"Humanitārās zinātnes ir nacionālās drošības un demogrāfijas jautājums, jo neviens fiziķis, neviens inženieris neradīs to sajūtu, ka man šeit ir labi dzīvot, ka es mīlu šo valsti, ka šeit ir kultūras vērtības mūzika, literatūra," otrdien "Rīga TV24" raidījumā "Preses klubs", komentējot Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša pausto portālam "Delfi", sacīja Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš.
Jau vēstīts, ka Spārītis portālam "Delfi" sacīja, ka gaidāmās pārmaiņas finansējuma sistēmā gan neparedz tik robustu dalījumu kā humanitāro un eksakto zinātņu pretnostatījums, bet valdības noteikumu projekts paredz finanses iedalīt fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem, ko neveic humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji. Turklāt būtu jābūt pētniecības institūtiem, kas būtu uzturami no Latvijas valsts budžeta ar īpaši aizsargātu sadaļu, jo valodas, literatūras, vēstures, teoloģijas, kā arī humanitāro un sociālo zinātņu, tostarp filozofijas un socioloģijas, institūti īsti nevarētu būt peļņu nesoši.
Humanitārās zinātnes un ar tām saistītie cilvēki radīs šo sajūtu, ka Latvijā ir labi dzīvot, sacīja Auziņš, skaidrojot, kāpēc sabiedrībai ir vajadzīgas humanitārās zinātnes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
