'Rīdzenes sarunas': izmeklēšanas otrā elpa vai farss  (138)

Skaļā "Oligarhu lieta" sākās 2011. gada 20. maijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) sākot kriminālprocesu saistībā ar Satiksmes ministrijas (SM), Rīgas brīvostas valdes amatpersonu un valsts amatpersonu, kas ieņem atbildīgu stāvokli, iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Toreiz tiesa sankcionēja kratīšanu četrās Saeimas deputāta Ainara Šlesera dzīvesvietās Jūrmalā un vienā dzīvesvietā Rīgā, bet prokuratūrai bija jāsaņem atļauja arī no Saeimas, kura ar balsu vairākumu to gan noraidīja.

Pēc tā laika Valsts prezidenta Valda Zatlera vēsturiskā rīkojuma nr. 2 par referendumu par Saeimas atlaišanu Latvijas balsstiesīgie pilsoņi nobalsoja par parlamenta gāšanu, bet pati lieta ar gadiem pamazām zaudēja savu aktualitāti sabiedrībā. Nu skaļā lieta atkal ir aktualizēta, tomēr, vai izmeklēšana beigsies ar taustāmu rezultātu? Daudzi iesaistītie jau tagad ir skeptiski.

Portāls "Delfi" apkopo pāris atskaites punktus, kuri zīmīgi "Rīdzenes sarunu" lietā.

KNAB 2015. gada vasaras izskaņā kriminālprocesu nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Toreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks medijiem pauda, ka birojs tā dēvētajā oligarhu lietā lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret divām personām, neatklājot to identitāti, bet apstiprinot, ka iepriekš šīs personas šajā lietā atzītas par aizdomās turētajiem. Abi aizdomās turēti savu statusu kriminālprocesā bija publiski atklājuši. Līdz ar to bija saprotams, ka KNAB lūdzis kriminālvajāšanu sākt pret Šleseru un jau tad no amata pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Tā paša gada septembrī prokurors Māris Leja nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums tika pieņemts arī attiecībā uz ekspolitiķi Šleseru.

Prokuratūrā skaidroja, ka izmeklēšanas laikā netika gūti pierādījumi nedz tam, ka Šlesers būtu izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt Viesturu Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko Silenieka ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no Šlesera.

Kriminālprocesa pārējā daļā par noziedzīgiem nodarījumiem – izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos – prokuratūrā tika pieņemts lēmums krimināllietu atdot KNAB izmeklēšanas turpināšanai, jo tobrīd nebija pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Tomēr 2016. gada novembrī īsi pirms sava amata pilnvaru termiņa beigām toreizējais KNAB priekšnieks Streļčenoks paziņoja, ka, visticamāk, līdz gada beigām arī šī "oligarhu lietas" daļa tiks izbeigta, jo pierādījumu apjoms nav bijis nepietiekošs. Netieši Streļčenoks pārmeta toreizējai KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītājai Lienītei Šikorei un Apkarošanas bloka vadītājai Jutai Strīķei, kas esot šo kriminālprocesu savulaik iniciējušas.

Streļčenoka "pareģojums" nudien piepildījās, turklāt ar apbrīnojamu precizitāti. 2016. gada 12. decembrī KNAB kriminālprocesu izbeidza, jo nekonstatēja nozieguma, kas paredzēts Krimināllikuma 219. panta 2. daļā, sastāvu. KNAB preses pārstāve Laura Dūša toreiz portālu "Delfi" informēja, ka KNAB lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pieņēma ar uzraugošā prokurora piekrišanu.

Šā gada jūnijā un jūlijā žurnāls "Ir" publicēja viesnīcā "Rīdzene" tā sauktajā oligarhu lietā noklausītās politbiznesmeņa Aināra Šlesera sarunas, liekot apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.

Žurnāls publicēja daļu sarunu atšifrējumu, kas iegūti "no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt". Kopumā trīs žurnāla publikācijās un vienā speciālizlaidumā lasāms, kā valsts amatpersonas sarunās spriež par interesēm dažādās kapitālsabiedrībās, mediju ietekmēšanu un plāniem augstāko valsts amatpersonu amatos iecelt sev izdevīgus cilvēkus. Piemēram, viens no žurnāla "Ir" "Rīdzenes sarunu" numuriem vēstī par to, kā vietējie biznesmeņi-politiķi jau 2009. gadā kontrolēja laikrakstu "Diena", pieprasīja arī naudu no valsts uzņēmumiem, lai reklamētos laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze", apsprieda savu ietekmi telekanālā LNT, sadarbību ar draudzīgo PBK un LTV Ziņu nodaļu.

