Kādas pārmaiņas gaida Lielbritānijā dzīvojošos ES pilsoņus  (23)

Cilvēki, kuri pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES vēlēsies palikt Apvienotajā Karalistē, varēs to brīvi darīt, nebaidoties, ka viņu pieteikumi tiks noraidīti nenozīmīgu tehnisku iemeslu dēļ. Gadījumos, kad pieteikums tomēr tiks noraidīts, ES pilsoņiem būs likumīgas pārsūdzības tiesības, kas ir saskaņā ar viņu pašreizējām tiesībām, ko paredz brīvas pārvietošanās direktīva.

Speciālā dokumentā, kas ir nosūtīts Eiropas Komisijai (EK), Lielbritānijas valdība vēlreiz izskaidro, ka jaunā sistēma darbosies raiti, nebūs dārga un sarežģīta, turklāt tās izveidē ir ņemts vērā ES pilsoņu viedoklis. Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar izstrādāto dokumentu, kurā precīzāk iezīmēts, kāda būs sistēma, lai Lielbritānijā dzīvojošie ES pilsoņi varētu reģistrēties pastāvīgajam statusam.

Lielbritānijai saistoši būs Izstāšanās līgumā uzliktie pienākumi starptautisko tiesību aktu ietvaros. Līguma sadaļa par pilsoņu tiesībām tiks ierakstīta Lielbritānijas likumdošanā, līdz ar to iestādēm būs jāpiešķir Izstāšanās līgumā definētais statuss un tiesības tiem ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, uz kuriem šī likumdošana attiecās. Savukārt ES pilsoņi varēs īstenot savas tiesības, pamatojoties uz to.

Lielbritānijā šo statusu varēs iegūt, piesakoties iestādēm noteiktā laika posmā pēc izstāšanās. Statuss jāiegūst, lai likumīgi uzturētos Lielbritānijā. Tāpat tas būs kā pierādījums dažādām iestādēm, darbavietām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un citām organizācijām par cilvēka īpašo statusu un tiesībām, kuras garantē līgums.

Tiks izstrādāta jauna sistēma, kurā ir jauna apstrāde, tehnoloģijas, noteikumi un pretendentu atbalsts. Sistēma tiks veidota, domājot par tās lietotājiem, sola vēstniecībā. Lielbritānija ir izveidojusi lietotāju grupas, kurās ir valstī mītošo ES pilsoņu pārstāvji, kā arī digitālie, tehniskie un juridiskie eksperti, kuri palīdzēs ieviest ieinteresēto personu uzskatus jaunās sistēmas dizainā un darbībā. Šī grupa ļaus izmēģināt ieviešanas sistēmas un atbalstu izstrādes laikā, pilnveidot valsts izpratni par lietotāju vajadzībām, kā arī izstrādāt saziņu, kas atbilst lietotāju vajadzībām, norāda vēstniecībā.

Apzinoties problēmas mērogu – statusa piešķiršana potenciāli vairāk nekā trīs miljoniem ES pilsoņu un viņu ģimenēm, kā arī nodrošināšanās, lai neizplatītos pieņēmums, ka tiem, kas šeit atrodas likumīgi, dienā, kad tiks pamesta ES, būs jādodas prom – pašreizējiem rezidentiem pēc izstāšanās tikšot dots pietiekami daudz laika, lai pieteiktos. Atkarībā no tā, vai par šiem jautājumiem izdosies agrīnā posmā panākt vienošanos ar ES, tiks plānots atvērt brīvprātīgas pieteikšanās sistēmu, pirms Lielbritānija pamet ES. Tādējādi tie, kuri vēlas, varēs savu statusu saņemt pēc iespējas ātrāk. Brīvprātīgā kārtība pastāvēs līdztekus pārējām ES tiesībām līdz laikam, kad tās vairs nebūs piemērojamas, klāsta vēstniecībā.

Neņemot vērā šo brīvprātīgo kārtību Lielbritānija rēķinās, ka laiks pēc izstāšanās, kurā varēs pieteikties, būs apmēram divi gadi. Šajā laikā Izstāšanās līguma kompetencē esošo ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu statuss Lielbritānijā būs aizsargāts.

