Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedzis Saeimā likumprojektu, kas paredz izbeigt piešķirt nepilsoņa statusu nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un bērns nav citas valsts pilsonis, portālu "Delfi" informēja Prezidenta preses dienestā.
Vējonis uzsvēris, ka likumprojekta pieņemšana veicinās saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības turpmāku attīstību.
"Latvija ir demokrātiska un mūsdienīga Eiropas valsts, un ir jāpieliek visas pūles, lai turpinātu Latvijas valsti attīstīt un stiprināt. Latvijas izglītības sistēma spēj sagatavot un audzināt krietnus, godprātīgus un atbildīgus cilvēkus, kas ir Latvijas patrioti un kam ir stingra piederība Latvijas Republikai," norādījis Valsts prezidents.
Vienlaikus viņš atgādina, ka nepilsoņa statuss tika ieviests kā pagaidu risinājums pārejai no okupētas valsts uz neatkarīgu Latviju. Šobrīd Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā dzimst jauni nepilsoņi, kuru statuss pielīdzināms bijušās PSRS pilsoņiem, kuri pēc PSRS sabrukšanas neieguva nekādu citu pilsonību.
"Nepilsoņu statusa piešķiršanas izbeigšana bērniem ir simbolisks solis, kas ļautu pārtraukt apzinātu dažādu Latvijas sabiedrības grupu pretnostatīšanu un mērķtiecīgu šķelšanu," uzskata Vējonis.
Pēc likumprojekta pieņemšanas izmaiņas attiektos uz aptuveni 50 līdz 80 jaundzimušajiem gadā. 2016. gadā nepilsoņa statuss tika piešķirts 52 bērniem.
Plānots, ka likuma "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem" pieņemšanas gadījumā normas attieksies uz pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušiem nepilsoņu bērniem.
Saskaņā ar 2017. gada maijā veiktās sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas datiem 76% Latvijas iedzīvotāju atbalsta to, ka Latvijā dzimuši nepilsoņu bērni automātiski kļūtu par Latvijas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi, ja vien bērna vecāki neizvēlētos citas valsts pilsonību.
Tāpat Valsts prezidenta kancelejā vērš uzmanību, ka likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām, ko Latvijas Republika uzņēmusies, ratificējot ANO Bērnu tiesību konvenciju un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Ikvienam bērnam ir tiesības uz pilsonību ar piedzimšanas brīdi. Ja vecāki nenodrošina šo bērna tiesību ievērošanu, par to jāgādā valstij.
Ziņots, ka Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) negatīvās nostājas dēļ valdošā koalīcija neatbalstīs Valsts prezidenta ierosinājumu vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu Latvijā dzimušajiem bērniem.
Iepriekš Nacionālā apvienība uzsvēra, ka "neeksistē tādas tiesību normas, kas noteiktu par pienākumu automātiski piešķirt pilsonību valstī dzimušiem bezvalstniekiem", turklāt par bērniem līdz 18 gadu vecumam atbildīgi ir viņa vecāki. Piešķirt pilsonību personai, kura ģimene nevēlas bērna nākotni saistīt ar Latviju, nozīmē risku radīt jaunu valstij nelojālu pilsoņu loku, uzskata Nacionālās apvienības politiķi.
Savukārt tiesībsargs Juris Jansons uzsvēris, ka jaundzimušu bērnu reģistrēšana bez pilsonības nav pieļaujama, jo tas ir bērna tiesību uz pilsonību pārkāpums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
