Pie Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijas pirmdien norisinājās protesta akcija, kurā tā dēvētie krievu skolu aizstāvji iestājās pret ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā.
Kā novēroja portāls "Delfi", mītiņā bija pulcējušies vairāki simti, pārsvarā vecāka un vidēja gadagājuma cilvēku. Mītiņa dalībnieku plakātu uzraksti vēstīja: "Kārli, nepieskaries sarkanajai līnijai", "Kārli, nešadurē!", "Dzimtā valoda" u.c..
Pulksten 12 no skaļruņiem atskanēja mūzika krievu valodā un tika atskaņota krievu skolu aizstāvju himna – grupas "Pink Floyd" dziesmas "The Wall" muzikālais pavadījums ar tekstu krieviski.
Ar uzrunu mītiņu atklāja Miroslavs Mitrofanovs, aicinot atcerēties, ka arī krieviski runājošie maksā nodokļus un ir sabiedrības daļa. Mitrofanova teiktajam piekrita arī piketa pieteicējs Degi Karajevs, kurš savu uzrunu noslēdza ar saukli: "Mēs esam Latvija!", kā arī sacīja, ka darīs visu, lai panāktu, ka latvieši Latvijā var mācīties latviešu, bet krievi – krievu valodā.
Mītiņa dalībnieki laiku pa laikam skandēja "Rokas nost no mūsu skolām", "Kārli, pietiek" gan latviešu, gan krievu valodā
Mītiņa pirmajās rindās stāvēja Eiroparlamenta deputāti Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins. Tāpat bija ieradies arī Saeimas deputāts Igors Pimenovs (S).
Ždanoka krieviski uzrunāja atbalstītājus, sakot: "Krievu skolām būt! Rokas nost no krievu skolām!", kā arī aicināja atcerēties, ka krievu valoda ir dzimtā, bet latviešu valoda – otrā valoda. Viņa arī akcentēja, ka visu mazākumtautību bērniem ir jādod tiesības mācīties dzimtajā valodā. "Ne tauta pret tautu, bet visi kopā pret tumsu," citējot Raini, izteicās Ždanoka, aicinot atbalstīt krievu skolu aizstāvju nostāju.
Mamikins uzsvēra, ka Latvija nav tikai ministrs Šadurskis un aicināja vienoties sauklī: "Es esmu Latvija." Viņš aicināja izglītības un zinātnes ministru iznākt pie mītiņa dalībniekiem, saucot: "Kārli, nāc ārā!" Viņš pateicās visiem, kuri nav palikuši vienaldzīgi un ir ieradušies uz mītiņu.
Klātesošos uzrunāja arī Pimenovs. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka vairāk nekā 30% mājsaimniecību Latvijā runā krieviski. Savukārt politiķis Nikolajs Kabanovs (S) aicināja ministru Šadurski demisionēt. Viņa aicinājumu pavadīja klātesošo ovācijas.
Kārtējo reizi noklausījušies krievu skolu aizstāvju himnu – dziesmu par Kārli, mītiņa dalībnieki pulksten 13 sāka palēnām izklīst.
Jau vēstīts, ka iepriekš vairākas prokrieviskās organizācijas ar atklātu vēstuli vērsušās pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), paužot neapmierinātību ar viņa atbalstu idejai par pāreju uz mācībām latviešu valodā vidusskolās.
"Īpašu neizpratni mums izraisa pēkšņais lēmums pielikt punktu šim trauslajam mieram, pakļauties Nacionālās apvienības radikāļu šantāžai un atbalstīt vienu no haotiskām reformām, ko regulāri izvirza izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V). Viņš sacenšas populismā ar Nacionālo apvienību, mēģinot dabūt cauri lēmumu par visas apmācības mazākumtautību skolās pārvešanu vienīgi latviešu valodā. Diemžēl šī destruktīvā ideja Jūsu [Kučinska] piekrišanas dēļ kļuva par valdības dienaskārtības sastāvdaļu," vēstulē raksta idejas oponenti.
Viņuprāt, pārejot uz mācībām tikai latviešu valodā, mazākumtautību skolām tiks nodarīts nelabojams kaitējums – skolēniem būs vēl sarežģītāk apgūt mācību vielu un sekmes vēl vairāk pasliktināsies salīdzinājumā ar latviešu skolām, kur apmācība joprojām tiek organizēta vienīgi dzimtajā valodā.
Ziņots, ka valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā, iepriekš norādījis Ministru prezidents Kučinskis.
Novembra sākumā izglītības un zinātnes ministram Šadurskim ir jāsagatavo informatīvais ziņojums un iespējamie likumu grozījumi, lai īstenotu pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā.
Iepriekš Šadurskis paziņojis, ka 2020./2021. mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
IZM sagatavojusi priekšlikumus pārejai uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā, vienlaikus nodrošinot mazākumtautību valodas un kultūras saglabāšanu.
Kā pirmdien portālu "Delfi" informēja IZM, jau nākamajā mācību gadā plānots uzsākt jauno izglītības vadlīniju ieviešanu. Jaunās vadlīnijas paredz, ka, pirmsskolas izglītību beidzot, mazākumtautību bērns latviešu valodu zinās tādā līmenī, lai varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību valsts valodā.
Tāpat IZM vērš uzmanību, ka jau šajā mācību gadā 12. klases centralizētie eksāmeni notiks latviešu valodā, savukārt 2019./2020. mācību gadā arī 9. klases valsts pārbaudījumi notiks latviešu valodā, to paredz jau iepriekš apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.
No 2019./2020. mācību gada 7. klasē notiks pāreja uz jauno izglītības standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā.
Savukārt no 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
