Vējoņa nepilsoņu likumprojekts nebūs iemesls valdības gāšanai, pauž Dzintars  (172)

Raidījumā Dzintars spēkojās argumentiem ar Lolitu Čigāni ("Par"). "Kustība "Par" Saeimā atrodas dīvainā stāvoklī. Koalīcijas līgumu ir noslēgusi frakcija "Vienotība", kuras sastāvā šobrīd darbojas arī "Par". Ja viņi atbalstīs likumprojektu, tas ir koalīcijas līguma pārkāpums," skaidroja Dzintars. "Jautājuma dēļ valdības demisiju neprasīsim. Tas būtu bezatbildīgi."

Čigāne nenoliedza, ka viņa un vēl četri kustības "Par" politiķi, kas Saeimā iekļuva no "Vienotības" saraksta, atbalstīs Vējoņa likumprojektu, ja tas nonāks līdz balsojumam Saeimā. Taču viņa norādīja, ka šobrīd nav skaidrs, vai likumprojekts pārkāpj koalīcijas līgumu, kurā atrunāta Pilsonības likuma neskaršana. "Ir grūti saprast pavadošos likumus, jo jānovelk līnija. Ja ir rosinājums mainīt Pilsonības likumu, tad tiek pārkāpts koalīcijas līgums. Šobrīd prezidents Vējonis ir virzījis likumu, kuram ir šaurāks tvērums. Likumprojektā ir tikai divi panti, kas attiecas uz ļoti šauru cilvēku loku. Saskaņā ar zināšanām, kas man par likumprojektu ir šobrīd, esmu gatava to atbalstīt. To ir gatavi atbalstīt vēl četri kustībā "Par" strādājošie deputāti," pauda Čigāne.

Dzintars pauda, ka viņa pārstāvētā politiskā spēka reakcija būs nākšana klajā ar priekšlikumu pāriet uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā. Viņš pārmeta Čigānei, ka "Vienotības" frakcija, kuras ministrs Kārlis Šadurskis pārvalda Izglītības ministriju, iepriekš ir sabotējusi šo priekšlikumu. "Likumā ir jāieraksta šāds mērķis, bet ieviešanas datumi šobrīd nav tik svarīgi," precizēja Dzintars. "Bilingvālā izglītība ir dārgs un ilgtermiņā neefektīvs pasākums. (..) Šobrīd neviens nevar pateikt, cik skolotājiem nāksies pārkvalificēties. Tas ir jārēķina ministrijai, saņemot konkrētu uzdevumu."

Čigāne piekrita Dzintara argumentiem vien daļēji, apejot oponenta likto uzsvaru uz izglītību tikai latviešu valodā. "Atbalstu vienotu izglītības sistēmu, kur visiem bērniem ir vienādas iespējas mācīties latviešu valodā. Šobrīd izglītības sistēma veicina segregāciju. Rīgas mikrorajonu mazākumtautību skolās ir visbēdīgākā situācija. Bērni tur saņem sliktu izglītību un nokļūst nevienlīdzīgā pozīcijā. Izglītības kvalitāte ir slikta arī mazajās lauku skolās, kur mācības notiek latviešu valodā. (..) Ja ir bērns, kas nevar sekot līdzi, piemēram, fizikai latviešu valodā, viņam jāsniedz pietiekams atbalsts iekļauties latviešu valodas apmācības sistēmā. Šobrīd trūkst tas, ka uzturot divu plūsmu sistēmu ar mazākumtautību un latviešu valodas programmām, mēs dažus bērnus nostādām pozīcijā, ka pabeidzot skolu viņi neprot latviešu valodu," klāstīja Čigāne.

Diskusija starp abiem politiķiem nonāca arī līdz pašam Vējoņa likumprojektam, kurš pēdējās nedēļas laikā publiskajā telpā apspriests daudz un plaši. "Lai atbalstītu kādu jaunu iniciatīvu tai ir jābūt ar jēgpilniem argumentiem. Tādus līdz šim neesam dzirdējuši. Jau pašlaik nepilsoņiem iespējas iegūt pilsonību ir ļoti pretimnākošas. Problēma ir tā, ka liela daļa Latvijas nepilsoņu pilsonību nevēlas ne sev, ne saviem bērniem. Prezidents piedāvā uzspiest pilsonību ar varu. Mūsu skatījumā tā nav lēta prece ar ko jāskrien kādam pretī," teica Dzintars.

Čigāne iebilda Dzintara paustajam: "Nevaram runāt par pilsonības uzspiešanu, jo jau šobrīd divu nepilsoņu bērni iegūst automātisku pilsonību, ja viens no vecākiem dod mutisku "jā". Jautājums – kāpēc Latvijas valsts 27 gadus pēc neatkarības atjaunošanas un 13 gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mēs piešķiram nepilsoņa statusu? Bērns nepiedzimst kā nepilsonis. Bērns piedzimst kā bērns. Kāpēc turpinām okupācijas sekas, ieliekot bērnus šķirbās starp pagātni? Bērns nepiedzimst par nelojālu nepilsoni."

Dzintars argumentēja, ka pilsonības piešķiršana nav garants lojalitātei. "Būtu labi, ja okupācijas sekas izpaustos tikai papīros un lojalitāti varētu nodrošināt, iedodot pareizo pasi. Ja galvenais arguments ir ceļošana [uz Krieviju], nevis pilsonība, tas liecina par bērna audzināšanu konkrētajā ģimenē. Viņš dzīvos Krievijas informatīvajā telpā un krievu valodas izglītības sistēmā. Pase šīs problēmas neatrisinās. Valstij ir jāpieņem lēmumi savās interesēs. Mūsu interesēs nav nekvalitatīvi padarīt nepilsoņus par pilsoņiem. Ne velti lielākie idejas atbalstītāji ir partija "Saskaņa". (..) Ja arguments ir, ka pilsonība ir lojalitātes garants, tad vajadzētu īstenot nulles variantu, piešķirot pilsonību visiem nepilsoņiem," teica Dzintars.

Diskusija izraisīja arī sabiedrības reakciju mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Kā vēstīts, paziņojot, ka ir pienācis laiks pielikt punktu nepilsoņa statusa piešķiršanai, Valsts prezidents Saeimā ir iesniedzis jaunu likumprojektu, kas paredz, ka visi bērni, kuri Latvijā būs dzimuši pēc nākamā gada 1. jūnija, tiek atzīti par pilsoņiem, ja vien vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu.

Ar prezidenta sagatavoto iniciatīvu trešdien, 20. septembrī, plāno iepazīties Saeimas Pilsonības komisija. Savukārt par tās turpmāko virzību ceturtdien, 21. septembrī, tiks lemts Saeimas sēdē.

Respektējot nacionālās apvienības VL-TB/LNNK "veto" tiesības pilsonības jautājumos, koalīcijas partijas ir vienojušās prezidenta priekšlikumu neatbalstīt, bet opozīcijas partijas ir nostājušās Vējoņa pusē.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tā pieņemšana veicinās saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības turpmāku attīstību. Pēc likumprojekta pieņemšanas izmaiņas attiektos uz aptuveni 50 līdz 80 jaundzimušajiem gadā. 2016. gadā nepilsoņa statuss tika piešķirts 52 bērniem.