Vaškevičs sūrojas par neizdotu pasi; par dzīvošanu bez dokumentiem var piemērot naudas sodu  (120)

Ierakstā vietnē "Facebook" Vaškevičs norādījis, ka "pirms gada man beidzies pases derīguma termiņš. Austrijas advokāte Elizabete Rēha, nepieminot manu vārdu, vērsās Latvijas vēstniecībā Austrijā: kā būtu jārīkojas situācijā, kad LR pilsonis atrodas ārzemēs un veselības stāvokļa dēļ nevar apmeklēt vēstniecību".

Vēstniecībā advokātei atbildēts, ka nekādu problēmu neesot – nepieciešams iesniegt izziņu par veselības stāvokli, norādīt Latvijas pilsoņa uzturēšanās vietu, un vēstniecības darbinieks "atbrauks un noformēs visus nepieciešamos papīrus. Mēneša laikā cilvēks saņems jaunu pasi".

"Iedvesmojusies ar šo atbildi, Elizabete Rēha paziņo vēstniecībai, ka runa ir par Latvijas pilsoni Vladimiru Vaškeviču, un iesniedz medicīnisko izziņu. Tad attieksme radikāli mainās: pēkšņi izrādās, ka vispārējie noteikumi uz pilsoni Vaškeviču neattiecas. Jau vairākus mēnešus vēstniecība izgudro dažādus ieganstus, lai neizdotu man pasi. Kāpēc viņi tā dara, kāpēc atļaujas tiešā veidā pārkāpt likumu? Nav ne jausmas. Varbūt, lai mani psiholoģiski novājinātu un sabendētu? Ja tā, tad, kā saka, nesagaidīsit," savu ierakstu noslēdz Vaškevičs.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē portālam "Delfi" sacīja, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 186. pantā noteikts, ka personām par dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta, kurām jābūt personu apliecinošam dokumentam, var tikt uzlikts naudas sods līdz 35 eiro. Taču jāņem vērā arī attiecīgās valsts likumdošana, kurā persona uzturas, ierobežojumi ceļošanai un citi. PMLP ieteica vērsties pēc papildinformācijas Ārlietu ministrijā.

Ārlietu ministrija portālam "Delfi" apliecināja, ka vēstniecībā Austrijā vērsusies Latvijas pilsoņa Vaškeviča pārstāve, interesējoties par pases saņemšanas iespējām Vaškevičam. "Atbilde par pases saņemšanas iespējām ir sniegta tieši pieprasītājai. Dokumentu pieņemšanas jaunas pases saņemšanai notiks, ievērojot vispārējo kārtību," atbildēja ministrijā.

Ministrijā informēja, ka vispārējā dokumentu pieņemšanas kārtība noteikta "Personu apliecinošu dokumentu noteikumos". Konsulārās amatpersonas ārvalstīs ir diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas, un tās neveic tiesībaizsardzības iestāžu funkcijas, piemēram, nesauc personas pie atbildības, neuzliek sodus. Savukārt, "attiecībā uz rezidences valsts rīcību, jautājums būtu adresējams Austrijas kompetentajām iestādēm," norādīja Ārlietu ministrijā.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 4.oktobrī bija paredzējusi skatīt krimināllietu, kurā Vaškevičs tiek vainots korupcijā. Tiesvedība šajā tiesā lietā bija apturēta 2015.gada 7.janvārī, taču prokurors Arvis Miglāns lūdza tiesu sasaukt tiesas sēdi, lai risinātu jautājumu par Vaškeviča saukšanu pie atbildības lietā par korupciju.

Šajā tiesas sēdē prokuratūra iesniedza tiesai lūgumu izprasīt no Austrijas kompetentās iestādes ziņas par apsūdzētā veselības stāvokli, vai arī lūgt veikt atkārtotu medicīnisko ekspertīzi. Lietā tika pasludināts pārtraukums līdz 2018.gada 15.februārim.

Kukuļdošanas lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Pēc atbrīvošanas Vaškevičs ar tiesas atļauju devās uz Austriju, kur toreiz, pēc viņa advokātes Jeļenas Kvjatkovskas teiktā, spēji pasliktinājās viņa veselības stāvoklis, tādēļ bija nepieciešama akūta operācija un pēc tam - ārstēšanās. Tiesā viņa krimināllietā par kukuļošanu tiesvedība tika apturēta.

Latvija lūdza Austrijas varas iestādēm viņu izdot, taču Austrija atteicās to darīt. Latvija atkārtoti nav lūgusi Austrijai viņu izdot, jo abu valstu likumdošana to nepieļauj.

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka pērnā gada septembrī ar Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina atbalstu Briselē notika filmas "Neērtais Vaškevičs, uzbrukums valstij" izrādīšana. Filma ir par to, kā Latvijā vajā Vaškeviču un viņa sievu - uzņēmēju Ināru Vilkasti. Filmas īstie autori "Nekā personīga" atklājuši, ka lielākā daļa filmā iekļauto "faktu" patiesībā ir izdomājums.

Prokuratūra pieprasīja raidījuma ieraksta kopiju. Faktiski pierādījumi, par to, ka apsūdzētais veic darbības, lai kavētu lietas izskatīšanu, tika iegūti jau 2012.gada maija mēnesī, un šie pierādījumi bija nodoti tiesas rīcībā, kas bija viens no iemesliem, lai tiesā tiktu pieteikts lūgums Vaškevičam grozīt drošības līdzekli uz apcietinājumu, iepriekš skaidroja prokurors Arvis Miglāns.