Krievvalodīgie vecāki vāc parakstus par krievu valodas saglabāšanu izglītībā  (428)

Petīciju portālā ievietojusi Vecāku iniciatīvas grupa, kas sevi raksturo kā skolēnu un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu vecākus, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda. Vecāki protestē pret "kārtējiem plāniem" izglītību Latvijā nodrošināt latviešu valodā. Petīcijā norādīts, ka to parakstījusi tā dēvētā "Nepilsoņu kongresa" juriste Jeļena Bačinska, oktobra beigās pie Izglītības un zinātnes ministrijas notikušās protesta akcijas organizators Degi Karajevs, Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins (S), Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova (S) un citi.

Parakstu vācēji ir pārliecināti, ka šāda reforma ir "etniska izrēķināšanās", kas nav saistīta ar rūpēm par bērnu nākotni.

Petīcijā uzsvērts, ka vecāku atmiņā ir nelokāmi mēģinājumi likvidēt izglītību krievu valodā, meli, falsifikācijas un manipulācijas, kuru mērķis ir lemt bērnu nākotni, kā arī skolotāju iebiedēšana un "totalitārās kontroles" ieviešana skolās.

Vecāki netic, ka reformas iniciatorus patiesi virza rūpes par bērnu izglītību un ka šāda reforma uzlabos izglītības kvalitāti un veicinās sabiedrības saliedētību. Parakstu vākšanas iniciatori ir pārliecināti, ka "izglītība pieder visai sabiedrībai, nevis valstij, turklāt nekāda vara nav tiesība pakļaut skolas tikai savām iegribām".

Vecāki pieprasa izsludināt moratoriju jebkādām pārmaiņām, kas saistītas ar esošajām programmām un metodiku pirmsskolā, sākumskolā un vidējā izglītībā. Tāpat tiek pieprasīts norobežot izglītību no politiķu "īslaicīgajiem mērķiem", jo īpaši pirmsvēlēšanu laikā. Visbeidzot viņi prasa nodrošināt vecāku pārstāvju dalību visās diskusijās, kas attiecas uz bērnu izglītošanu.

Ja šīs prasības tiks ignorētas, vecāki sola "garantētu protesta kustības pieaugumu". "Mēs esam pilnvērtīga Latvijas daļa, mēs necietīsim mūsu interešu ignorēšanu," uzsvēra petīcijas autori.

Līdz ar to vecāki gatavi informēt cilvēkus kā Latvijā, tā arī ārpus tās par esošajām problēmām, vērsties Eiropas un starptautiskajās organizācijās, kā arī īstenot protesta akcijas.

Informācija vietnē "change.org" liecina, ka par šādu aicinājumu savākti vairāk nekā 500 parakstu.

Arī sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" notiek parakstu vākšana par bilingvālās izglītības saglabāšanu. Šajā vietnē tiek vākti paraksti arī par "bilingvālās izglītības izskaušanu" valsts un pašvaldības izglītības iestādēs.

6.oktobrī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Īsi pirms tam nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Vēlāk VL-TB/LNNK vienojās kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.