Tāpat žurnāla publicētās sarunas atklāja tā saukto oligarhu ietekmi "Rīgas Tirdzniecības ostā", "airBaltic" un citos uzņēmumos, kā arī iespējamu politiskās ietekmes izmantošanu personīgo biznesa interešu īstenošanai.

Visbeidzot, publicētajās sarunās parādās tajās figurējošo personu plāni "sadot pa rīkli ģenerālprokuroram", ielikt savu prezidentu, slepeni vienoties par valdības graušanu. Vienā no likumsargu ierakstītajām sarunām, iespējams, parādās arī šā brīža zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kuram ar kompanjoniem piederot zemesgabals Rīgas ostā, kurš juridiski paslēpts "zem svešām famīlijām".

Pēc publikācijām, 13. jūlijā, nepilns simts cilvēku pie Ģenerālprokuratūras piketā prasīja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanos. Lai arī likums paredz, ka ģenerālprokuroram nav tiesību iejaukties kāda konkrēta kriminālprocesa izmeklēšanā un kriminālprocesu izmeklēšanu uzrauga uzraugošais prokurors, partijas "Progresīvie" pārstāvis un piketa organizators Mārtiņš Kossovičs portālam "Delfi" toreiz sacīja, ka pasākums rīkots ar mērķi pierādīt "ģenerālprokurora mazspēju "oligarhu lietas" izmeklēšanā".

Tajā pašā dienā, tikai vēlāk pievakarē, ar tautas sapulci startēja arī Jaunā konservatīvā partija (JKP). Tautas sapulce pulcēja vairākus simtus cilvēku, kas pie Rīgas pils protestēja pret Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa klusēšanu saistībā ar žurnālā "Ir" publicētajām tā dēvētajām "Rīdzenes" sarunām. Tāpat sapulces organizatori norādīja gan uz tā dēvēto "Rīdzenes" sarunu personālijām, gan nespēju sakārtot maksātnespējas administratoru darbību, gan viņu pieļautajām nelikumībām un amatpersonu nespēju tikt galā ar valstij nozīmīgām lietām.

21. jūlijā Saeima vienojās izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par "valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911 ["oligarhu lietas" KNAB sāktā kriminālprocesa oficiālais numurs]", kuras sastāvā bija Saeimas deputāti Ritvars Jansons (NA), Andrejs Judins (tobrīd vēl partijas "Vienotība" biedrs), Igors Pimenovs (S), Mārtiņš Šics (LRA), Ainārs Mežulis (ZZS) un Inguna Sudraba (NSL), kura pavīd arī publicētajās sarunās kā Krievijai simpatizējoša Ministru prezidenta amata kandidāte. 27. jūnijā, komisijas pirmajā sēdē, Sudraba kļuva par tās vadītāju. Nākamajā sēdē pēc diezgan īsām diskusijām Jansona priekšlikums iekļaut sēdes darba kārtībā jautājumu par Sudrabu kā komisijas vadītāju ar divām balsīm par un četrām balsīm pret tika "noairēts" un darba kārtībā netika iekļauts, Sudrabai saglabājot vadītājas vietu.

Izmeklēšanas komisija izveidošanas brīdī definēja savus mērķus un veicamos darbus. Varētu teikt, ka komisijas uzdevumus var nosaukt par ambicioziem, jo tā jau pašā sākumā plānoja izvērtēt kriminālprocesā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Tāpat tā plānoja pārbaudīt publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas materiāliem un izvērtēt saistībā ar krimināllietu izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi. Vēl komisijā bija paredzēts vērtēt informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli caur masu informācijas līdzekļiem.

Var teikt, ka komisija aktīvi ir sākusi strādāt un augustā tikusies katru otrdienu, bet ar septembri tikšanās laiks mainīts uz pirmdienām. Vienu reizi tās sēde bijusi KNAB ēkā Rīgā, bet klātienē Saeimas jaunajā ēkā uzklausīts gan prokurors Māris Leja, gan Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.

Komisijas sēdēs runāts gan par pašu "oligarhu lietu", tās izmeklēšanu KNAB un prokuratūras darbu, gan par zemo atalgojuma līmeni KNAB darbiniekiem. Tāpat komisija savam darbam ir piesaistījusi gan oficiālu konsultantu, kuram par darbu maksās algu, gan ekspertus, kuri dalīsies ar savu viedokli par jautājumiem, kas izskanēs komisijas sēdēs. Sudraba kā ekspertus pieaicinājusi juristu un Latvijas Juristu biedrības vadītāju Aivaru Borovkovu, bijušo Augstākās tiesas senatoru Pāvelu Gruziņu, politologu Valdi Kalniņu un bijušo Latvijas Policijas akadēmijas rektori Āriju Meikališu.

