Valsts pārvaldes iestāžu digitalizācija ir vitāli nepieciešama, lēš eksperti  (25)

Kā informēja pasākuma organizatoru pārstāvji, konferenci atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš, aicinot domāt par tādas valsts pārvaldes veidošanu, kurā pakalpojumi "iet" pie cilvēka.

Sniedzot ieskatu pasaules redzējumā par digitālo transformāciju, "RIX Technologies" valdes locekle Eva Butāne uzsvēra četrus pārmaiņu priekšnosacījumus – klientu paradumu maiņa, darbinieku iedvesmošana, biznesa procesi, kas vērsti uz lietotāju pieredzi, un laikmetam atbilstoši produkti. "Latvijā jau labu laiku vērojama visu šo priekšnoteikumu klātesamība. Tā, piemēram, mūsu uzņēmuma jomā redzam, ka mūsdienu klients meklē produktu, kas atrisina nevis vienu, bet lielāko daļu viņa ikdienas rūpju. Tāpēc šajā kontekstā arī "RIX Technologies" ir piedzīvojis pārvērtības – dokumentu vadības sistēmu "Namejs" mākonī," sacīja Butāne.

Kā lielākos tuvākajos gados gaidāmos valsts digitālās transformācijas izaicinājumus VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos Edmunds Beļskis iezīmēja līdz 2018.gada jūnijam nodrošināmo valsts pārvaldes dokumentu apriti e-dokumentu veidā, gaidāmo elektronisko adrešu informācijas sistēmas (e-adrese) ieviešanu un paredzētās e-paraksta izmaiņas. Aplūkojot paveikto, secināts, ka līdz šim virzība uz elektronisko dokumentu apriti noritējusi dažādos ātrumos. Vairākās ministrijās un to padotības iestādēs elektronisko dokumentu īpatsvars sasniedz līdz pat 98%, bet dažās līmenis raksturojams kā zems ar lielu izaugsmes potenciālu. Līdzīgi arī e-paraksta izmantošanā ir izteikti līderi un vienlaikus iestādes, kas ievērojami atpaliek.

Pēc Beļska teiktā, iestādēm digitālo pārmaiņu stimulējoša ir e-adreses ieviešana, kuru kā obligātu saziņai ar valsti atbalsta 73% uzņēmēju. Tāpat būtisks sabiedrības pieprasījums rīkoties paredzams saistībā ar elektroniskās identifikācijas (eID) kartēm, kuras no 2019.gada visiem iedzīvotājiem plānots nodrošināt ar neierobežotu bezmaksas e-parakstu skaitu.

Vienlaikus ar atziņām par mākoņpakalpojumu ieviešanu medicīnas iestādes darbā pasākuma laikā dalījās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Medicīnas tehnoloģiju direktors Uldis Jaspers. Viņš uzsvēra, ka izšķiršanos modernizēt elektronisko dokumentu apriti sekmējušas ne tikai valsts virzītās digitālās izmaiņas, bet arī ierobežotais budžets – dokumentu vadības sistēmas pārcelšana "mākonī" izkalkulēts kā ekonomiski izdevīgākais risinājums. Lai gan sagatavošanās gaitā īstenota procesu automatizācija un līdzšinējo sistēmu integrēšana nav nākusi viegli, rezultātā darbinieki novērtē lielākas darba mobilitātes iespējas. Pašlaik teju 80% no RAKUS izejošajiem dokumentiem ir elektroniski.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniece un Informātikas pārvaldes direktore Vita Narnicka konferencē pastāstīja par iespējām izmantot robotizētus risinājumus organizācijas darba deleģēšanā, bet Satversmes tiesas padomniece Dita Plepa sniedza ieskatu elektronisko dokumentu savietojamībā ar tiesu darbu.

Konference noslēdzās ar paneļdiskusiju, kurā par tālākas nākotnes digitālajām iespējām runāja VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente Signe Bāliņa, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, "Microsoft Latvia" vadītāja Renāte Strazdiņa, AS "RIX Technologies" izpilddirektore Inguna Pede un SIA "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis.

Pede atzina, ka patlaban valstī uzsāktie digitālās transformācijas procesi vērtējami atzinīgi. "Valsts tonis digitālo izmaiņu virzībā kļuvis izteiktāks, un tas vieš cerību. Pēdējos gados novērojama pieaugoša iestāžu rosība savu digitālo saimniecību sakārtošanā. Ir lielāka izpratne par dokumentu vadības sistēmu nepieciešamību lietvedības optimizēšanā, procesu automatizācijā, pamazām veidojas uzticēšanās mākoņpakalpojumiem," sacīja "RIX Technologies" izpilddirektore.

Pēc viņas teiktā, ir svarīgi digitālās izmaiņas neuzlūkot tikai kā tehnoloģisku procesu. "To ieviešana prasa izpratni un atvērtību mācīties – arī no kļūdām. Transformācijas procesos veiksmīgāks ir organizācijās, kurās tiek atrasts izmaiņu virzīšanas līderis," skaidroja Pede.

Savukārt Strazdiņa paneļdiskusijas laikā aicināja valsts pārvaldi domāt par "eksperimentālās kultūras veidošanu", līdzīgi, kā tā tiek veicināta uz attīstību vērstos informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumos.

Kā ziņots, Rīgā trešdien norisinājās valsts digitālo pārmaiņu aktuālajiem jautājumiem veltīta konference "Ceļā uz valsts digitālo transformāciju".

Pasākuma laikā tika pārrunāta paradigmu un paradumu maiņa digitālās transformācijas procesā, valsts ilgtermiņa skatījums un stratēģija elektronisko dokumentu jomā, mākoņpakalpojumu izmantošana medicīnā, kā arī elektroniskā dokumenta izmantošana par pierādījumu izmeklēšanas procesā un VID kā digitālās transformācijas līdera loma.

Konferenci organizēja "RIX Technologies".