Lasītāja: mammu bez radinieku un ārstējošā ārsta piekrišanas atslēdza no dzīvību uzturošiem aparātiem  (295)

Violeta joprojām nespēj pieņemt mammas aiziešanu. "Smadzenes izmisīgi cenšas saprast, kas notika. Vai patiešām es nekad vairs neieraudzīšu šo man tuvo, pašu dārgāko cilvēku?" Violeta aicina cilvēkus pārtraukt akli uzticēties ārstiem, nebaidīties pārbaudīt no mediķiem saņemto informāciju, vērsties pēc papildu konsultācijām. Tikai šādi varot izbēgt no traģēdijas, kuru piedzīvojusi viņas ģimene.

Viss esot sācies aizvadītā gada 18. augustā. Violetas mamma Svetlana Jačmeņeva tajā dienā veica pārbaudi, pēc kuras viņai ieteica nelielu operāciju. Mamma meklējusi papildu informāciju, konsultējusies ar savu ģimenes ārstu poliklīnikā Vemcīlgrāvī. Ģimenes ārsts esot apgalvojis, ka Svetlanas problēma nav nopietna un ka operācija nav nepieciešama. Tomēr visu turpmāko gadu Violetas mamma esot pavadījusi uz slimības lapas. Ārsts viņai nemitīgi izrakstījis antibiotikas un tikai plātījis rokas. Taču šogad 2. septembrī Violetas mammai kļuva sliktāk, parādījās jauni simptomi. Viņa izsauca ātro palīdzību un sakravāja somu.

Rīgas Austrumu universitātes slimnīcā, kurp viņu nogādāja, Svetlanai atklāja nobloķētus žults atteces kanālus. Problēmas dēļ žults regulāri nokļuva viņas asinīs un indēja organismu, operācija bija paredzēta 12. septembrī. "Turpmākās dienas pavadījām ar mammu. Dažādi viņu uzmundrinājām, teicām, ka viss būs labi, jokojāmies, centāmies atgaiņāt viņas drūmās domas. Kad 12. septembrī mamma pēc narkozes atguvās, mēs jau stāvējām pie viņas gultas un caur asarām smaidījām. Tik atviegloti jutāmies," klāsta Violeta.

Tiesa, jau nākamajā dienā mamma ar aizdomām par iekšēju asiņošanu esot aizvesta uz atkārtotu operāciju, atminas Violeta. Pēc otrās operācijas mamma nokļuva komā. Violeta teic, ka turpmākās dienas bijušas ārkārtīgi smagas. Ik dienu ģimenes locekļi vairākkārt zvanījuši intensīvās terapijas klīnikai, lai uzzinātu par Svetlanas pašsajūtu. Sevišķu pārmaiņu viņas stāvoklī neesot bijis, taču prieku sagādāja tādas pozitīvas izmaiņas, kā sirdsdarbības stabilizēšanās, kā arī tas, ka atsāka funkcionēt nieres, uzlabojās asinsrite. Kāds no ģimenes locekļiem ik dienu dežurēja pie Svetlanas gultas, lasīja lūgšanas, grāmatas, klāstījuši par dienas gaitām, stāsta Violeta.

Tomēr jau pēc dažām dienām Svetlana nomira. "18. septembrī, pulksten 13.01 , man piezvanīja no slimnīcas un, pat nestādoties priekšā, pavēstīja, ka mana mamma ir mirusi. Uz jautājumu, kā tas varēja notikt, atbildēja, ka viņa nomirusi jau vakar, pulksten 8 no rīta, bet to visu esot grūti paskaidrot," teic Violeta, kuru mulsināja tas, ka vēl 17. septembrī ap pulksten 17 viņa mammu redzēja dzīvu.

Brīdī, kad Violetai paziņoti jaunumi, slimnīcā apciemot Svetlanu ieradusies viņas māsa. Viņa nekavējoties devusies pie reanimācijas nodaļas vadītājas Dainas Rožkalnes. Ārste tantei esot parādījusi elektroencefalogrammas izdruku no 15. septembra un paziņojusi, ka mammas smadzenes mirušas, tādēļ pieņemts lēmums viņu atslēgt no dzīvību uzturošā aparāta. Kā nāves datums apliecībā tikšot norādīts 17. septembris. "Vēl 17. septembrī mēs viņu apciemojām, ar viņu runājām, viņu skūpstījām un tīrījām viņas asariņas. Rožkalne mums atbildēja, ka mēs esot skūpstījuši mirušu ķermeni, asaru nevarējis būt, mēs to visu izdomājam. Savukārt ārsti, kuri esot dežurējuši 17. septembrī un ziņojuši par uzlabojumiem, rīkojušies neprofesionāli," par pieredzēto teic Violeta.

Tiekoties ar Svetlanas ārstējošo ārstu-ķirurgu, Violeta uzzināja, ka viņš nemaz nav ticis informēts par tuvinieku apciemojumiem. No reanimācijas nodaļas ārstiem esot saņēmis informāciju, ka Svetlanai piederīgo neesot. Elektroencefalogrammu ārstējošais ārsts esot pasūtījis 15. septembrī, lai 18. septembrī konsultētos ar neirologu. Pēdējo reizi Svetlanu viņš apskatījis 18. septembrī, pulksten 8, un novērojis labvēlīgu dinamiku, asinsrites uzlabošanos, nieru darbības atjaunošanos, arī ārēji bijušas pozitīvas izmaiņas. Par pacientes atslēgšanu ķirurgs vien uzzinājis, kad atnesti dokumenti parakstīšanai. Viņš tos parakstīt atteicies.

