Pēc kādas jaunas sievietes bojāejas šā gada martā smagā autoavārijā Elejā, par viņas abiem bērniem rūpes uzņēmās vecmāmiņa. Lai palīdzētu nelaimē nonākušajai ģimenei, Latvijas Sarkanais krusts sāka vākt līdzekļus, un rudenī ziedojumu summa pārsniedza 32 tūkstošus eiro, taču ģimene no šīs summas nav saņēmusi ne centa, vēsta "rus.delfi.lv". Kādēļ tā?
Traģiskā avārija notika 28. martā autoceļa Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) 32. kilometrā. Tajā gāja bojā 24 gadus veca sieviete, kurai bija divi bērni – trīsgadīga meita un četrus mēnešus vecs dēls. Kā vēsta "rus.delfi.lv", šī ziņa milzu ātrumā izplatījās sociālajos tīklos.
Vairākas brīvprātīgo grupas pāris dienu laikā savāca pirmās nepieciešamības lietas, kā arī drēbes un sadzīves priekšmetus, ko aizveda vecmāmiņai, kura palika ar bērniem. Simtiem cilvēku ziedoja naudu kontā, ko šim mērķim speciāli atvēra Latvijas Sarkanais krusts.
Cenšas ģimenei palīdzēt saņemt ziedojumus
Starp tiem, kuri ziedojuši un centušies ģimenei nelaimē palīdzēt, ir arī Leonīds. Jau dažas dienas pēc avārijas viņš aizbrauca pie ģimenes, lai uzzinātu, kāda palīdzība viņiem nepieciešama. Viņš bija pārsteigts, kad uzzināja, ka vecmāmiņa itin neko nezina par līdzekļu vākšanas kampaņu.
"Es sazvanījos ar Uldi Līkopu (red. – Latvijas Sarkanā krusta ģenerālsekretārs) un konkrēti pavaicāju, kāpēc cietušajai ģimenei joprojām nav pārskaitīta nauda? Saņēmu atbildi, ka organizācija pati izlems, cik un kādā laika posmā naudu izmaksāt," sarunu atstāsta Leonīds.
"Ziniet, es runāju ar vecmāmiņu un mirušās sievietes radiniekiem. Viņu acīs nav merkantilisma un aprēķina.. Vecmāmiņa vispār kautrējās un nevēlējās pieņemt palīdzību. Un bija ārkārtīgi priecīga par tik lielu atsaucību. Bet pats galvenais – es ļoti šaubos, ka cilvēki, kuri vēlējās palīdzēt ģimenei bēdās, domāja, ka būs nepieciešams tik ļoti ilgs laiks, lai nauda nokļūtu pie adresāta," klāsta Leonīds.
Martā telefonsarunā ar "rus.delfi.lv" mirušās sievietes tante Ludmila apstiprināja, ka ģimene tiešām neko nezināja par līdzekļu vākšanas kampaņu. "Mums pat nojausmas nebija par to, ka kāds mums vāc naudu. Mēs nespējām par to domāt, visas acis bijām izraudājuši," teica Ludmila. Tomēr radinieki zvanīja Latvijas Sarkanajam krustam un centās noskaidrot, cik daudz naudas savākts. "Mums pa telefonu atbildēja – 1689 eiro. Nākamajā dienā nosauca citu summu – 16 tūkstoši eiro," teica Ludmila.
"Iedomājieties, mūs, pieaugušus cilvēkus, centās padarīt par muļķiem!" savas emocijas toreiz neslēpa Ludmila. Viņa tiešām nezināja, cik īsti naudas ir savākts. Turklāt pie viņas ciemos nāca arī kaimiņienes, kuras klāstīja, ka ziedojušas naudu ģimenei.
Sarunā ar "rus.delfi.lv" Leonīds atzinās, ka šis stāsts viņu skāris līdz sirds dziļumiem, tāpēc nolēmis palīdzēt ģimenei saņemt saziedoto naudu. Viņš situācijas risināšanai piesaistīja pazīstamu juristu.
Organizācijai bažas, vai nauda nonāks pie bērniem
Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops portālam "rus.delfi.lv" klāsta, ka pēc traģēdijas viņš pats personīgi devās pie ģimenes. "Mājās bija vecmāmiņa, radinieki, paziņas. Pavisam kādi desmit cilvēki. Visi vienbalsīgi apgalvoja, ka steidzama neatliekama palīdzība viņiem pašlaik nav vajadzīga, ka naudu nepieciešams atstāt ilgtermiņa perspektīvai. No ikmēneša pabalsta izmaksas viņi atteicās," stāsta Līkops.
"Es personīgi redzēju šo ģimeni, apstākļus, kādos tā dzīvo. Tā ir absolūti normāla ģimene, bez kaut kādām sociālām problēmām. Arī bāriņtiesā mums pavēstīja, ka ģimene ne reizi nav nokļuvusi viņu redzeslokā," izteicās Līkops.
Nauda ģimenes atbalstam tika vākta divos Latvijas Sarkanā krusta bankas kontos – to veica gan Latvijas Sarkanais krusts kā organizācija caur "Swedbank", gan arī šīs organizācijas Dobeles nodaļa, kurai ir konts "SEB bankā". Šis apstāklis radījis papildu sarežģījumus, atzīst Līkops.
Saskaņā ar Līkopa teikto, mirusī meitene bijusi brīvprātīgā Jelgavas Latvijas Sarkanā krusta nodaļā. Kolēģi ārkārtīgi pārdzīvoja viņas bojāeju un uzsāka naudas vākšanu atsevišķā kontā. "Protams, ja viņi sāka naudas vākšanu bez ģimenes piekrišanas, tad tas nav pārāk labi," atzīst Līkops.
Saskaņā ar Līkopa teikto, lai saņemtu savākto naudu, bērniem ir jābūt aizbildnim. "Lems aizbildnis – vai tas būs ikmēneša pabalsts vai arī naudu izmaksās kādam konkrētam mērķim, piemēram, skolas gaitu uzsākšanai vai arī tad, kad bērni sasniegs noteiktu vecumu. Jebkurā gadījumā mēs apsolām, ka viss līdz pēdējam centam tiks pārskaitīts šo bērnu vajadzībām," teic Līkops.
Vecmāmiņa kļūst par aizbildni, taču naudu nesaņem
2017. gadā, līdz ar bāriņtiesas lēmumu, bērnu vecmāmiņa Svetlana Sergejeva tika atzīta par savu mazbērnu pagaidu aizbildni. Augustā viņa saņēma pastāvīga aizbildņa statusu. Tūdaļ pēc statusa saņemšanas viņa ar oficiālu iesniegumu vērsās pie Latvijas Sarkanā krusta un lūdza biedrību sniegt viņai informāciju par ziedojumos savākto summu, kā arī lūdza šo summu pārskaitīt viņai uz bankas kontu.
Organizācija paziņoja, ka 18. septembrī ziedojumu summa ir 32 976,62 eiro, kā arī piedāvāja Jelgavas rajona bāriņtiesai izteikt savu viedokli par to, kā kontrolēt līdzekļu tēriņus, kā arī aicināja noslēgt trīspusēju līgumu – starp Svetlanu Sergejevu, Latvijas Sarkano krustu un bāriņtiesu.
Tomēr Jelgavas rajona bāriņtiesa, atsaucoties uz Pilsonības likuma 296. pantu, nonāca pie secinājuma, ka Svetlanai Sergejevai ir tiesības pieņemt ziedojumu summu un noglabāt to vienādās daļās savu mazbērnu kontos. Tāpat bāriņtiesa atzīmēja, ka ir gatava patstāvīgi kontrolēt aizbildņa darbības, kas skar bērnu personiskās un īpašuma tiesības un intereses.
12. oktobrī Svetlana Sergejeva atbildēja Latvijas Sarkanajam krustam, ka bankā jau atvērusi kontus bērniem un aicināja Latvijas Sarkano krustu desmit dienu laikā no vēstules saņemšanas pārskaitīt visu savākto naudu divās vienādās daļās uz mazbērnu kontiem. 25. oktobrī Latvijas Sarkanais krusts atbildēja, ka ir gatavs pārskaitīt visu summu uz bērnu kontiem pēc procedūras saskaņošanas, proti, līguma noslēgšanas ar bāriņtiesu un banku.
