Rīgas cirka ēkas bijušās īpašnieces vērsušās tiesā, apstrīdot piešķirto kompensāciju  (20)

Abas bijušās ēkas īpašnieces jau kārtējo reizi vērsušās tiesā, pieprasot kompensāciju noteikt 1 015 549 eiro apmērā.

Viņa skaidroja, ka gada laikā KM ir mēģinājusi panākt vienošanos par iespējamās kompensācijas apmēru – pēc ministrijas aprēķina, kompensācijas summa varētu būt 297 765 eiro. Izmaksājamās kompensācijas apmēru 2017. gada 9. augusta sēdē atbalstīja arī valdība.

Līdz ar to, otrdien valdības slēgtajā daļā tika nolemts aicināt tiesu noraidīt pieteikumu, ar kuru cirka ēkas mantiniecēm tiktu noteikta izmaksājamā kompensācija vairāk nekā 1 miljona eiro apmērā.

"Tā kā prasītāji turpina uzturēt pieprasījumu par vairāk nekā 1 miljonu eiro, kompensācijas apmērs ir nosakāms tiesā," sacīja Kokale.

Kā liecina tiesu kalendārā pieejamā informācija, lieta tiks izskatīta Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu namā 14. novembrī plkst. 10.

Kā ziņots, valdība lēma Rīgas cirka ēkas Merķeļa ielā 4 bijušajām īpašniecēm Bīviņai un Kreilei izmaksāt 297 765 eiro kompensāciju no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, iepriekš sacīja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Viņa skaidroja, ka 2015. gada 1. jūlijā stājās spēkā Augstākās tiesas spriedums, ar kuru tiesa atzina valsts īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, kas sastāv no viena zemesgabala 3807 kvadrātmetru platībā un uz kura atrodas Rīgas cirks. Tāpat ar Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 24. novembra spriedumu valstij KM personā noteikts, ka īpašnieka mantiniekiem jāizmaksā kompensācija.

"Kompensācijas apmērs rēķināts pēc pastāvošās tiesu prakses – tas jāaprēķina, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību datumā, kad zaudētas īpašumtiesības. Attiecīgi, aprēķinot kompensācijas apjomu, KM vadījās pēc apsvēruma, ka īpašumtiesības bijušie īpašnieki zaudēja uz likuma pamata, ko atzinusi gan Apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa savā spriedumā – brīdī, kad 1995. gada oktobrī tika pieņemts likums "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm", kas stājās spēkā 1995. gada 4. novembrī. Savukārt likumā "Par zemes reformu Latvijas pilsētās" Rīgas cirks norādīts kā viens no valsts nozīmes kultūras objektiem, uz kuru attiecīgi nebija atjaunojamas īpašumtiesības. Līdz ar to 1995.gada 4.novembris arī ir datums, ar kuru bijušie īpašnieki zaudēja īpašumtiesības un kompensācija aprēķināma atbilstoši šim datumam," skaidroja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

Savukārt Bīviņa un Kreile uzskata, ka viņām kā bijušajām Rīgas cirka ēkas īpašniecēm, īpašuma denacionalizācijas atteikuma rezultātā, no valsts pienākas kompensācija 1 015 549 eiro apmērā. Pieteikumā tiesai viņas arī uzsver, ka 1938. gada izziņā Rīgas cirka ēkas vērtība 186 750 latu apmērā ir norādīta tikai uz ēku, nevis visu nekustamo īpašumu kopā ar zemi, kā rezultātā kompensācijas apmēram ir jābūt lielākam.

Viņas pauž nostāju, ka KM aprēķins 297 764 eiro vērtībā ir nepareizs, jo balstās uz likumu "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm", kas stājās spēkā 1995. gada 4. novembrī un joprojām ir spēkā. Pēc Bīviņas un Kreiles domām, šajā gadījumā netiek ievēroti Ministru kabineta noteikumi Nr. 197 "Par bijušo īpašumu mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu ar privatizējamo objektu (mantas) pašreizējo vērtību", līdz ar ko viņas iesniegušas pieteikumu Administratīvajā tiesā.