, kurš sacīja, ka šogad atteikto uzturēšanās atļauju skaits pieaug, salīdzinot ar pagājušo gadu. Iemesli pārsvarā ir saistīti ar pretizlūkošanu vai ar tādiem pārkāpumiem kā organizētā noziedzība.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume, atbildot uz komisijas locekļu jautājumiem saistībā ar šo epizodi, sacīja, ka KNAB vērtēja, vai tā brīža Saeimas deputātam Šleseram bijušas slēptas īpašumtiesības un vai lēmums par grozījumu pieņemšanu ietekmēts ar noziedzīgām metodēm, taču šādi fakti neesot apstiprinājušies un KNAB pierādījumus neguva.

Saeimas deputāts Andrejs Judins (V) vaicāja, vai tad, ja personai slepeni pieder daļa uzņēmumā, un šī persona kā Saeimas deputāts virza likumprojektu, no kura ieguvums būs viņa uzņēmumam, vai tad KNAB vadītājam neliekas, ka lēmums pieņemts savtīgos nolūkos. Atbildot uz Judina jautājumu, Straume sacīja, ka, "protams, secinājums tāds ir, ja vadāmies pēc faktiem, kuri gūti tajā brīdī, bet tas ir jāpierāda". Viņš atkārtoti uzsvēra, ka pārbaudītas gan iespējamās slēptās īpašumtiesības, gan tas, vai Saeimā lēmums par likuma grozījumiem ietekmēts ar noziedzīgām metodēm, bet nekas tāds netika pierādīts.