Tāpat savā viedoklī dalīsies Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta priekšnieks Imants Rūdolfs Pličs. Interesanti, ka gan Borovkovs, gan Gruziņš iepriekš intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" pauda kritisku viedokli par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi un darbu.

Piemēram, Borovkovs norādījis, ka, viņaprāt, par "oligarhu sarunām" būtu nepieciešams sākt jaunu kriminālprocesu, bet Gruziņš "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" sacījis, ka Saeimas izmeklēšanas komisijām sabiedriski nozīmīgu rezultātu nav.

Ceturtdien, 31. augustā, komisija galu galā nāca klajā ar paziņojumu, ka savu artavu komisijas darbam vēlas sniegt uz Rīgas domi šogad pašvaldību vēlēšanās kandidējušais Imants Liepiņš, bet Sudraba ar komisijas tehniskā sekretāra starpniecību medijiem izplatīja ziņu, ka viņa sazinājusies arī ar Mārupes novada domes deputātu Edgaru Jansonu, jo "Rīdzenes sarunu" materiālos izlasāms, ka 2010. gadā, iespējams, mēģināts no kompānijas "LSF Holdings", kuru Jansons vadījis no 2005. gada līdz 2012. gadam, izspiest kukuli.

Šajā paziņojumā Saeimas deputāte nebija minējusi, kāda tieši bijusi šī tikšanās, un svētdien "Nekā personīga" vēstīja, ka Sudrabas tikšanās ar Jansonu notikusi draudzīgā gaisotnē restorānā "3 pavāri". Pati Sudraba raidījumam sacīja, ka neformālā un neprotokolētā saruna bijusi vajadzīga, lai labāk saprastu "oligarhu sarunās" runāto. Saruna notikusi pēc viņas iniciatīvas, jo viņai Jansons ieteikts kā ļoti godīgs cilvēks, kas vienmēr iestājies pret korupciju.

Pirmdien kārtējā komisijas sēdē uz Judina jautājumu par to, kas tieši Sudrabai ieteicis uzrunāt Jansonu, komisijas vadītāja atbildēja, ka tas bijis Liepiņš, kurš pats Sudrabai piedāvājis sniegt informāciju par krimināllietu un to, cik daudz publicētais atbilst viņa rīcībā esošajai informācijai. Komisijas vadītājai šāds priekšlikums licies vērtīgs – jau tuvākajā laikā komisija sēdē varēs uzklausīt Liepiņa sagatavoto ziņojumu.

Kopumā pagājis tikai mēnesis, kopš komisija sākusi aktīvi strādāt, un plānots, ka komisija darbosies līdz nākamā gada februārim, taču nevarētu teikt, ka nonākts pie lieliem atklājumiem vai iepriekš nedzirdētiem faktiem. Vismaz komisijas atklātajās sēdēs un to daļās nē. Patlaban tikai vienas sēdes daļa un viena sēde – tā, kas bijusi izbraukuma sēde KNAB telpās, – bijusi slēgta.

Komisijas vadītāja Sudraba, vaicāta par secinājumiem par līdzšinējo komisijas darbu, sarunā ar portālu "Delfi" uzsver, ka par kopējiem secinājumiem varēs runāt tikai tad, kad komisija savu darbu būs pabeigusi, bet patlaban viņa pauž gandarījumu, ka ir tās darbā sākusies jautājumu izpratne un valsts nozagšanas jēdziena iztirzāšana, kā arī priecājas, ka tiesībsargājošās iestādes aktīvi piedalās komisijas darbā un nav vienaldzīgas. Viņasprāt, ir lietderīgi, ka komisija savā darbā aktualizē dažādas sabiedrībā nozīmīgas iniciatīvas, piemēram, lobisma likuma izstrādi, par ko aktīvi runāts un diskutēts pēdējā komisijas sēdē pirmdien.

Tāpat Sudraba uzsver, ka ir svarīgi saprast, kāpēc sabiedrībai aktuālie jautājumi, piemēram, kāpēc neviens par šīm darbībām netiek saukts pie atbildības, paliek neatbildēti.

Taujāta pēc viedokļa saistībā ar atsevišķu komisijas locekļu neapmierinātību par konkrēto konsultanta un ekspertu piesaisti un pārējo komisijas locekļu neiesaistīšanu viņu izvēlē, Sudraba nosaka: "Visi ir iesaistīti tik tālu, cik grib iesaistīties."

Viņa papildina, ka ir atvērta uzklausīt ikvienu ieteikumu un ideju, jo mērķis "nav nonākt pie kāda viena pareizā secinājuma". Pamatojot piemēram, Borokova kā eksperta izvēli, Sudraba skaidroja, ka komisija nosūtījusi Latvijas Juristu biedrībai vēstuli, aicinot tai izvirzīt kompetentus ekspertus komisijas darbam – tādus, kuriem ir pietiekoši daudz zināšanas, kā arī ir laiks, ko veltīt komisijai. Arī citi eksperti izvēlēti, balstoties uz viņu iepriekšējo profesionālo darbību, veiktajiem pētījumiem un analīzi.

Papildu tam Sudraba uzsver, ka ikviens komisijas loceklis var dalīties ar savām idejām un redzējumu par pieskaitāmajām personām, tikai pagaidām "neviena iniciatīva nav saņemta".

Runājot par komisijas speciāli izveidoto mājaslapu, komisijas vadītāja norāda, ka tā izveidota, lai veicinātu sabiedrības izpratni par komisijas darbu, kā arī aicinātu sabiedrību iesaistīties, ja kādam iedzīvotājam ir zināmi fakti un informācija, kas komisijai ir noderīga. Šādas mājaslapas izveide minēta kā viens no ieteikumiem pašā pirmajā komisijas sēdē un patlaban tas realizēts.

Uz jautājumu, vai patlaban viņa saskata, kur komisijas darbs būtu jāuzlabo vai kas nav sanācis tā, kā plānots, Sudraba norāda tieši uz informācijas plūsmu: "Droši vien, ka nekad nevar būt par maz veidu, kā informācija nonāk publiskajā telpā." Tāpēc, viņasprāt, jācenšas sabiedrībai vairāk skaidrot komisijas darbību, lai tā saprastu, ko īsti gaidīt no komisijas rezultātiem. Tāpat Sudraba pauda, ka priecāsies arī par lielāku atsaucību no sabiedrības un dažādu nevalstisko organizāciju puses.

Diezgan skeptisks par līdzšinējo komisijas darbu ir arī tās loceklis Ritvars Jansons (NA), kurš pirmdien startēja ar prezentāciju par termiņuzturēšanās atļauju politiku Latvijā sasaistē ar "Rīdzenes sarunās" dzirdēto.

Lūgts paust viedokli par komisijas darbību, Jansons portālam "Delfi" sacīja, ka viņš gribētu vairāk likumdošanas iniciatīvas kaut vai teorētiskā līmenī, kā piemēru minot viņa priekšlikumu sabalansēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu ar konkrētu Drošības policijas (DP) darbības kapacitāti.

Vēl, piemēram, komisijas sēdēs izskanējis priekšlikums par to, ka likumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu būtu jānosaka patiesā labuma guvēju atklāšana arī medijiem. "Lai redzētu, ka tāda un tāda fiziskā persona ir patiesā labuma guvējs medijā, tad visai sabiedrībā ir skaidrs, ka konkrētais medijs pauž kādas personas intereses, un tas nav kā neatkarīgs žurnālistu viedoklis," pamatojumu skaidro Jansons.

"Es saskatu, ka iniciatīvas likumdošanā būtu tas gala rezultāts. No tā, ko šobrīd komisija ir izdarījusi, es reāli nesaskatu, ka gaidāmi jauni pavērsieni kriminālprocesa atjaunošanā vai, piemēram, tiesībsargājošās institūcijas, balstoties uz komisijas faktiem, sāks kriminālvajāšanu – to es neredzu," sacīja Jansons.

Vaicāts, vai komisijas vadītāja apspriežas ar visiem komisijas locekļiem par ekspertiem un konsultantiem, ko viņa izvēlas pieaicināt, komisijas loceklis atbildēja noliedzoši. "Nē, absolūti, un es jau iepriekš esmu izteicies, ka es, piemēram, saskatu interešu konfliktu Alda Allika personā, jo, ja vienam no lieciniekiem viņš bijis radiniekam aizstāvis, tad nav ētiski būt komisijā. Tāpat ar mums neviens nav saskaņojis šo konsultantu izvirzīšanu," darbu komisijā komentēja Jansons.

