Sarūk iedzīvotāju nostalģija pēc padomju laikiem, liecina Kultūras ministrijas pētījums  (321)

To apliecinot laikā no šā gada aprīļa līdz augustam veiktā pētījuma "Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā" rezultāti, kuri arī uzrādījuši, ka pieaugusi latviešu valodas lietošana, būtiski samazinājies cilvēku skaits, kuri izjūt nostalģiju pēc padomju laikiem, mazinās mazākumtautību pārstāvju vēlme aizbraukt no Latvijas.

Salīdzinot ar 2015. gadu, šogad ievērojami palielinājusies mazākumtautību pārstāvju piederības sajūta Latvijai: 84% respondentu jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju. 2015. gadā šis rādītājs bija 67%, savukārt 2013. gadā – 69%. Ciešāku piederības sajūtu Latvijai izjūt vecāku paaudžu respondenti, tomēr pēdējos gados ir ievērojami stiprinājusies arī mazākumtautību jauniešu piederības sajūta Latvijai.

Ievērojami palielinājies arī mazākumtautību pārstāvju lepnums par piederību Latvijai, īpaši krievu tautības pārstāvju vidū: šogad ar piederību Latvijai lepojas vai drīzāk lepojas 59%, salīdzinot ar 44% 2015. gadā. Puse mazākumtautību pārstāvju uzskata sevi par Latvijas patriotiem, tikai 8% nejūtas piederīgi Latvijas iedzīvotājiem, kas apliecina mazākumtautību veiksmīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, stāsta Pauloviča.

Pētījums uzrādot, ka kopš 2015. gada būtiski samazinājies to cilvēku skaits, kas padomju laikus vērtē kā ļoti labus (16% šogad salīdzinājumā ar 29% - 2015. gadā). Vienlaikus uzlabojies neatkarīgās Latvijas laika (1991.-2017. gads) vērtējums: ja 2015. gadā šo periodu kā drīzāk labu vai ļoti labu vērtēja 29%, tad šobrīd - 44% mazākumtautību pārstāvju.

Atbildes liecina, ka, mainoties paaudzēm un uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, nostalģija pēc padomju laikiem mazināsies. Izmainās arī mazākumtautību pārstāvju svētku svinēšanas paradumi: 9. maija atzīmēšana sāk zaudēt savu lomu, savukārt palielinās 18. novembra un 4. maija atzīmētāju īpatsvars.

Mazākumtautību vidū samazinājusies arī gatavība aizbraukt no Latvijas. Ja 2015. gadā 29% plānoja vai pieļāva iespēju aizbraukt, 2017. gadā šādu pozīciju pauž vien 14%. Tomēr jāatzīmē, ka aizceļošanas plāni biežāk ir jauniešiem: 44% jauniešu līdz 25 gadu vecumā un 38% jauniešu vecumā no 25–34 gadiem plāno vai pieļauj iespēju aizbraukt no Latvijas tai skaitā iegūt augstāko izglītību, norāda pētījuma autori.

Salīdzinot etnisko attiecību – attiecību starp dažādu tautību cilvēkiem – vērtējumu ar 2015. gadu, redzama ievērojama situācijas uzlabošanās. Ja 2015. gadā tikai 21% mazākumtautību pārstāvju vērtēja etniskās attiecības Latvijā kā labas vai ļoti labas, tad šogad pozitīvu vērtējumu izsaka vairāk nekā divtik mazākumtautību pārstāvju – jau 48%.

Vienlaikus uzlabojies viedoklis par mazākumtautību iespējām attīstīt savu valodu un kultūru Latvijā. Ja 2015. gadā šīs iespējas kā labas vai ļoti labas vērtēja 24%, tad šogad – jau 36%.

"Efektīvākie instrumenti šo pozitīvo pārmaiņu panākšanai, manuprāt, bijis sistemātiskums integrācijas pasākumu īstenošanā, regulāra mazākumtautību kopienu iesaiste un latviešu valodas apguves iespēju nodrošināšana," uzsver Pauloviča, akcentējot, ka valsts ir radījusi un turpina piedāvāt iespējas mazākumtautību integrācijai, bet ne mazāk svarīga ir mazākumtautību pārstāvju vēlme un motivācijas radīšana šīs iespējas izmantot.

Viņa stāsta, ka Kultūras ministrija ir uzsākusi darbu pie jaunas politikas izstrādes, kas vērsta uz sabiedrības saliedētības sekmēšanu. Veikti pētījumi un turpinās darbs pie iegūto datu analīzes, lai nākamā gada pavasarī varētu iesniegt sabiedrības saliedētības plānu valdībā.

"Arī Latvijas valsts simtgades atzīmēšanas plašais pasākumu klāsts vērsts uz plašas sabiedrības iesaisti un līdzdalības nodrošināšanu," uzsver Pauloviča.

Pētījuma "Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā" mērķis bija apkopot informāciju par mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām un Latvijas mazākumtautību kopienu līdzdalību demokrātiskajos procesos Latvijā. Pētījuma metodoloģija - mazākumtautību nevalstisko organizāciju izpēte un kartēšana, un mazākumtautību pārstāvju reprezentatīva aptauja.

Pētījumu pēc KM pasūtījuma veica Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, tajā iegūtie dati salīdzināmi ar līdzīgu, 2015. gadā veiktu pētījumu. Pētījuma izlases apjoms – 922 visu Latvijas reģionu un vecumgrupu respondenti.

Pētījums pieejams KM tīmekļvietnē šeit.

Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 62% Latvijas iedzīvotāju ir latvieši, 38% pieder mazākumtautībām. Lielākā daļa mazākumtautību pārstāvju skaita – 67% - ir krievi, daudzskaitlīgas ir arī baltkrievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu, ebreju, romu, vāciešu un igauņu kopienas, mūsu valstī dzīvo vēl 33 citu mazākumtautību pārstāvji.