Foto no Jauntukuma: aculiecinieks iemūžina daudzdzīvokļu namu ķibeles lietainā laikā  (18)

Runa ir par daudzdzīvokļu māju katastrofālo stāvokli un to postīšanas turpināšanu. To visvairāk jūt noteiktos laika apstākļos. Jauntukuma nosacīti apzīmētā vietējā rakstura parādība ir raksturīga visai Latvijai. Jo īpaši daudzdzīvokļu mājās, kuras cēluši "strojbata" (militāro celtniecības bataljona) karavīri. Paziņa, ar kuru apspriedu šo tēmu, pats dienējis šādā bataljonā. Tāpēc viņš labi orientējas aprakstāmajā situācijā.

Parasti lietus ūdens appludina mājas, kad vējš pūš no ziemeļrietumiem. Slīpais lietus atklāj visas šādā veidā celto māju nepilnības. Vienīgā laime,ka šādi stipri vēji un spēcīgs lietus ir tikai divas trīs reizes gadā.

Pirmais iemesls ir plakanie un ar ruberoīdu segtie jumti. Sals, vējš un lietus tos bojā diezgan ātri. Lielāks vai mazāks remonts un līdzekļi ir nepieciešami gandrīz katru gadu. Stāvokli apgrūtina atkritumiem domātie stāvvadi, kas izvietoti kāpņu telpās. Tādus pašlaik nelieto gandrīz nekur. Gan antisārie apstākļi, gan arī žurkas un neciešamā smaka pierādīja, ka šāds projekts nebija efektīvs, turklāt pat kaitīgs.

Diemžēl vēl šodien šie stāvvadi uz jumtiem nav pienācīgi aiztaisīti. Nosiešana ar polietilēna plēvēm dod īslaicīgu efektu. Tas ir viens no veidiem, kā ūdens no apakšējās atkritumu telpas nokļūst pagrabos. Šie stāvvadi ir jālikvidē.

Padomju laikos celto māju jumtu pārtaisīšanai jau sen vajadzēja rast valsts vai Eiropas līdzekļus, lai šo "krievu brīnumu" izbeigtu.

Nākamais jautājums ir par balkoniem. Vietām tie atgādina Šveices sieru. Lietus ūdens ne tikai bojā balkonu dzelzs armatūru, bet turklāt nesalabotie balkoni veicina lietus ūdens nokļūšanu māju sienu blokos. Ja armatūras korozija sākusies, tā nav apturama. Agri vai vēlu tā novedīs pie mājas sienu fragmentu sabrukuma. Ir jārīkojas nekavējoties, lai balkonus pārklātu ar jaunu, ūdens necaurlaidīgu cementa kārtu. Strīdēšanās par to, ka balkona augšdaļa jālabo dzīvokļa īpašniekam, bet apakšdaļa apsaimniekotājam, ir kārtējais vietējo ierēdņu un nekompetento inženieru izdomājums.

Piemērs nav tālu jāmeklē. Renovējot sociālo māju Celtnieku ielā 3, visi ventilācijas caurumi tika aiztaisīti. Tostarp virtuves "aukstuma skapju" ventilācijas lūciņas. Hermētiskie plastmasas logi izslēdza ventilācijas plūsmu. Nebrīnīšos, ka katrā šīs mājas dzīvoklī mēs ieraudzīsim pelējumu.

Jauntukuma māju ventilācijas logi bēniņos un pagrabos ir atsevišķs jautājums. Bloku mājas paneļi sastāv no vairākām kārtām. Vidējā kārta veidota no keramzīta – apdedzinātām māla bumbiņām. Spēcīga vējā laikā ūdens un sniegs nokļūst šajā kārtā, tas bojā dzelzs armatūru. Mitrās sienās nesilda, rodas pelējuma sēnītes. Sporas izplatās pa visu māju.