"Kāpēc gan nepieciešams šāds līgums, ja bāriņtiesa skaidri lika saprast, ka pati kontrolēs līdzekļu tēriņus?" neizpratni pauž Leonīds. Jelgavas rajona bāriņtiesas pārstāve Olga Rudaka portālam "Delfi" norādīja, ka nekādu prasību par trīspusēja līguma noslēgšanu no bāriņtiesas puses nav, jo šādam līgumam nav nekāda juridiska pamatojuma.
Bāriņtiesas ieskatā, Latvijas Sarkanajam krustam nav nekāda pamatota iemesla vilkt garumā ziedojumos savāktās naudas pārskaitījumu uz bērnu vārdā atvērtajiem kontiem.
"Tomēr, ja Latvijas Sarkanajam krustam ir kāda īpaša kārtība, kādā veidā ziedojumi tiek pārskaitīti uz nepilngadīgu bērnu kontiem, tad par to jāvaicā viņiem pašiem," sacīja Rudaka. Viņa sacīja, ka vēlreiz organizācijai sagatavos vēstuli, kurā atkal skaidros aizbildņa tiesības un pienākumus.
Līgumam jābūt, uzstāj Latvijas Sarkanais krusts
Savukārt Līkops uzstāj uz to, ka jānoslēdz līgums starp Latvijas Sarkano krustu, aizbildni, bāriņtiesu un banku.
"Jā, mēs zinām, ka no bāriņtiesas puses tāda prasība nav nākusi. Taču mēs – neatkarīga organizācija, un mums ir tiesības noformēt šādas vienošanās," sacīja Līkops.
Saskaņā ar viņa sacīto, Svetlana Sergejeva pārstājusi kontaktēties ar organizāciju. "Viņa noformējusi pilnvaru citam cilvēkam. Mēs no šīs pilnvarotās personas esam saņēmuši vienu vēstuli, kas bija noformēta juridiski nepareizi, uz ko arī norādījām atbildes vēstulē. Vairāk šis jurists nav ar mums sazinājies, nav zvanījis vai personīgi ieradies. Tas rada zināmas bažas. Mums tomēr ir jābūt pārliecinātiem par to, ka nauda tiešām nonāks bērnu kontos un līdzekļi tiks iztērēti to vākšanas mērķim. Tieši tamdēļ mēs vēlamies, lai tēriņu procesu pārzinātu kā bāriņtiesa, tā arī banka," sacīja Līkops.
"Vēlamies nodrošināties, lai nerastos situācija, ka līdzekļi tiks pārskaitīti uz bērnu kontiem, bet pēc tam tos kāds nezināms cilvēks noņem kādiem nezināmiem mērķiem," uzstāja Līkops, piebilstot, ka organizācija saglabā ziņas par katru centu.
Kā sacīja organizācijas ģenerālsekretārs, pašlaik notiek pārrunas ar banku, un viņš cer, ka šogad jautājums ar ziedojumos savākto naudu beidzot tiks atrisināts. Tomēr, ja no otras iesaistītās puses turpināšoties neizprotama agresija, tad Latvijas Sarkanais krusts var izskatīt jautājumu par naudas atdošanu tiem cilvēkiem, kuri to ziedojuši.
Ziedotās naudas tēriņus uzrauga VID
Latvijas Sarkanais krusts ir neatkarīga organizācija, kuras darbību regulē "Sarkanā krusta likums". Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ziņām, tai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss un tās darbību kontrolē VID.
"Šādu organizāciju pienākumi un tiesības noteikti Sabiedriskā labuma organizāciju likumā. Savukārt saskaņā ar likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 2. panta astoto punktu, viens no VID uzdevumiem ir kontroles nodrošināšana pār šādu organizāciju darbību," portālam "rus.delfi.lv" skaidroja VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.
Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 13. panta pirmo daļu organizācijai katru gadu 31. martā ir jāiesniedz iepriekšēja gada pārskats. VID kontrolē sabiedriskā labuma organizāciju darbību, tostarp arī ziedojumu izmantošanu.
Ja VID rīcībā nonāk informācija par to, ka ziedojumi nav izmantoti tiem paredzētajam mērķim, tad dienestam ir tiesības uzsākt pārbaudi.
Līdz 13. novembrim par Latvijas Sarkano krustu VID nav saņēmis nevienu sūdzību, norāda Augstkalne-Jaunbērziņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
