"Karavīrs ir profesija. Cīnīties par savu valsti – tas ir aicinājums. Vienalga, ar darbiem, ar vārdiem, ar klusējošu ticību vai vienkārši skaidru un gudru skatu uz dzīvi. To var katrs, un mūsdienu nemierīgajos laikos es katru no jums aicinu – iestājieties par Latviju," uzrunā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Iekšlietu ministrijas vienību militārajā parādē par godu Lāčplēša dienai pie Brīvības pieminekļa sestdien sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
"Militārā ziņā mēs nekad vēl neesam bijuši tik stipri un droši. Šogad mūsu NBS līdzās ir stājušies vēl arī NATO daudznacionālā bataljona karavīri. Tāda palīdzība nav pašsaprotama. Tikai tad varam aicināt citus iestāties par mums, ja paši esam gatavi nosargāt savu brīvību ar visiem spēkiem," uzsvēra prezidents.
Tāpat kā pirms gadsimta Latvijas brīvību palīdzēja izcīnīt gan igauņu un poļu karavīri, gan angļu un franču karakuģi, tā arī šodien uzticamu sabiedroto atbalsts ir neatsverams, piebilda prezidents.
"Šodien ir Latvijas varoņu diena. Šeit un tagad es noliecu galvu mūsu varoņu priekšā. To priekšā, kuri pirmie pulcējās zem Latvijas karogiem pirms vairāk nekā simts gadiem. To drosmīgo sievu un vīru un priekšā, kuri ir gatavi atdot savu dzīvību par dārgāko, kas mums tagad ir – par Latviju," sacīja Valsts prezidents.
Viņš atgādināja, ka šodien atceramies 1919. gada novembri, kad "tūkstošiem brīvprātīgo pieteicās palīgā Rīgas aizstāvjiem. Viņus toreiz iedvesmoja drosme un ticība jaunās Latvijas armijai un tās pirmajiem panākumiem, soli pa solim atkarojot jauno valsti no svešajām armijām".
"Uz degošiem tiltiem un tranšeju dubļos izauga tā leģendārā varoņu cilts, kas ar savu spītu un bezbailību spēja pieveikt jebkuru pārspēku. Tikai viņu dēļ mēs nākamgad varēsim svinēt jau simts gadus, kopš mums pašiem ir sava valsts," sacīja Vējonis.
"21. gadsimtā uz mūsu zemes karš nav plosījies. Mūsdienās Latvijas karavīri stāv sardzē ne tikai savas tautas brīvībai, bet arī aizstāv mūsu valsts ideālus, mūsu pamatvērtības citviet pasaulē. Tādēļ mēs šodien pieminam arī starptautiskajās misijās kritušos. Viņi ir aizgājuši, lai mēs šeit dzīvotu droši," sacīja prezidents.
"Šodien vēlos īpaši pateikties tiem, kas ir stājušies pirmajās rindās: Latvijas karavīriem un Latvijas zemessargiem. Policistiem un robežsargiem. Ugunsdzēsējiem un glābējiem. Aiz jums ir visa Latvija," sacīja Valsts prezidents.
Viņš akcentēja, ka "drošība ir neatkarības pamats. Kritušo varoņu priekšā mūsu pienākums ir ne tikai nosargāt viņu izcīnīto, bet arī kopt nosargāto. Apliecināt, ka Latvija ir cīņas vērta. Jo mums ir brīvība – augt un veidot savu valsti vēl labāku, un nākotni vēl spožāku".
"Dievs, svētī Latviju!", savu uzrunu noslēdza Valsts prezidents.
Kā vēsta aģentūra LETA, Rīgā pie Brīvības pieminekļa notikušo militāro parādi Lāčplēša dienā vērojuši vairāki simti rīdzinieku un pilsētas viesu.
Bruņotos spēkus parādē pārstāvēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Štāba bataljona, Sauszemes spēku kājnieku brigādes, Jūras spēku flotiles, Gaisa spēku aviācijas bāzes un Zemessardzes vienības, kā arī bruņoto spēku orķestris, kurš rūpējās par pasākuma muzikālo noformējumu.
Parādi pārstāvēja arī Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošās Robežsardzes, Valsts policijas un Valsts un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības.
Parādi komandēja Jūras spēku flotiles komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis, bet pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Parādē piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS). Parādi ar savu klātbūtni pagodināja arī citas valsts augstas amatpersonas.
Šogad parādi klātienē vēroja liels skaits ģimeņu ar bērniem.
Parādes sākumā, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, notika īpaša svinīgā godasardzes maiņa pie Brīvības pieminekļa.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību – ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijasmiera līgums. 11.augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
