Pēc Adamoviča domām, noteikti ir jāsaglabā bilingvālās izglītības programmas - ne tikai krievu, bet arī poļu, baltkrievu un citās mazākumtautību valodās. Bilingvālajās skolās jau jaunākajās klasēs bērni labi saprot un runā latviešu valodā. Pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā ir iespējams, taču, ja tas tiks uzspiests, pēc Adamoviča domām, būs pretreakcija.
Bilingvālās programmas ir jāsaglabā, iespējams, to skaits un apjoms ir jāsamazina, bet pilnībā bez mazākumtautību skolām un programmām Latvijā neiztikt, ņemot vērā nacionālo sastāvu, sacīja politiķis.
Adamovičs uzskata, ka ir atbalstāms Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājums, ka 12.klases audzēkņi jau nākamgad, bet pēc trim gadiem arī 9.klašu beidzēji kārtos izlaiduma eksāmenus tikai latviešu valodā. "Tas ir labs motīvs jauniešiem pilnīgāk apgūt latviešu valodu. Savukārt pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā nav iespējams. Vairāk ir jāstrādā ar mazākumtautību skolu pedagogiem. Jāraugās, lai viņi būtu lojāli Latvijai, lai izmantotu valsts valodu gan savstarpējā saziņā, gan darbā ar audzēkņiem," uzsver Izglītības komisijas vadītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
