Vērtējot izmaiņas apkaimju līmenī, visstraujāk iedzīvotāju skaits ir sarucis Rīgas centrā. Centrā 2017. gada sākumā dzīvoja gandrīz divreiz mazāk iedzīvotāju (30 171) nekā 2000. gada tautas skaitīšanas laikā (50 829).
Tāpat par trešdaļu mazāk iedzīvotāju nekā 2000. gadā mīt Vecpilsētas apkaimē (-38%), Avotu apkaimē (-35 %), Grīziņkalna apkaimē (-27%).
Dati liecina, ka rīdzinieki dzīves vietu izvēlas "tuvāk dabai" – visstraujākais pieaugums ir Dreiliņu apkaimē (53 reizes) un Dārziņu apkaimē (24 reizes). Iedzīvotāju skaits ir pieaudzis arī Sužos, Pleskodālē, Mūkupurvā, Berģos, Bieriņos, Trīsciemā, Atgāzenē, Buļļos, Vecāķos, Beberbeķos, Skanstē un Kleistos.
Veicot ģeotelpisko datu analīzi detalizētāk nekā apkaimju līmenī, noskaidrotas vietas, kur iedzīvotāju skaita absolūtās izmaiņas 2000.–2017. gadā ir būtiski virs vai zem vidējām. Kā uzsver CSP, uzskatāmi izceļas teritorijas ar lielākajām šajā laika periodā ekspluatācijā nodotajām daudzdzīvokļu ēkām, piemēram, Dreiliņos un Skanstē.
Savukārt rīdzinieku skaits visvairāk krities pilsētas centrālajā daļā un daudzos padomju laikā celtajos mikrorajonos. Ģeotelpiskajos datos atspoguļojas arī Šķirotavas cietuma slēgšana.
Vietas, kur Rīgā pastāvīgo iedzīvotāju skaita absolūtās izmaiņas ir izteikti virs vai zem vidējām (2000–2017)
Rīdzinieku vidējais vecums ir 42 gadi, un kopš 2000. gada tas ir pieaudzis par diviem gadiem. 2017. gada sākumā pēc iedzīvotāju vecumsastāva visjaunākā bija Skanstes apkaime, kur iedzīvotāju vidējais vecums ir 34 gadi, bet visvecākās – Ķengarags, Rumbula un Voleri, kur iedzīvotāju vidējais vecums ir 45 gadi.
Gados jaunie rīdzinieki izvēlas dzīvesvietu Skanstē, Kleistos, Atgāzenē, Centrā, Dreiliņos, Katlakalnā, Vecpilsētā, Avotos, Brasā, Dārziņos un Trīsciemā. Šajās apkaimēs iedzīvotāju vidējais vecums ir samazinājies. Piemēram, 2017. gadā Skanstes apkaimes vidējais iedzīvotājs ir par septiņiem gadiem jaunāks nekā 2000. gadā.
No kopējā rīdzinieku skaita 78% ir Latvijas pilsoņi, 18% ir Latvijas nepilsoņi, 3% ir Krievijas pilsoņi, bet 1% ir citu valstu pilsoņi.
Vislielākais pilsoņu īpatsvars Rīgā ir Bieriņos (94% no apkaimes iedzīvotājiem), nepilsoņu – Daugavgrīvā (31%).
Vislielākais Krievijas pilsoņu īpatsvars ir Daugavgrīvā (8%) un Skanstē (6%). Atgāzenē, kur atrodas biznesa augstskola "Turība", ir visaugstākais citu valstu piederīgo īpatsvars – 14%. Salīdzinoši daudz ārvalstu piederīgo dzīvo arī Vecpilsētā – 6%.
Savukārt dalījumā pa tautībām vislielākais latviešu īpatsvars ir Bieriņos (82%), Buļļos (80%) un Kundziņsalā (79%). Vislielākais krievu īpatsvars ir Daugavgrīvā (56%) un Bolderājā (50%).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
