"Saskaņas" (S) parakstītā līguma laušana ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvēto partiju "Vienotā Krievija" var radīt ļoti nopietnas sekas Latvijas drošībai, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" sacīja Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S).
"Paskaidrošu. Parasti, tiklīdz dzirdam vārdus NATO, Krievija, tas asociējas ar ārējo drošību. Taču es, runājot par šo līgumu, biju domājis nevis ārējo, bet tieši iekšējo drošību. Un te nu mēs nonākam pie tā, ko es teicu – tas (red. piez. – līguma laušana) var radīt ļoti nopietnas sekas Latvijas drošībai," komentējot iepriekš medijiem izteikto apgalvojumu, ka "Saskaņas" un Putina partijas noslēgtais līgums drošības kontekstā latviešiem ir otrs svarīgākais līgums pēc līguma ar NATO, skaidroja Zariņš.
"Tas taču ir elementāri saprotams – šā līguma laušana izsauks pretējas sekas, kādas tika panāktas, to noslēdzot. Tas dos augsni radikāliem elementiem to pasniegt kā nodevību pret to krievvalodīgo daļu, kas izjūt sasaisti ar savu etnisko dzimteni. Tas būs kā uguns pakulās, jo šo situāciju tūdaļ izmantos radikāļi pretējā nometnē. Un aizies lavīna. Tieši tā savulaik tika izprovocēts "valodu referendums", ko pārmet mums, bet patiesie tā iniciatori bija nacionāļi, kas ar savu iniciatīvu aizliegt krievu bērniem mācīties dzimtajā valodā izprovocēja krieviskos spēkus uz atbildes reakciju," sacīja deputāts.
Intervijā Zariņš apgalvo, ka attiecībā uz šo pieminēto līgumu notiek pilnīga partijas "Saskaņa" demonizācija. "Un tas tiek darīts, ne jau rūpējoties par valsts drošību. Ironiski, bet lielāko tiesu tie, kuriem tā patīk šausmināties par šo līgumu, to nemaz nav lasījuši. Savukārt tie, kuriem piedāvā tomēr to izdarīt, kas izlasa, nezin kāpēc vairs negrib par to diskutēt. Savulaik, kad sākās ažiotāža ap šo līgumu, mēs to izsūtījām visiem masu medijiem, bet neviens neko nenopublicēja."
"Un tas ir saprotams – ja līguma preambulā tiek pateikts, ka šī sadarbība tiek veidota, balstoties uz neatkarības, patstāvības, savstarpējas cieņas un neiejaukšanās otra lietās principiem ar mērķi veidot labas kaimiņattiecības starp Latviju un Krieviju, tad no tā visa grūti uzpūst dēmonu. Drīzāk jau otrādi, ja šāds līgums būtu nacionāļiem – tad viņi visos medijos lepotos, ka viņiem ir izdevies panākt, lai lielais kaimiņš cienītu un ievērotu Latvijas intereses," sacīja Zariņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
