Uzņēmējs kritiski vērtē policijas darbu: velosipēdu zādzību bums Jūrmalā vai nelaimīga sagadīšanās  (42)

Artūra uzņēmums SIA "BBK VELO" jau piekto gadu Jūrmalas viesiem izīrē velosipēdus. Nomnieki pārsvarā ir ārvalstnieki, it īpaši no Krievijas. Velosipēda īres periods svārstās no vairākām dienām līdz pat nedēļām, kuru laikā braucamo tūristi atstāj gan pie īrētiem apartamentiem, viesnīcām, gan arī veikaliem. "Klienti ir dažādi – citi atbildīgāki, citi ne tik kārtīgi. Cenšamies riteņus nodrošināt ar pēc iespējas kvalitatīvākām un drošākām slēdzenēm, tomēr arī zagļi iet līdzi laikam... Diemžēl šogad saskārāmies ar ļoti aktīvu zagļu darbību – nozagti trīs velosipēdi," atklāj Artūrs.

Jaunietis rēķina – ja viena velosipēda cena ir no 300 līdz 400 eiro, tad kopumā zaudēti 1000 eiro. "Vai tas ir daudz vai maz? Mazam uzņēmumam tas drīzāk ir daudz," atzīst Artūrs. Pārdomājot notikušo, viņš starp zagšanas gadījumiem saskatījis līdzības. Divriteņi paņemti no nožogotām, apsargātām un ar kamerām aprīkotām viesnīcu teritorijām Bulduros. Valsts policijā divos gadījumos ierosināta krimināllieta, savukārt vienā – fiksēts zagšanas gadījums.

Kopš pirmās velozādzības un ierosinātās krimināllietas pirms četriem mēnešiem Artūrs par izmeklēšanas virzību no policijas jaunumus nav saņēmis. Laiku pa laikam viņš no policijas gan saņem zvanus ar lūgumu iesniegt dažādus velosipēdu dokumentus. Saskarsmi ar policiju Artūrs vērtē visai kritiski: "Kad pēc otrā velosipēda zādzības devos uz policiju, man nācās gaidīt apmēram pusotru stundu, līdz ieradās operatīvā brigāde un pieņēma manu iesniegumu. Vai tiešām visā policijas iecirknī gaišā darba dienas laikā nav neviena, kas varētu pieņemt parastu iesniegumu par, manuprāt, tik vienkāršu nodarījumu kā divriteņa zādzība?"

Artūru mulsina lēnā izmeklēšanas virzība. Jaunietis pārliecināts, ka zādzībās vainīgo sejas fiksētas viesnīcu videokamerās – tas nozīmējot, ka zagļus atliek vien atrast Latvijas iedzīvotāju datubāzē. Tāpat policija joprojām nav atšķetinājusi lietu par ielaušanos Artūra uzņēmuma SIA "BBK VELO" telpās, kas notika pirms četriem gadiem. Uzņēmumam toreiz nozaga četrus velosipēdus. "Nemāku spriest, kā paiet policijas darbinieku ikdiena. Kādas darbības tiek veiktas, lai mazinātu zādzību skaitu un nodrošinātu drošību Jūrmalā. Tomēr kaut kas acīmredzami nav kārtībā," pārdomās dalās Artūrs. Viņa ieskatā, sīkāku un lielāku zādzību dēļ uz Jūrmalas ielām un pludmalēs valda nedrošības sajūta, tādēļ kūrortpilsētā viesu kļūstot aizvien mazāk.

Statistikas dati gan liecina Artūra paustajam pretējo. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtajām ziņām pēdējo piecu gadu laikā velosipēdu zādzību skaits Jūrmalā samazinājies. Piemēram, 2015. gadā policijā par velosipēdu kā apdraudējuma priekšmetu uzsāktas 87 krimināllietas, pērn – 39, savukārt šogad pirmajos sešos mēnešos – 33. Tiesa gan, arī atšķetināto velozādzību skaits piecu gadu periodā ir ar lejupslīdošu tendenci. Visvairāk lietu, precīzāk, 31, atklāts 2014. gadā, savukārt pērn – 12, bet šogad pirmo sešu mēnešu laikā vien divas. "Dati par 2017. gadu nav precīzi," statistiku palabo Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Sprudzāne. "Pašlaik atklātas jau septiņas velosipēdu zādzības. Kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīti septiņi kriminālprocesi, tostarp par iepriekšējos gados veiktiem noziedzīgiem nodarījumiem."

Sprudzāne arī bilst, ka divriteņu zādzību statistiku Iekšlietu ministrijā apkopo no vispārējiem datiem. Piemēram, no kāpņu telpām, garāžām vai ratiņtelpām zagtos divriteņus dažkārt kvalificē nevis kā velozādzības, bet kā zādzības ar iekļūšanu, tādējādi statistikā neiekļauj.

Vaicāta par likumsargu sekmēm SIA "BBK VELO" nozagto divriteņu meklēšanā, policijas pārstāve detaļas neatklāja. Vien norādīja, ka iespēju robežās policija patiešām iegūst videoierakstus un tie ir noderīgi lietas atšķetināšanā. Tomēr jārēķinās – ne vienmēr videomateriālā aizdomās turētās personas var skaidri saskatīt. Cietušie par nozieguma izmeklēšanas gaitu aicināti sazināties ar konkrētās lietas izmeklētāju. Jāņem gan vērā, ka kriminālprocesiem, kuros piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, likumsargi dod priekšroku iepretim pārējiem kriminālprocesiem, akcentē Sprudzāne.

Valsts policijas Jūrmalas iecirkņa darbinieki savu darbu vērtē drīzāk pozitīvā gaismā. Sprudzāne teic, ka pēdējo piecu gadu laikā samazinājies velozādzību skaits, norit mērķtiecīgs darbs kā velozādzību novēršanā, tā arī atklāšanā. Lietu atšķetināšanā piesaistīti kriminālpolicijas, kārtības policijas un pašvaldības policijas darbinieki, un līdz šim Jūrmalas policistiem izdevies atklāt vairākas sērijveida divriteņu zādzības. Vainīgie ir aizturēti un apcietināti. Noziegumu atklāšanu nereti sarežģī ziņu trūkums par nozagto divriteni. Īpašnieki kā vienīgās velosipēda pazīmes nosauc krāsu un vērtību, bet nevar norādīt modeli, sērijas numuru, parādīt fotoattēlus, teic Sprudzāne.

Valsts policijas Jūrmalas iecirknis aicina divriteņus nomas punktos pilsētā neatstāt bez uzraudzības, tos pieslēgt. Zādzību skaita pieaugums novērots vasaras sezonā. Šajā periodā Jūrmalas iedzīvotāji aicināti pievērst pastiprinātu uzmanību personām, kas veic aizdomīgas darbības ar velosipēdiem. Aizdomu gadījumā par zādzību jāziņo policijai pa tālruni 110.

Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns saistībā ar lielo nozagto velosipēdu skaitu norāda, ka akmens jāmet arī īpašnieku virzienā. Kivkucāns Jūrmalā ne reizi vien redzējis uz ielas atstātus nepieslēgtus riteņus. Kādai viņa paziņai īsā laika periodā nozaga divus velosipēdus. Neviens no tiem nebija pieslēgts – atstāts mājas pagalmā pie iebetonēta staba. "Uzskatu, ka arī pašiem cilvēkiem vairāk jāpiestrādā. Savus divus velosipēdus esmu reģistrējis attālināti – internetā. Tas aizņem ļoti maz laika, toties datubāzē ir iekļauts fotoattēls, rāmja numurs, bet uz paša velosipēda jāuzlīmē svītru kods, ko zagļiem būs ārkārtīgi grūti nokasīt un noberzto vietu noslēpt. Policijai šādu velosipēdu ir vieglāk atrast," skaidro Jūrmalas pašvaldības policijas šefs.

Velozādzību novēršanā un atrisināšanā pašvaldības policija iesaistās drīzāk netiešā veidā, lēš Kivkucāns. Piemēram, patrulējot vēlās nakts vai agrās rīta stundās, allaž pārbauda personas ar velosipēdu – gan cilvēka identitāti, gan arī ziņas par divriteni. Aizdomu gadījumā pašvaldības policisti raksta ziņojumus, sūta Valsts policijai, kas tālāk pārbauda, vai velosipēds nav meklēšanā. "Šādā veidā mēs palīdzam atklāt ja ne velozādzības, tad citu noziegumu," paskaidro Kivkucāns, kas pārvietojas ar velosipēdu. Tomēr pamatā pašvaldības policijas priekšnieks Jūrmalu vērtē kā ievērojami drošāku pilsētu nekā pirms trim gadiem.

"Ja pirms trim gadiem ārpus darba laika pilsētā nēsāju ieroci, tad tagad to vairs nedaru. Negribu apgalvot, ka tas ir vienas vai otras policijas nopelns, tomēr kā jūrmalnieks redzu – kļuvis drošāk un tīrāk," par saviem novērojumiem stāsta pašvaldības policijas priekšnieks. Tūdaļ arī viņš piebilst, ka izsaukumu skaits pilsētā pieaudzis, tomēr tas drīzāk skaidrojams ar cilvēku pieaugošo drošības izjūtu un uzticību policijai.

Krasi pretēju ainu uzņēmēja Artūra paustajam par to, ka Jūrmala kļūst nedroša un tūristiem nepievilcīga, rāda ne vien pašvaldības policista novērojumi, bet arī Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tie liecina, ka 2017. gada pirmajos sešos mēnešos Jūrmala ir bijusi otrs iecienītākais Latvijas un ārvalstu tūristu galamērķis tūdaļ aiz Rīgas. Tūristu skaits šajā periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu audzis par 30,5%. Visbiežāk tūristi apmetušies kūrorta rehabilitācijas centros, kūrortviesnīcās un viesnīcās. Vidēji Jūrmalā viens viesis pavadījis 2,8 diennaktis.

Šobrīd Latvijā ir reģistrēti 38,6 tūkstoši velosipēdu, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija. "Protams, ka Latvijā velosipēdu ir vairāk. Mums vēl ir kur tiekties, tāpēc regulāri aicinām cilvēkus savus divriteņus reģistrēt CSDD," teic CSDD sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba, piebilstot, ka gada laikā iedzīvotāji vidēji reģistrē vairāk nekā 5000 divriteņu.

Galvenā reģistrēta velosipēda īpašnieka priekšrocība – palielināta aizsardzība pret velosipēda zādzību. Turklāt policija reģistrētu divriteni var identificēt, balstoties uz datubāzē norādīto rāmja numuru, kā arī fotogrāfijām. Tāpat CSDD riteņa reģistrā iegrāmato arī ziņas par velosipēda īpašnieku. "Aizdomīgās situācijās policija var pārliecināties, vai velosipēds nav pieteikts kā zagts," piemēru min Rumba. Par velosipēda reģistrēšanu lasi CSDD mājaslapā.