"Es neesmu pārliecināta, ka varu dot vienkāršu un izsmeļošu atbildi uz to, kas ir populisms. Bet es patiesi aicinātu visus padomāt par tā nozīmi. Es tiešām ticu, ka šis vārds ir pieņēmis tādu nozīmi, ko mēs automātiski pieņemam kā tādu, kas ir kaut kas negatīvs un vienlaikus ar šo denotāciju rodas sajūta, ka ir kaut kāda elite, kas skatās tā augstprātīgi uz nemazgātajām tautas masām," sacīja eksprezidente.
"Populisms ir tāds politikas aspekts, kas, manuprāt, atšķiras no tādām patiesām un apbrīnojamām tautas kustībām, kas virza tautas masas attaisnojama iemesla un pamatojuma dēļ. Atšķirība populisma gadījumā ir tāda, ka tas tiek darīts liekulīgi. Ar nolūku manipulēt masas un tām pārdot tādu kā muļķa naudiņu vai muļķa zeltu, nevis īstu," sacīja Vīķe-Freiberga.
Viņa skaidroja, ka populisti meklē grēkāžus, kas ir viegli identificējami tautai un tad vaino tos pie visām tautas nelaimēm, izmanto cilvēku dzīves rūgtumu, sezonālo depresiju un vilšanos
"Populisti pateiks, - te ir visa ļaunuma sakne. Viduslaikos tas bija sātans un viņa kalpi, viņa rokaspuiši, raganas. Mūsdienās arī šādā veidā tiek izvēlētas grupas, vienības, vai politiskas pozīcijas kā, piemēram, liberālisms, vai, precīzāk, rietumu liberālisms, kas arī ir kļuvis par grēkāzi. Un to izmanto, spēlējoties ar cilvēku patiesajām jūtām, cerībām, nepiepildītājām vēlmēm, uz kurām vajadzētu atbildēt ar reāliem risinājumiem, bet populisms sola mēnesi nocelt no debesīm, bet patiesība pat nedod zemi, uz kuras nostāties. Tas cilvēkus apzināti maldina. Viņu nolūks ir sagrābt varu," populisma jēdzienu raksturoja Vīķe-Freiberga.
Viņa piebilda, ka valstu izaicinājums ir saprast, par ko patiesi cilvēki ir neapmierināti, nobijušies un vīlušies, un tad šīm problēmām piedāvāt racionālus risinājumus.
Skumjākais, kā uzskata eksprezidente, ir tas, ka vēsturē ir vairāki piemēri, kas parāda, ka no populisma iespējams izveidoties totalitāriem režīmiem. Viņa piebilda, ka jāstrādā pie tā, lai cilvēkiem būtu vieglāk nošķirt patiesas no viltus ziņām.
"Rīgas konference" ir viens no Baltijas jūras reģiona nozīmīgākajiem drošības un ārpolitikas forumiem, kas jau divpadsmito gadu pulcē augsta līmeņa ārvalstu drošības un ārpolitikas ekspertus, diplomātus, politiķus, akadēmiķus, uzņēmējus un mediju pārstāvjus.
Konferences diskusijas tiešraides programmā var vērot portālā "Delfi" un "Rīgas konference 2017" mājas lapā www.rigaconference.lv.
Rīgas konferenci organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju.