Optimāla skolu tīkla pētījumā kā prioritāri rekonstruējams noteikts 31 ceļa posms ar kopējo garumu 263 kilometri, informēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Viņš skaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un skolu tīkla pētījuma eksperti ar Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošo uzņēmumu "Latvijas Valsts ceļi" vispusīgi analizējuši situāciju un nepieciešamos risinājumus ceļu stāvokļa uzlabošanai. Savukārt ar Autotransporta direkciju meklēti labākie risinājumi skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai.
Optimāla vidusskolu tīkla modelī rekonstruējamie ceļa posmi ir ar vienu no augstākajām pievienotajām vērtībām, un to izbūve pozitīvi ietekmētu vairāku lauku reģionu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicinātu ekonomisko aktivitāti, piebilda ministrs.
Šadurkis pārliecināts, ka kopumā, realizējot IZM un skolu tīkla pētījuma ekspertu ieteikumus, ieguvēja būs visa sabiedrība.
Politiķis uzskata, ka mūsdienīgs, realitātei atbilstošs vidusskolu tīkls ir vajadzīgs, lai celtu pedagoģijas profesijas prestižu, skolotājiem nodrošinātu pienācīgu atalgojumu, lai bērni iegūtu tās zināšanas un prasmes, kas veidos gan pašu personisko labklājību un dzīves kvalitāti, gan pārtikušu Latviju.
Šadurskis LNT raidījumam "900 sekundes" trešdienas rītā pauda, ka nākotnē potenciāls ir 130 vidusskolām un tas būtiski mazāks skaits skolu nekā ir šobrīd. Atbildīgais ministrs skaidroja, ka skolu tīkla sakārtošana vidusskolu skolotājiem par likmi ļaus nopelnīt vismaz 1000 eiro. Strādājot 40 stundu darba nedēļu, skolotāju atalgojums sasniegs 1500 eiro mēnesī.
Vienlaikus Šadurskis neslēpa, ka būs vidusskolas, kurās trūks bērnu, un tās būs jāslēdz vai jāpārveido. Tas savukārt nozīmē, ka daļa pedagogu zaudēs darbu.
Ekonomģeogrāfs un optimāla skolu tīkla pētījuma ekspertu grupas vadītājs Jānis Turlajs trešdien LTV raidījumā "Rīta Panorāma" atklāja, ka Latvijā pietiek bērnu tikai 130 vidusskolām, bet patlaban to ir vairāk par 300. Apmēram 180 skolas būtu reorganizējamas.
Tāpat eksperts izmantoja Norvēģijas piemēru, sakot, ka tur valsts rūpējas, lai bērniem nebūtu mazkustīgs dzīvesveids, strādājot pie tā, ka 80% bērnu ies uz skolu kājām vai brauks ar velosipēdu. Eksperts sacīja, ka Latvijai no tā būtu jāmācas, jo patlaban daudzviet Latvijā bērni uz skolu un no tās tiek vadāti ar speciāliem autobusiem kaut arī pastāv iespēja iet kājām, braukt ar velosipēdu vai izmantot sabiedrisko transportu.
Arī viņš raidījumā runāja par investīcijām ceļu uzturēšanā, paužot nepieciešamību skolu tīkla attīstībai efektīvāk plānot investīcijas ceļu uzturēšanai.
Skolu tīkla pētījumā vispusīgi ir analizēti demogrāfiskie dati un procesi, ekonomiskā aktivitāte, nākotnes potenciāls, valsts starptautiskā konkurētspēja, izglītības kvalitātes rādītāji, publiskās infrastruktūras pieejamība, mobilitāte, kā arī virkne citu aspektu.
IZM uzskata, ka, veicot pārmaiņas skolu tīklā, tiešie ieguvēji būs skolēni un skolotāji. Pedagogiem tā būs iespēja saņemt labāku atalgojumu un strādāt mūsdienīgā un ērtā darba vidē, sacīja ministrs, piebilstot, ka pašvaldībām skolu tīkla sakārtošana sniegs jaunas iespējas mērķtiecīgāk ieguldīt modernas skolas infrastruktūrā, mācību vides un līdzekļu aprīkojumā, kā arī veidot pievilcīgu un ērtu vidi gan skolēniem, gan pedagogiem.
Ministrs atgādināja, ka saskaņā ar izglītības politikas plānošanas dokumentiem vidusskolām ir jākoncentrējas attīstības centros, piesaistot arī tuvākās teritorijas skolēnus. Optimāla vidusskolu tīkla modelī rekomendējamais skolēnu skaits ir viens no rādītājiem, lai ar skolu dibinātājiem, pašvaldībām meklētu katrai konkrētai situācijai vislabāko attīstības ceļu.
Šadurskis uzsvēra, ka rekomendējamais skolēnu skaits iezīmē mērķi, kas būtu jāsasniedz, taču optimāla skolu tīkla priekšlikuma sagatavošanai pētnieki izmantojuši ne tikai kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, bet arī reālos apstākļu katrā konkrētajā reģionā.
Optimāla vidusskolu tīkla modeļa ieviešanai tiek paredzēta pakāpenība un kritēriju segmentēšana atbilstoši iedzīvotāju blīvumam, kā arī paredzot izņēmumus attālās un mazapdzīvotās teritorijās.
Skolu tīkla pētījums ministra ieskatā ir unikāla bāze, kas sniedzas daudz tālāk par izglītības jomu - tas ir pamats, lai efektīvi, sabiedrības interesēs plānotu arī citas nozīmīgas jomas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Kā ziņots, šodien plkst.12 IZM tiks prezentēts pētījuma par optimālu skolu tīklu gala ziņojums.