Latviešu valoda ir saliedētas sabiedrības stūrakmens – inteliģences pārstāvji atbalsta vienotu izglītības valodu  (76)

"Pašlaik, pēc 27 nepiedodami nokavētiem neatkarīgās Latvijas gadiem lemjot par to, vai un kādā veidā pāriet uz vienotu izglītības valodu Latvijas skolās, vēlamies paust nepārprotamu atbalstu šim nozīmīgajam pavērsienam – dot iespēju visiem Latvijā dzīvojošajiem un Latvijai piederīgajiem jauniešiem iegūt vidējo izglītību valsts valodā," norādīts vēstulē.

"Neizlocīsimies, neklaigāsim līdzi muļķīgām manipulācijām un iedomātām problēmām. Domāsim un darīsim nešaubīgi: Latvijā – latviešu valodu! Izglītība latviešu valodā arī mazākumtautību skolās Latvijā – situācijai un iespējām atbilstošs, nepieciešams un pašsaprotams lēmums. Tas nozīmē vienā – latviešu – valodā saprasties spējīgu sabiedrību," pauž vēstules autori.

"Daudzveidīga etniskā un kultūras identitāte, daudzveidīga valodu ainava Latvijā ar latviešu valodu kā izglītības un sabiedrības saziņas un saprašanās pamatu – tas ir lēmums, kas visiem nozīmē tikai ieguvumus. Latviešu valoda ir saliedētas sabiedrības stūrakmens," norāda vēstules autori, līdztekus uzsverot nepieciešamību "mērķtiecīgi un nevis formāli, bet faktiski sekmēt latviešu valodas kā izglītības valodas izmantošanu mazākumtautību pirmsskolas, sākumskolas un pamatizglītības iestādēs. Tas ir labvēlīgākais laiks, kad mazākumtautību bērni var ar vismazāko piepūli apgūt savas valsts valodu – latviešu valodu, nodrošinot visvieglāko iekļaušanos turpmākajā izglītības procesā un Latvijas sabiedrībā".

Vēstuli parakstījuši rakstniece Gundega Repše, dzejniece Ruta Štelmahere, mūziķis Ivars Cinkuss, rakstnieks Māris Bērziņš, dzejniece Daina Sirmā, izdevniecības "Pētergailis" vadītāja Inguna Cepīte, pedagoģe Elīna Apsīte, rakstniece Kristīne Ulberga, mūziķe Līga Paegle, rakstniece Dace Rukšāne, valodnieks un skolotājs Normunds Dzintars, "Skrivanek Baltic" direktors Vasilijs Ragačevičs.

Tāpat vēstuli parakstījuši pedagoģe Ieva Vizule, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs, dzejniece un skolotāja Iveta Šimkus, valodniece Liene Markus-Narvila, dzejniece, prozaiķe Jana Egle, ekonomikas jautājumu speciālists, ASV vēstniecība Latvijā Guntars Vičmanis, valodniece Silga Sviķe, rakstniece un žurnāliste Dace Judina-Nīmane, komponists un dizaineris Arturs Nīmanis, valodniece un literāte Ineta Stadgale, mūzikas skolotāja Ināra Vičmane, publiciste un redaktore Rudīte Kalpiņa, pedagoģe Lorija Cinkusa, fotogrāfs, datorgrafiķis Jānis Indāns, tulkotāja Ieva Numure, Latvijas Disleksijas biedrības valdes priekšsēdētāja Eva Birzniece un valodnieks Jānis Veckrācis.

Jau vēstīts, ka izglītības ministrs Kārlis Šadurskis iepriekš paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Īsi pirms tam VL-TB/LNNK paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.

Pēc šo jautājumu apspriešanas pirmdienas koalīcijas sēdē Kučinskis norādīja, ka valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Mēneša laikā izglītības un zinātnes ministram jāsagatavo informatīvais ziņojums un iespējamie likumu grozījumi, par kuriem tiks diskutēts.

VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc koalīcijas sanāksmes skaidroja, ka abi ierosinājumi nav pretrunā, tomēr nacionālā apvienība aicinājusi Šadurski uz frakcijas sēdi 25.oktobrī. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, ka nacionālās apvienības piedāvātais mērķis tiks nostiprināts likumā. Ja tas tiks izdarīts, tad nebūs nepieciešams konkurēt un VL-TB/LNNK savu likumprojektu neiesniegs, skaidroja Dzintars.