Ojars Sparitis
Foto: LETA
Šoruden jau veiktās un arī vēl tikai plānotās izmaiņas zinātnes un pētniecības jomu regulējošajos noteikumos satraukušas daudzus zinātniekus, liekot, piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Ojāram Spārītim vainot politiķus solījumu nepildīšanā, naudas atņemšanā, bet Janīnai Kursītei-Pakulei – pareģot filoloģijas studiju un pētījumu programmas "Letonika" galu, savukārt vēl citiem pētniekiem izmaiņas liek slavēt un skubināt tieši pašus zinātniekus kļūt aktīvākiem komunikācijā ar ministrijām par problēmām un finansējumu.

Pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) publiskai apspriešanai nodevusi noteikumus, kas definē astoņus prioritāros virzienus zinātnē nākamajiem četriem gadiem, bet septembrī valdība akceptēja noteikumus par atbalstu jaunajiem zinātniekiem pēcdoktorantūras studijām. Valsts sekretāru sanāksmē septembrī izsludināts noteikumu projekts par fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtību, kas gan pagaidām tālāk nav ticis virzīts.

"Delfi" jau rakstīja par Spārīša pārliecību, ka līdz ar IZM iecerētajām izmaiņām var pienākt gals atsevišķām zinātņu nozarēm. Ministrija šādam uzskatam nepiekrīt, gan atzīstot, ka zinātnei un pētniecībai nepieciešamajai summai būtu jābūt vismaz desmit reizes lielākai nekā 12 miljoni eiro, kas tai paredzēti nākamajam gadam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!