ruds rižs kaķis grāmatas miegs
Foto: Shutterstock
Vecāka gadagājuma mācībspēku īpatsvars valsts augstskolās pēdējo 15 gadu laikā nav mazinājies, padarot Latviju šajā ziņā par antirekordisti uz citu Eiropas valstu fona. Vairums aptaujāto augstskolu portālam "Delfi" norāda, ka akadēmiskā personāla atjaunošana šobrīd ir grūti īstenojama, taču arī pieredzējušie kolēģi sniedz būtisku artavu un viņu veikums neatpaliek no gados jaunāko profesoru snieguma.

Saeimas centieni cieš neveiksmi

Cīņu pret "strauju mācību spēka novecošanos" Saeima sāka 1995. gadā ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas liedza 65 gadu slieksni pārvarējušajiem ieņemt akadēmiskos amatus. Saeima argumentēja, ka likuma normas mērķis nav atbrīvoties no sirmgalvjiem universitātēs, bet gan nodrošināt akadēmiskā un administratīvā personāla atjaunošanu, kas savukārt veicinātu augstskolu, zinātnes un mākslas attīstību. Turklāt liegums ieņemt amatus neierobežo akadēmiķu tiesības turpināt zinātniskos pētījumus un slēgt individuālus līgumus ar augstskolām, argumentēja lēmējvara.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Latvijas UniversitāteLatvijas Lauksaimniecības universitāteIna DruvieteRēzeknes augstskolaIzglītības un zinātnes ministrijaVidzemes AugstskolaRīgas Stradiņa universitāteLiepājas UniversitāteLasāmgabaliIndriķis MuižnieksKārlis ŠadurskisLatvija 2020Delfi Plus

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit