Baltijas valstu nostāja Katalonijas jautājumā ir ļoti savāda, intervijā, kas sestdien publicēta katalāņu tīmekļa izdevumā "elnacional.cat", atzina bijušais Islandes ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons.
Intervijā uz žurnālista teikto, ka "nedz Baltijas valstis, nedz bijušās Dienvidslāvijas valstis neko nesaka par Kataloniju", eksministrs, kura valsts 1991. gadā bija pirmā, kas atzina Baltijas valstu neatkarību, sacīja: "Tas ir ļoti savādi, ļoti savādi. Tomēr neviens nesagaida, ka šīs valsts pēkšņi teiks: "Labi, mēs atzīstam Katalonijas neatkarību." Tas nav jautājums, šobrīd tā nav ārējo spēlētāju loma."
No Baltijas un bijušajām Dienvidslāvijas valstīm "varētu sagaidīt, ka tās aizstāv katalāņu vai jebkuras citas tautas tiesības uz pašnoteikšanos demokrātiskā ceļā", uzsvēra Hanibalsons. "Katalāņiem pavisam noteikti ir tiesības uz to, ka šīs tiesības viņu gadījumā - tāpat kā tas bija Skotijā - tiek atzītas, un citām valstīm ir tiesības atzīt šo [katalāņu] lēmumu," skaidroja Islandes bijušais ministrs.
Uz žurnālista atgādinājumu, ka "arī Islande neko par katalāņu jautājumu nav teikusi", Hanibalsons sacīja, ka tas skaidrojams ar pašmāju politisko krīzi. "Lieta ir tāda, ka mēs esam krīzē. Pirms dažām nedēļām krita valdība, un mēs rīkosim vēlēšanas, lai izveidotu jaunu. Tāpēc mēs vēl neesam izteikušies," skaidroja eksministrs.
Kā atgādina katalāņu izdevums, tieši Hanibalsons 1991. gadā stāvējis aiz Islandes lēmuma atzīt Baltijas valstu neatkarību. "Islande savulaik meta izaicinājumu visām lielvarām, kas gribēja upurēt Baltijas valstis, lai nevājinātu [PSRS līderi] Mihailu Gorbačovu, ar kuru Rietumiem bija sarunas par Aukstā kara izbeigšanu," atgādina izdevums.
Kā ziņots, Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons, pamatojoties uz 1. oktobrī notikušā referenduma rezultātiem, otrdien parakstīja neatkarības deklarāciju, taču paziņoja, ka tās pasludināšana atlikta uz dažām nedēļām, lai varētu uzsākt sarunas ar Madridi.
Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs pieprasījis Pudždemonam līdz pirmdienas rītam viest skaidrību, vai neatkarība tikusi pasludināta, vai nē, lai Madride varētu lemt par tās tālāko rīcību.
Ja Pudždemons līdz pirmdienai apstiprinās, ka viņa reģions ir atdalījies no Spānijas, centrālā valdība dos viņam vēl piecas dienas laika pārdomāšanai līdz 19. oktobrim, pirms atcelt Katalonijas autonomijas statusu, trešdien sacīja avots Spānijas valdībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