Mācoties no pretendentu pieredzes pastāvošajos EEZ dokumentu iegūšanas ceļos, Lielbritānija šobrīd arī izstrādā vienkāršotu, lietotājiem draudzīgu digitālu pieteikšanos. Būs pieejams arī digitāls atbalsts tiem, kuriem būs nepieciešama palīdzība pieteikuma iesniegšanai tiešsaistē. Mērķis ir izveidot sistēmu, kas izmanto pašlaik valdībai pieejamos datus. Piemēram, tiks pārbaudīti HMRC pieejamie nodarbinātības dati, kas lielākoties apstiprinās, ka cilvēks apmeties uz dzīvi, kā nodarbināta persona. Mūsu prioritāte ir samazināt dokumentu daudzumu, kas nepieciešami, lai pierādītu atbilstību saskaņā ar Izstāšanās līgumu, uzsver vēstniecībā.

Šī statusa pieteikšanās maksa nepārsniegs Lielbritānijas pases cenu. Cena netiks salāgota ar citām Iekšlietu ministrijas pieteikšanās nodevām, piemēram, tām, kas piemērotas gadījumos, ja vēlas uz nenoteiktu laiku palikt valstī vai naturalizēties, kļūstot par Lielbritānijas pilsoni. Tiem, kuriem jau ir derīga EEZ uzturēšanās atļauja, būs vienkāršs process, kā to apmainīt pret apstiprinātu statusa dokumentu, ko izsniegs, pārbaudot personas datus, saņemot no tās fotogrāfiju, kā arī veicot drošības pārbaudi un apstiprinot ilgstošu uzturēšanos.

Tiek uzvērts, ka piemērojamie kritēriji būs vienkārši un caurspīdīgi, kā arī strikti sekos izstāšanās līgumam. Saskaņā ar mūsu pienākumiem, norādītiem Izstāšanās līgumā, ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas var pierādīt Apvienotās Karalistes iestādēm, ka viņi ir Izstāšanās līguma kompetencē (proti, ka viņi ir likumīgi apmetušies pirms norādītā datuma), ir jāpiešķir statuss, ja vien noraidīt pieteikumu neļauj kāds no līgumā norādītajiem iemesliem. Citos gadījumos iestādēm nebūs iespējams noraidīt pieteikumu, uzsver vēstniecībā.

Jau pašlaik ir vienošanās ar ES, ka nosacījumi ES pilsoņiem par pastāvīgas dzīvesvietas/iekārtošanās statusu sekos direktīvas norādītajiem kritērijiem – pieci gadi nepārtrauktas un likumīgas uzturēšanās kā strādniekam, pašnodarbinātajam, studentam.

Lai vienkāršotu pieteikšanās procesu, Lielbritānija plāno īstenot pragmatisku pieeju noteikumu piemērošanai, piemēram, nepārbaudot, vai ekonomiski neaktīvajiem vai nestudējošajiem cilvēkiem ir plaša spektra veselības apdrošināšana, vai veicot reālu un efektīvu darba pārbaudi. Tāpat netiks prasīts atskaitīties par nedokumentētiem periodiem gadījumos, kad ir pārliecība, ka kopumā uzturēšanās nosacījumi ir ievēroti. Proti, cilvēkiem nebūs jāatskaitās par katru reizi, kad viņi izbraukuši vai iebraukuši Lielbritānijā.

Plānots pārbaudīt arī identitāti un izskatīt digitālus veidus, kā to izdarīt gan droši, gan lietotājiem draudzīgi. Tāpat plānots pretendentiem prasīt iesūtīt fotogrāfiju. Savukārt netiks prasīti citi biometriskie dati, piemēram, pirkstu nospiedumi.

Pretendentiem, kuri vēl nevar pierādīt piecus gadus ilgu nepārtrauktas uzturēšanās periodu, lai iegūtu pastāvīga iedzīvotāja statusu, tiks piešķirts pagaidu statuss. Tas viņiem ļaus palikt Lielbritānijā līdz laikam, kad viņi būs uzkrājuši piecus gadus ilgu nepārtrauktas uzturēšanās periodu, lai pieteiktos pastāvīga iedzīvotāja statusam.