Pēc notikušā Svetlanas piederīgie vērsušies arī pie citiem speciālistiem, lai uzzinātu par notikušā iemesliem vairāk. "Noskaidrojām, ka elektroencefalogramma, lai noskaidrotu, vai pacienta smadzenes mirušas, tiek piemērota tikai pacientiem ar galvaskausa smadzeņu traumu, bet ne pacientiem, kuri atrodas dziļā komā, turklāt vēl ar pietūkušām smadzenēm.

Elektroencefalogrammas derīguma termiņš ir 24 stundas. Tādējādi, ja tā veikta 15. septembrī, tad 18. septembrī tā noteikti bija jāveic no jauna, kā arī jāsasauc ārstu konsīlijs un kopā ar ārstējošo ārstu jāpieņem lēmumus. Tomēr Rožkalne lēmumu pieņēma vienpersoniski," secina Violeta.

Violeta teic, ka Svetlanas nāve bijis liels trieciens daudziem. Viņas bērēs ieradās vairāk nekā 300 cilvēku. "Viņa bija lieliska pedagoģe, ieinteresēta sociāla darbiniece, mamma, par kādu var tikai sapņot, gādīga vecākā māsa, mīloša vecmāmiņa, kuru tā īsti neiepazīs mana 11 mēnešus vecā meitiņa. Kādi gan bija ārstes iemesli, atslēdzot viņai dzīvību nodrošinošo aparātu? Kāpēc par šiem iemesliem nezināja ārstējošais ārsts? Kāpēc mūs nebrīdināja, lai mēs varētu atvadīties? Varbūt mēs vienkārši nesamaksājām tam, kuram bija jāmaksā?" atbildes joprojām mēģina atrast Violeta.

Radinieku pasūtītais un saņemtais tiesu medicīnas ekspertīzes slēdziens liecina, ka Svetlanas nāves iemesls ir asiņošana smadzenēs un ka sieviete mirusi 18. septembra pulksten 12.45. Tieši tobrīd, kad Violetas mammu atslēdza no dzīvību uzturošā aparāta. Violeta joprojām nespēj saprast, kā gan mirušās smadzenēs var notikt asinsizplūdums? Kā gan miris ķermenis var liecināt par pozitīvu atveseļošanās dinamiku? Turpmāko lietas atrisinājumu Violeta uzticējusi Valsts veselības inspekcijai un Valsts policijai. Abām institūcijām esot uzrakstīti iesniegumi.

Valsts policija par notikušo ierosinājusi kriminālprocesu. Iesniegums par notikušo saņemts 21. septembrī. Policija, izvērtējot sniegto informāciju, 25. septembrī sāka kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 13. nodaļu: "Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību". Pašlaik rit izmeklēšana un tās interesēs policija nevar sniegt detalizētāku informāciju, pauda Valsts policijas pārstāve Elīna Sprudzāne.

Veselības inspekcija saņēmusi iesniegumu par gadījumu, kurā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā bez tuvinieku piekrišanas no dzīvības funkcijas uzturošiem aparātiem atvienota paciente, liecina ziņu aģentūras LETA informācija. Inspekcijas pārstāve Līga Jeroščeva norādījusi, ka sākts ekspertīzes process un iesnieguma izskatīšanas termiņš ir četri mēneši.

Visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem par sāpīgo zaudējumu izsaka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģijas un neatliekamās medicīniskās palīdzības galvenais speciālists, asociēts profesors Veisturs Liguts. "Diemžēl pacienti nebija iespējams glābt, jo smagu pēcoperācijas sarežģījumu dēļ viņai iestājās smadzeņu nāve – pilnīgs un neatgriezenisks visu smadzeņu funkciju zudums," pauž Liguts.

Savukārt slimnīcas preses sekretāre Aija Lietiņa sacīja, ka dežūrārsts mirušās pacientes tuviniekiem tiešām stāstījis par sirdsdarbības un elpošanas stabilizēšanos, ko izdevies mākslīgi panākt, pieslēdzot pacienti dzīvības funkcijas uzturošiem aparātiem. Vienlaikus, iespējams, radiniekiem tomēr nav norādīts uz aizdomām par pacientes smadzeņu nāvi.

"Smadzeņu nāve tika konstatēta un paciente atslēgta no dzīvības funkcijas uzturošiem aparātiem Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā – veicot elektroencefalogrammu, pacienti 24 stundas novērojot un aizpildot smadzeņu nāves diagnostikas karti," norāda Lietiņa. Procedūra esot notikusi saskaņā ar 2007. gada 27. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 215 "Kārtība, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai".

Slimnīcas pārstāve arī akcentē, ka mediķi darīja visu iespējamo, lai pacienti glābtu, taču tas neesot izdevies. Slimnīca atvainojas pacientes piederīgajiem par neveiksmīgo komunikāciju, skaidrojot sievietes veselības stāvokli.