Latvijas Radio valdes priekšsēdētājas amatā ieceļ Unu Klapkalni  (94)

Abas valdes locekles izvēlētas konkursa kārtībā, kurā kopumā pieteicās gandrīz 30 pretendentu. Gan Klapkalne, gan Tukiša amatos apstiprinātas uz turpmākajiem pieciem gadiem.

Klapkalnei ir plaša pieredze vadošos amatos gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Pēdējos desmit gadus viņa bijusi Nacionālās informācijas aģentūras LETA valdes locekle un kopš 2016.gada bijusi gan LETA, gan ziņu portāla "Tvnet" valdes priekšsēdētāja. Klapkalne ir arī Rīgas Ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") Mentoru kluba valdes locekle un viņa ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā (MBA).

Tukiša kopš 2002.gada strādājusi dažādos amatos "Radio Skonto Grupā". Kopš 2008.gada viņa bijusi SIA "Radio Skonto" administratīvās struktūrvienības vadītāja, savukārt kopš 2009.gada – SIA "Skonto Reklāma" administratīvās struktūrvienības vadītāja. Tukišai ir profesionālais maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadīšanā.

Kā žurnālistiem sacīja NEPLP loceklis Ivars Āboliņš, lēmums par Klapkalnes un Tukišas iecelšanu amatos LR valdē bija vienbalsīgs. "Tas uzticības kredīts, ko mēs esam devuši jaunajiem valdes locekļiem, ir ļoti liels. Visās viņu intervijās paustais redzējums sakrīt arī ar mūsu redzējumu gan par strukturālajām reformām, gan par algu reformu, gan par sadarbības nosacījumiem sponsorēšanas jautājumos ar trešajām personām," uzsvēra Āboliņš.

Klapkalne pēc savas iecelšanas amatā žurnālistiem sacīja, ka, viņasprāt, jebkura uzņēmuma vadības maiņa nozīmē automātiskas pārmaiņas un ne vienmēr tās darbiniekiem ir patīkama. "Šis uzņēmums ir vēsturisks, tas ir ļoti svarīgs Latvijas valstij, un tajā strādāt ir ļoti liela atbildība. Uzticības kredīts ir ļoti augsts, un mēs centīsimies to attaisnot," sacīja jaunā LR valdes priekšsēdētāja.

Pagaidām viņa nevarēja plašāk komentēt plānotās izmaiņas LR darbā, jo viņa nav vēl iepazinusies ar attiecīgo dokumentāciju un atalgojuma sistēmu LR, un viņas vīzija, kā būtu jādarbojas LR pagaidām balstās tikai uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju. Tomēr Klapkalne uzsvēra, ka viņas iepriekšējā pieredze valsts pārvaldes jomā, kas ir saistīta ar darba samaksas reformu veikšanu, kā arī papildus piešķirtie finanšu līdzekļi LR, viņasprāt, palīdzēs sakārtot LR darbinieku atalgojuma sistēmu. Tāpat viņa sacīja, ka tiks pilnveidota sponsorēšanas līgumu sistēma.

Vienlaikus jaunā LR valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka viņas iepriekšējā pieredze nacionālajā informācijas aģentūrā LETA palīdzēs darbā ar LR redakcionālās neatkarības stiprināšanu. "Es jau desmit gadus biju nostrādājusi nacionālajā informācijas aģentūrā LETA, un šī redakcionālā neatkarība bija šajā uzņēmumā. Man nav ne mazākās šaubas, kāpēc [tā] nevarētu turpināties šādā pašā veidā LR (..) Es ļoti gribu, lai LR kā sabiedriskais medijs ir cienīts, respektēts," sacīja Klapkalne.

Viņa uzsvēra, ka viņa darbam LR pieteikusies, jo viņa vienmēr izvēlējusies tādus uzņēmumus, kuros ir misijas klātbūtne un kuri ir Latvijas valstij nozīmīgi. Turklāt viņas iepriekšējā pieredze valsts pārvaldē un mediju jomā deva viņai pārliecību pretendēt uz LR valdes priekšsēdētāja amatu, jo tās lietas, kas jāmaina LR, iepriekš veiktas citās iestādēs.

Savukārt Tukiša žurnālistiem sacīja, ka viņas iepriekšējā pieredze radio nozarē, viņasprāt, ir viens no galvenajiem kritērijiem, kādēļ viņa apstiprināta amatā. Pēc jaunās LR valdes locekles domām, viņas pieredze komerciālajos medijos ļaus īstenot tajos esošo labo praksi arī LR.

Klapkalne norādīja, ka jaunās valdes turpmākais darbs ietvers LR budžeta veidošanu, darba samaksas sistēmas sakārtošanu, kā arī darbības plāna izstrādi nākamajiem gadiem. "Tā ir prioritāte – tur nav citu jautājumu," sacīja jaunā LR valdes priekšsēdētāja.

Vaicāta, kādēļ, viņasprāt, iepriekšējā LR valde netika galā ar attiecīgo jautājumu risināšanu, Klapkalne skaidroja, ka viņa to nevar komentēt, jo nav skaidrs, kā šie jautājumi līdz šim ir risināti.

Taujāta, kāda turpmāk varētu būt sadarbība ar NEPLP, Klapkalne uzsvēra, ka viņa ir vērsta uz sadarbību. "Strādājot sabiedriskajā medijā, tas ir viens no priekšnosacījumiem - jāspēj sadarboties gan ar pasūtītājiem, gan ar sabiedrību kopumā, gan ar sadarbības partneriem un Latvijas Televīziju," norādīja Klapkalne, vienlaikus uzsverot, ka svarīgi ir nodrošināt, lai sabiedriskajam medijam būtu nevainojama reputācija visos aspektos.

Savukārt Tukiša sacīja, ka gan NEPLP, gan LR galvenais uzdevums ir darboties sabiedrības interesēs. Tāpat viņa pauda viedokli, ka gan NEPLP, gan arī LR, ir vienādi mērķi, tādēļ sadarbībā ar padomi nebūs problēmu.

Vienlaikus kā vienu no svarīgi risināmajiem jautājumiem Tikuša minēja LR redakcionālās neatkarības un medija uzticamības stiprināšanu, lai publiskajā telpā vairāk nebūtu negatīvu asociāciju un viedokļu par sabiedrisko mediju.

NEPLP locekle Gunta Līdaka norādīja, ka abu LR valdes locekļu atbilstība amatiem izvērtēta atbilstoši plašam kritēriju kopumam, tostarp pretendentu iesniegtajiem rakstiskajiem redzējumiem, kas vērtēti anonīmi. Tāpat kandidātu atbilstība amatam vērtēta pēc to spējas pārvaldīt uzņēmumu, spējas komunicēt gan ar kolektīvu, gan ar kapitāldaļu turētāju, kā arī pēc spējas orientēties ekonomiskos procesos un tirgus situācijā.

Vienlaikus viņa atzina, ka NEPLP pieļāva kļūdu, atstājot bijušo LR valdes locekli Sigitu Roķi kā vienīgo LR valdes locekli, jo, viņasprāt, Roķei nebija pietiekami liels kompetenču klāsts, lai viena varētu vadīt tik lielu uzņēmumu kā LR.

Šim viedoklim pievienojās arī NEPLP loceklis Patriks Grīva, uzsverot, ka laikā, kad padome izteica neuzticību iepriekšējiem LR valdes locekļiem Aldim Pauliņam un Uldim Lavrinovičam, NEPLP to vajadzēja darīt arī attiecībā uz Roķi. Tomēr, pēc Grīvas teiktā, padome tolaik nevēlējās tās pašā darbības sākumā rīkot jaunu konkursu uz LR valdi, kā arī bija svarīgi nodrošināt kādu cilvēku, kurš vadītu LR radio. "Mums vajadzēja nodrošināt kādu cilvēku, kas vada LR. (..) Mēs negribējām ātri veidot konkursu. (..) Toreiz arī Roķes kundzei bija redzējums, kas vārdos bija ļoti labi aprakstīts, bet izpilde tam neatbilda," sacīja NEPLP loceklis.

NEPLP kā galvenos uzdevumus jaunajai valdei izvirzījusi darbu pie 2018.gada sabiedriskā pasūtījuma un budžeta izstrādes, jaunas atalgojuma sistēmas izveidi, LR stratēģijas izstrādi, strukturālo reformu īstenošanu LR, kā arī sadarbības principu ar trešajām pusēm izstrādi, piesaistot finansējumu satura veidošanai.

Tāpat NEPLP arī lēma, ka LR finanšu direktors Juris Gavars turpina pildīt pagaidu valdes locekļa pienākumus.

Visus kandidātus izvērtēja īpaši izveidota LR valdes locekļu amata kandidātu nominācijas komisija. Komisijas vadītājs bija NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš, tajā strādāja arī NEPLP locekļi Patriks Grīva un Gunta Līdaka, Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis, kā arī eksperti – biedrības "Par legālu saturu" izpilddirektore, bijusī NEPLP priekšsēdētāja vietniece, NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Dace Kotzeva un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Pēc otrās kandidātu izvērtēšanas kārtas uz LR valdes priekšsēdētāja amatu kandidēja divi kandidāti, savukārt uz LR valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatu kandidēja trīs kandidāti, no kuriem viens savu kandidatūru atsauca.

NEPLP ir vērsusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Kultūras ministrijas vērību uz faktu, ka šobrīd pastāv pretrunas starp NEPLP likumu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu un MK noteikumiem Nr.686. Šobrīd likums liedz konkursa norises gaitā izpaust kandidātu vārdus un nodot viņu kandidatūras sabiedriskai apspriešanai. NEPLP pauda atvainošanos visiem, kuru vārdi dažādu spekulāciju rezultātā ir izskanējuši saistībā ar šo konkursu.

Jau ziņots, ka atbilstoši aģentūras LETA rīcībā neoficiālajai informācijai nominācijas komisija LR valdes priekšsēdētāja amatam bija izvirzījusi divus kandidātus - vairāku agrāk "Dienas" grupā ietilpušo reģionālo laikrakstu izdevēja SIA "Reģionu mediji" īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Uldi Salmiņu un Klapkalni. Viņi abi šo informāciju iepriekš ne apstiprināja, ne arī noliedza.

Uz sabiedriskā medija vadītāja amatu pretendēja arī bijušais LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts, kurš, atsaucoties uz saviem avotiem, sociālajos tīklos paziņojis, ka palicis "pirmais aiz strīpas".

Tāpat ziņots, ka NEPLP nominācijas komisija apstiprināšanai LR valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatos izvirzīja kopumā piecus kandidātus. Divi kandidāti tika izvirzīti valdes priekšsēdētāja amatam, bet trīs - valdes locekļa amatam.

Darbu jaunā LR valde sāks otrdien, 3.oktobrī.

Ceturtdien, 28.septembrī, NEPLP izteica neuzticību LR valdes loceklei Sigitai Roķei. Konkursu uz Roķes ieņemto LR valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumus plānots izsludināt tuvāko divu nedēļu laikā.