Vienīgie gadījumi, kuros varēs atteikt statusa pieteikumu tiks noteikti Izstāšanās līgumā. Atkarībā no gala vienošanās ar ES gaidāms, ka šie gadījumi būs tādi, kuros pretendents nebūs līguma kompetencē, jo nav uzturējies Lielbritānijā pirms noteiktā datuma, nav atbildis izstāšanās līguma nosacījumiem vai arī pretendentam tiks atteikts kriminālu vai drošības iemeslu dēļ.

Lielbritānijas iestādes sadarbosies ar pretendentiem, lai palīdzētu viņiem izvairīties no jebkādām kļūdām vai nepilnībām, kas var iespaidot pieteikuma lēmumu. Atbildīgie darbinieki dos kandidātiem iespēju sniegt papildu pierādījumus vai kompensēt jebkādus iztrūkumus, kur šķitīs, ka gadījusies vienkārša nolaidība. Tiks piemērots pierādījumu elastības princips, kas ļaus atbildīgajiem darbiniekiem rīkoties pēc saviem ieskatiem, kur tas pieļaujams, lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga, skaidro vēstniecība.

Lai ātri atrisinātu jebkādas kļūdas, paredzēts iedibināt administratīvās pārbaudes mehānismu. Ārpus šī, pretendentiem, gluži kā tagad, būs pieejama neatkarīga juridiskā autoritāte. Tas nozīmēs, ka ES pilsoņiem un viņu tiešajiem ģimenes locekļiem būs pieejamas likumā nostiprinātas apelācijas tiesības, ļaujot Lielbritānijas tiesām lemt par valsts iestāžu lēmumu atteikt vai atņemt statusu, kā arī faktiem vai apstākļiem, kuros šis lēmums balstīts. Viņi varēs palikt Lielbritānijā līdz apelācijas procesa beigām, ja vien netiks pieņemts lēmums par deportāciju vai ja konkrētais cilvēks neuzturēsies valstī, pārkāpjot deportācijas vai izbraukšanas rīkojumu. Izbraukšanas rīkojuma gadījumā lēmumu var apstiprināt Lielbritānijas valsts iestādes – apelāciju būs iespējams veikt, taču tā neapturēs izvešanu no valsts. Tomēr šis cilvēks varēs atgriezties Lielbritānijā, lai apmeklētu apelācijas sēdi.

Saprotot, ka var pastāvēt iemesli, kāpēc daži cilvēki var nebūt pieteikušies noteiktajā laika posmā, Lielbritānija īstenos samērīgu pieeju pret tiem, kuri nokavēs pieteikšanos, uzsver vēstniecībā.

Lielbritānijas mērķi ir šādi – ja ir iesniegts pieteikums, tomēr līdz termiņa beigām nav pieņemts lēmums, pretendents var turpināt dzīvot valstī, līdz lēmuma pieņemšanai. Savukārt gadījumā, ja pēc termiņa tiks uzieti cilvēki bez statusa, viņu toreizējā situācija un jebkādi iemesli, kāpēc viņi nepieteicās statusam pirms termiņa, tiks samērīgi izvērtēti. Gadījumos, kad būs bijuši iemesli, kāpēc nav iesniegts pieteikums, valsts iestādes lems par izņēmumu, lai pieļautu ārpuskārtas pieteikumu statusam.

Tie ES pilsoņi, kuru pieteikumu statusam atteiks, jo viņi nav izstāšanās līguma kompetencē, pēc noteiktā perioda beigām atradīsies valstī nelegāli, ja vien nebūs ieguvuši vēl citu statusu, piemēram, atļauju palikt saskaņā ar ieceļošanas likumu vai kādu citu vienošanos par ES pilsoņu statusu pēc izstāšanās. Tāpēc viņi nedrīkstēs iegūt darbu vai citus pakalpojumus, un viņiem varēs prasīt pamest Lielbritāniju.

Kā stāsta vēstniecībā, mērķis ir prasīt pašiem pretendentiem norādīt kriminālu sodāmību vai nu Lielbritānijā, vai ārzemēs, gluži kā tas prasīts pašlaik visiem pārējiem pieteikumiem, kas iesniegti Lielbritānijas imigrācijas iestādēs. Tiks pārbaudīti dati arī Lielbritānijas biogrāfiskās kriminālās sodāmības datubāzes. Īpašos gadījumos, kur tas ir pamatoti, var mēģināt apstiprināt starptautiski norādītu sodāmību vai identificēt jebkādu starptautisku kriminālo sodāmību.