Saistībā ar to viņš pauda neizpratni par bijušā Augstākās tiesas senatora Pāvelu Gruziņa pieaicināšanu.

"Gruziņš runāja par likumdošanas procesu, kas esot katra deputāta gandrīz vai personiskās interesēs. Ja mēs pieaicinām šādus konsultantus, kas saskata, ka paši deputāti ir zagļi un blēži, diez vai ar šādiem konsultantiem mums būs lietderīga sadarbība," savu viedokli pauda deputāts. Savukārt, lūgts vērtēt Sudrabas tikšanos ar "Rīdzenes sarunās" pieminētu personu restorānā, Jansons sacīja, ka komisijai ir pieejamas Saeimas telpas, kur var noritēt šādas tikšanās, tāpat ir komisija sēdes, uz kurām uzaicināt konkrētos cilvēkus.

"Tikko kāds no komisijas locekļiem ar kādu kriminālprocesā minēto personu tiekas neoficiālā gaisotnē, it sevišķi restorānā, kas tomēr ir mazliet intīmāka atmosfēra, tas būtu uzskatāms par ētikas pārkāpumu," kritisks bija Jansons.

Taujāts, vai viņam nav radusies sajūta, ka komisijas izveides doma bijusi "laba un cēla", bet iznākums ir izvērties par farsu, Jansons sacīja: "Es vēl neteiktu, ka tas ir farss, bet man liekas, ka komisija ir iegājusi vairāk tādā teorētiskā diskusijā un tie praktiskie labumi būs tikai tad, ja no šīs teorētiskās diskusijas būs kaut kādas likumdošanas iniciatīvas kaut vai šo iniciatīvu formulējumos. Tas, ka tiesībsargājošās iestādes uz šo komisijas materiālu pamata varēs kādu kriminālprocesa pavedienu atrisināt... tādas ticamības man nav."

Savukārt bijusī KNAB darbiniece un tagadējā Rīgas domes deputāte no JKP rindām Juta Strīķe ir daudz kritiskāka savā viedoklī par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, paužot, ka teorētiski tas būtu labs instruments tādā situācijā, kāda bija radusies pēc "Rīdzenes sarunu" publicēšanas un kriminālprocesa izbeigšanas, bet rezultāts neatbilst juridiskajam uzstādījumam.

Strīķe portālam "Delfi" sacīja, ka teorētiski komisija varēja būt izmantojams instruments, ja strādātu ar reālu atdevi, bet Saeimas un pašas komisijas izpildījums pat nav nosaucams par farsu, jo tās mērķi ir pilnīgi pretēji tam, kas noteikts juridiski komisijas nosaukumā.

Bijusī KNAB darbiniece savā viedoklī par komisiju ir gana skarba, norādot, ka, viņasprāt, šī brīža komisijas vienīgais uzdevums ir atrast cilvēku, kas šo "Rīdzenes sarunu" informāciju ir darījis zināmu sabiedrībai.

Vaicāta par komisijas konsultanta un ekspertu izvēli, Strīķe sacīja – "kāda komisijas vadītāja, tādi arī eksperti un konsultanti", papildinot, ka šo pieaicināto cilvēku vienīgais uzdevums ir degradēt parlamentārās izmeklēšanas komisiju kā instrumentu un kalpot par "drošinātāju Sudrabai".

Savukārt uz jautājumu, kādu viņa redz komisijas pienesumu sabiedrībai, Strīķe bija strikta, nosakot, ka "no šīs konkrētās komisijas sabiedrībai un tiesībsargājošajām iestādēm labuma nav un nebūs nekāda", pieminot, ka tā imitē savu darbu, runājot par, piemēram, atlīdzības jautājumiem, kas ir labi, tomēr pēc komisijas juridiskā formulējuma nav bijis tās mērķis.

"Analizējot to, ko komisija šomēnes ir darījusi, var teikt, ka tā ir darbojusies kā rupors oligarhiem, tiražējot viņu un it īpaši [no amata pienākumu pildīšanas atstādinātā Ventspils mēra Aivara] Lemberga viedokli," rezumēja Rīgas domes deputāte, piebilstot, ka vienīgais izņēmums varētu būt Saeimas deputāts Andrejs Judins. Vaicāta par Judina darbību komisijā, Strīķe sacīja, ka "Judins ir mazākumā, bet cenšas darīt, analizēt, izpētīt visu pēc labākās sirdsapziņas, bet ietekmēt komisijas darbu un vadītājas lēmumus, ja esi viens, nav iespējams".