Tāpēc bēniņu ventilācijas lūkas ir jāapstrādā ar hidroizolācijas kārtu. Tad jāatrod līdzekļi visu ventilācijas lūku nosegšanai ar lietus restēm. Tas liegs bēniņos nokļūt ne tikai lietum un sniegam, bet arī putniem. Paziņa stāstīja, ka vienas vasaras laikā no balkona, kur bija atļāvis baložu pārim veidot ligzdu, rudenī iznesa veselu spaini ar žagariem, vanckariem un putnu mēsliem. Kas notiek bēniņos, ja tur ligzdo desmitiem kovārņu un baložu? Bez mirušiem putniem tur noteikti mājos arī žurkas un putnu ienestie parazīti. Nemaz nerunājot par dažādu infekciju perēkļu veidošanos. Tas pats ir jādara ar pagrabu ventilācijas lodziņiem. Nav pieļaujama to patvaļīga aizmūrēšana, aizbildinoties ar aukstumu un slikto smaku. Jāatceras par pelējuma veidošanos, radona gāzu aizvadīšanu un grauzēju savairošanos.

Tomēr lielāku kaitējumu mājām nodara plastmasas logu ielikšana. Šī nozare ir nodota pašplūsmai. Tieši logu licēji veicina, ka mājas nonāk katastrofālā stāvoklī. Ko apsaimniekotāji izmisīgi un regulāri salabo, to logu licēji sabojā. Konkrēti es runāju par mājas sienu, armatūras koroziju un keramzīta slāņa sadrupināšanu.

Kuram pēc logu ielikšanas jāveic apdare? Tas tiek atstāts paša mājas saimnieka ziņā. Kas notiktu, ja tā rīkotos kurpnieki un skroderi? Vai ķirurgi? Līdz ar plastmasas logu ielikšanu dzīvoklī tiek pārtraukta svaiga gaisa plūsma. Tā saucamā "ziemas" vēdināšana dod vairāk ļaunuma nekā labuma. Ministru kabinetam un saeimas deputātiem ir steidzīgi jāpieņem noteikumi, kas šo patvaļu izbeidz. Logu ielikšana nozīmē arī to pareizu apdari.

Liekās putas otrā dienā ir jānogriež. Jāveic hidroizolācijas apstrāde un ārējo logu aiļu nokrāsošana. Jo saules stari dažu mēnešu laikā putas sadrupina. Tās kļūst brūnas, irdenas un zaudē savu nozīmi- hermetizāciju, hidroizolāciju un prettrokšņa funkcijas. Spraugās uzkrājas pelējuma un aļģu kolonijas. Tas pats ir ar iekšējo apstrādi. Normālās valstīs pasūtītājs noslēdz līgumu par pilna cikla loga ielikšanas procesu. Otrā dienā atnāk cita firma (apakšuzņēmums) un veic logu aiļu ārējo un iekšēja apdari. Piestāda rēķinu logu ielikšanas firmai, kura ar to norēķinās.

Ir jāaizliedz tā saucamo vitrīnas (neveramo) logu ielikšana daudzstāvu mājās. Izņēmums ir balkoni un lodžijas. Vitrīnas tipa logi neļauj ne saimniekam , ne logu licējiem normāli apstrādāt šuves un veikt ikgadējo šuvju pārbaudi, hermetizāciju un pret UV starojuma aizsardzības darbus. Nē, tā nav dzīvokļa īpašnieka atbildība. Jo viņš nav ne apmetējs, ne krāsotājs. Viņš nezina, kas ir hidroizolācija, pretvēja un pretizsvīduma lentes.

Ministru kabinetam ir jāaizliedz ne tikai vitrīnas tipa stikla logu ielikšana, bet arī jānosaka, ka plastmasas (alumīnija, koka) logus nedrīkst ielikt, ja vienlaikus netiek iestrādāti svaiga gaisa vārsti. To dara vai nu loga rāmī vai katrā istabā.

Tas ir profilakses darbs visas valsts līmenī. Neveidosies pelējuma izsauktās slimības, organisma alerģijas un sensibilizācija, plaušu saslimšanas, bronhīti un dažādu orgānu (plaušu un aknu) ļaundabīgie audzēji. Logi saglabās savu hidroizolācijas, prettrokšņa un termoizolācijas funkcijas gadiem ilgi.

Beidzot ir jāsaņemas visiem – kā māju iedzīvotājiem, tā arī pašvaldībai un valdībai. Mājas ir jāglābj. Jādomā par mūsu cilvēku un bērnu veselību un daudzmiljonu līdzekļu ietaupījumu, lai māju dēļ cilvēki neciestu, neslimotu un nemirtu.

Fotoattēlos Leons Stiprais iemūžinājis konkrētas vietas daudzdzīvokļu namos, kuras uzskatāmi parāda samilzušās problēmas.