Kas attiecas uz izraidīšanu, jau pašlaik cenšas izraidīt tos ES pilsoņus, kuri ir likumpārkāpēji ārzemēs, saskaņā ar sabiedriskās kārtības kritērijiem Direktīvā 2004/38 (direktīva) un attiecīgām izraidīšanas normām. Izstāšanās līguma kompetencē esošiem cilvēkiem var liegt viņu tiesības, ja viņi tiek uzskatīti par sabiedriskās kārtības vai drošības draudiem. Pieeja, kura tiks izmantota, atšķirsies, vadoties pēc tā, kad notika pēdējais pārkāpums.

Deportācijas apsvēršana, pamatojoties uz sabiedrisko kārtību vai drošību saskaņā ar direktīvu, attieksies uz katru krimināla rakstura rīcību, kas notikusi pirms izstāšanās. Tas nozīmē, ka Lielbritānijas vara iestādes apsvērs, vai, balstoties viņu iepriekšējā rīcībā, cilvēki nerada patiesus, aktuālus un pietiekami nopietnus draudus sabiedrības pamatinteresēm (jo ilgāka uzturēšanās valstī, jo augstāks šis slieksnis), samērīgi izsverot tos pret viņu personīgajiem apstākļiem. Lielākajā tiesā gadījumu ES pilsoņi, kuri izdarījuši krimināli sodāmu noziegumu, jau būs nonākuši Iekšlietu ministrijas redzeslokā. Bez dibināta iemesla, piemēram, jaunas informācijas parādīšanās, neatkārtos sabiedriskās kārtības izvērtējumus gadījumos, kad tādi jau būs veikti un izraidīšana būs tikusi atzīta par nevēlamu.

Attiecīgajos likumos un vadlīnijās atrodamie kritēriji, lai apsvērtu deportēt likuma pārkāpējus, kuri nav EEZ pilsoņi, attieksies uz ES pilsoņiem, kuru rīcība pēc izstāšanās ietilpst vadlīniju kompetencē – arī attiecībā uz tiem, kuri notiesāti par kriminālpārkāmumiem. Tas nozīmē, piemēram, ka tiks apsvērta deportācija tiem, kuri pēc izstāšanās izdara nopietnu noziegumu un tiek notiesāti ar brīvības atņemšanu uz vismaz 12 mēnešiem. Šādos gadījumos tiks izvērtēta arī pirms izstāšanās sodāmība, lai veiktu vispārīgu izvērtējumu, vai piemērojama arī deportācija.

Deportācija būs atkarīga no tādiem apsvērumiem kā ECTK 8. pantā paredzētās tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi. Faktori, kas tiks vērtēti, apsverot indivīda tiesības salīdzinājumā ar sabiedrības ieinteresētību deportācijā, ir atrodami Lielbritānijas Imigrācijas noteikumos un balstās 2002. gada Pilsonības, imigrācijas un patvēruma akta sadaļā 5A. Pie šiem faktoriem pieskaitāms tas, vai cilvēks dzīvojis Lielbritānijā lielāko daļu savas dzīves, cik lielā mērā šis cilvēks ir sociāli un kulturāli integrēts Apvienotajā Karalistē, kā arī šķēršļi, ar kuriem viņš var saskarties, integrējoties valstī, uz kuru tiktu deportēts. Tiek izvērtēts arī deportācijas iespaids uz šī cilvēka dzīvesbiedru un bērniem.

Turklāt joprojām tiks piemērotas pašreizējās procedūras un aizsardzības pasākumi, kas attiecas uz ES pilsoņu izraidīšanu, ieskaitot prasību par rakstisku paziņošanu, tiesībām pārsūdzēt lēmumu neatkarīgā juridiskā iestādē, kā arī viena mēneša posms pirms izbraukšanas īstenošanas.

Lielbritānija pieņem, ka ES dalībvalstis var uz abpusēja pamata piemērot pasākumus, kas atšķiras no Direktīvas saistībā ar citkārt līguma aizsardzībā esošo Lielbritānijas noziedznieku izraidīšanu.