Lai turpinātu pakāpenisku atteikšanos no patlaban likumā noteiktā pagarinātā normālā darba laika mediķiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms otrā lasījumā Saeimā atbalstīja grozījumus Ārstniecības likumā.
Grozījumi paredz samazināt pagarinātā normālā darba laika ilgumu, kā arī noteikt tā apmaksas principus 2018. un 2019. gadā, iepriekš skaidroja Saeimas Preses dienestā.
Saeimā jau iepriekš atbalstītās Ārstniecības likuma izmaiņas paredz ar 2020. gadu pilnībā atgriezties pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā.
Pārejas periodā 2018. gadā mediķiem varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 50 stundas nedēļā. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, noteiks, stundas algas likmei piemērojot koeficientu 1,2.
Savukārt 2019. gadā pagarinātais normālais darba laiks nevarēs pārsniegt 45 stundas nedēļā. Darba samaksu par papildu stundām šīm darba stundām aprēķinās, ņemot vērā koeficientu 1,35.
Normālā pagarinātā darba laika regulējums attiecas uz ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas.
Pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai atcelšanai 2018. gadā papildus nepieciešami 7,77 miljoni eiro, bet 2019. gadā – 15,68 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadā, atgriežoties pie virsstundu standarta apmaksas, šim nolūkam nepieciešami 20,48 miljoni eiro.
Normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm, kā kompromisa solis tika ieviests ekonomiskās un finanšu krīzes laikā, lai ļautu mediķiem vairāk nopelnīt, strādājot ilgākas stundas vienā darba vietā.
Pirms izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā deputāts Mārtiņš Šics (LRA) iesniedza četrus priekšlikumus likumprojektā, tostarp paredzot iekļaut likumā terminus "personalizētā ārstniecība" un "uzlabotā ārstēšana".
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) skaidroja, ka neredz, kā Šica priekšlikumi saistīti ar nākamā gada budžetu, jo viņiem nav ietekme uz nākamā gada budžetu. Arī Veselības ministrijas (VM) pārstāvji piekrita, ka priekšlikumiem nav tieša ietekme uz nākamā gada budžetu. Līdz ar to visi deputāta priekšlikumi tika noraidīti.
Par grozījumiem Saeimai vēl jālemj galīgajā lasījumā, kas plānots 22. novembrī.
Vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien sāk skatīt Saeimas deputātu un ministriju priekšlikumus 2018. gada budžetam pirms izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā.
Budžeta komisija nākamā gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu galīgajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 400 priekšlikumu.
Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2018.-2020.gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 100 priekšlikumi. Savukārt 28 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegti teju 300 priekšlikumi. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas visas parlamenta frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
