Ludzas mērs: iespējams, pienācis laiks uzlabot nepilsoņu integrāciju  (43)

"Jā, fakts tāds ir, bet tas nenozīmē, ka Ludzas novadā integrācijas problēmas būtiski atšķirtos no tām, kādas ir daudzviet citviet Latvijā. Līdzīgas integrācijas problēmas pastāv arī citur, Latgalē nacionālā sastāva dēļ tās vienkārši ir izteiktākas," skaidroja Mekšs.

Viens no integrācijas procesu bremzējošiem faktoriem, pēc Ludzas novada pašvaldības vadītāja domām, ir nepilsoņu jautājums, ko līdz šim valstī tā arī nav izdevies atrisināt.

Politiski pilsoņu un nepilsoņu jautājums Latvijā bijis saistīts ar valsts drošību. Taču šim jautājumam ir arī otra puse – sadalījums pilsoņos un nepilsoņos, sabiedrības sašķeltība un neapmierinātība valsts drošību nesekmē un, iespējams, ir pienācis laiks šajā jautājumā kaut ko manīt, pieļāva Ludzas mērs.

"Latgale ir daudznacionāls reģions, neskatoties uz to, ikdienā attiecībās starp dažādu tautību pārstāvjiem atšķirības nav jūtamas. Gadījumā ar Miļutinu būtu jārunāt par konkrētu personu, kura nokļuva konkrētu cilvēku ietekmē, kuras noorganizēja viņa nokļūšanu Donbasā, un iznākums rezultātā ir tāds, kāds tas ir," uzsvēra Mekšs.

Kā uzskata Mekšs, ja ir vēlme iegūt Latvijas pilsonību, problēmu patlaban nav. Taču dažam labam tas nav izdevīgi ekonomisku apsvērumu dēļ, cits to nevēlas darīt valstiskās pieejas dēļ, sakot – man ir pietiekamas zināšanas, lai nokārtotu pilsonības iegūšanai nepieciešamas pārbaudes, bet es to negribu darīt, jo valsts savulaik mani ir diskriminējusi, nepiešķirot pilsonību.

TV3 žurnālistam izdevies satikt Miļutinu. Saruna ar viņu notikusi Krievijā. "Jūlijā devos. Ar puišiem. Ar Slavu Visocki, Grišu. Pie tam, mēs neesam kaut kādi sazvērnieki. Neviens no mums nevienu nepielauza braukt," viņš apgalvoja.

Miļutins apstiprināja, ka ir saistīts ar partiju "Cita Krievija", reiz gan tā saukusies citādāk. "Es biju tā sauktais ļimonovietis. Es no 1999. gada esmu ļimonovietis, ļimonoviešu nodaļā Latvijā. Mēs visi esam ļimonovieši, Visockis un Košņikovskis. Viss sākās ar Denisu Bartecki. Tieši Ludzā. Viņš tikko devās uz Rīgu stāties universitātē. Iestājās, sapinās ar [Vladimiru] Lindermanu, un tad kaut kā iegrozījās un mēs kļuvām par ļimonoviešiem," klāstīja Miļutins.

Vaicāts, kāpēc šādas darbības viņam šķitušas interesantas, Miļutins apgalvoja, ka Ludzā esot piemērota vide "tādiem kā mēs". Viņš pauž, ka kādu laiku bijis dusmīgs uz Latviju. "Tāpēc, ka Latviešiem vieglāk, ja? Viņi, teiksim tā, dzīvo valstī un var izjust patriotisma sajūtu. Just lepnumu par savu valsti, Latviju. Par to teritoriju, kur viņi dzīvo. Man tas tika liegts. Man nenoformulējās tā sajūta. Mani sauca par okupantu, man teica, ka es dzīvoju svešā teritorijā," viņš klāstīja.