'NATO – cūkas' jeb stāsts par kādu fotogrāfiju  (428)

Šā gada 26. septembrī "Facebook" grupā "Грибники Латвии — Latvijas sēņotāji" parādījās attēls, kurā redzami mežā izmesti atkritumi. "Kad ejat uz mežu, sakopiet aiz sevis," rakstīja ieraksta autore. Arī citi pievienojās sašutumam par cilvēkiem, kas nesavāc savus gružus. Savukārt grupas dalībniece Natālija ievietoja kādu citu attēlu ar atkritumiem un pievienoja komentāru: "Uz "dažiem" tas vispār neattiecas... (Ādažu poligons)."

Šajā attēlā atšķirībā no sākotnējā ir kāds zīmīgs aspekts – tur attēlots ASV armijas ēdiena MRE ("Meal, Ready-to-Eat" jeb ēšanai gatavas maltītes) iepakojums, kādu izmanto amerikāņu karavīri. Attiecīgajā "Facebook" sarakstē atrodamas divas līdzīgas kopskata fotogrāfijas. To "kompozīcija" gan mazliet atšķiras.

Sarunu par to, vai attēls ir autentisks un tieši kurā vietā uzņemts, attiecīgajā sarakstē nav. Izskan aicinājums fotogrāfiju nosūtīt portālam "Delfi". Savukārt kāda Ņinusja dara zināmu, ka vēlas attēlu izplatīt tālāk, un, kā redzams, nekavējoties arī ķeras pie lietas. Tuvāko dienu laikā fotogrāfija no "Facebook" nonāk portālā "Mixnews.lv", no turienes to pārpublicē virkne prokremlisku mediju, un beigās tas citās publikācijās kļūst par vienu no "faktiem", kas parāda NATO spēku slikto uzvedību Baltijas valstīs.

Taču sāksim no sākuma.

Attēls sāk savu ceļu

Tajā pašā dienā, kad Natālija publicēja attēlu ar MRE paku sēņotāju grupā, ar Ņinusjas gādību tas parādījās arī divās citās tematiskajās "Facebook" grupās: "Рижский клуб кошатников" (Rīgas kaķu mīļu klubs) un "Рижский клуб собачников"[l1] (Rīgas suņu mīļu klubs). Lai gan šīm grupām, kas veltītas attiecīgi kaķu un suņu tematikai, īsti nav saistības ar dabas saudzēšanu, armiju vai politiku, grupu administratori Ņinusjas ierakstu ir atstājuši. Abās grupās izplatītāja ieraksta vienu un to pašu pavadtekstu: "Ādažu poligona rajons! Piedirsuši, atvainojiet, mežu! Pievērsiet uzmanību, ka tās ir NATO pakas! Cūkas, ne cilvēki!"

Daļa šo ierakstu lasītāju pievienojas sašutumam, kā arī dalās ar citām dzirdētām epizodēm par NATO karavīru nosodāmām izdarībām, tostarp atkritumu atstāšanu. Viņi arī izsaka minējumus, kādas varētu būt aizsardzības struktūru atrunas par to, kā atkritumi mežā nonākuši. Piemēram, varbūt putni vai bezpajumtnieki atnesuši.

Savukārt grupu dalībnieki, kas apšauba, ka NATO karavīri nudien piedrazo dabu, un stāsta, ka paši, pa mežiem staigājot, nekad nav redzējuši tādus skatus, sastapās ar negatīvu pretreakciju. Izskatās, ka sarunas virziens viegli var pāriet politiski iekrāsotās diskusijās par NATO vai arī par to, kā bija padomju laikos un ko Latvijai ir vai nav devusi padomju armija. Neizbēgami politisks fons gan ir visam tālākajam fotogrāfijas ceļam.

Neskatoties uz to, ka Ņinusja nav attēla autore, ikvienas šaubas par attēla autentiskumu tiešsaistes diskusijās viņa noraidīja.

Fotogrāfija un jautājumi

Lai būtu pamats, balstoties uz šādu sociālā tīkla vietnē atrastu attēlu, izdarīt kādus secinājumus, būtu jāsāk ar tā autentiskuma pārbaudi.

Izmestā ēdiena paka ir redzama komplektā ar "Zaķumuižas" ūdens pudelēm un konservu kārbām. SIA "Markol", kas ražo "Zaķumuižas" ūdeni, informēja, ka vismaz pēdējo mēnešu laikā uz Ādažu nacionālo mācību centru pasūtījumi ir bijuši tikai par lielajām – 18,9 litru pudelēm. Arī Aizsardzības ministrijas publiskajā iepirkumu datubāzē vismaz pēdējo pāris gadu laikā neizdodas atrast ierakstus, kas liecinātu, ka šīs pudeles Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tiek piegādātas. Tas gan neko vēl nepierāda, jo attēlā redzamā draza, visticamāk, ir izmesta jau pirms ilgāka laika. Konservu kārbas ir norūsējušas.

Lai gan militārpersonas šādā situācijā ir pirmās aizdomās turētās, nav iespējams pateikt, vai ēdiena paka vispār ir nonākusi kaudzē vienā laikā ar pudelēm un pārējiem atkritumiem un vai tiem visiem nudien ir viens avots. Par spīti tam, ka uz MRE pakas ir redzamas norādes, ka šis ir ASV valdības īpašums un ka to ir aizliegts realizēt tālāk, pie tādām nav grūti tikt arī citiem interesentiem. Atzīmēšanas vērts ir arī tas, ka ēdiena paka ir viena, bet pudeļu daudz. Kāpēc tā? Attēlā nav arī redzams, ka ēdiena paka vispār būtu atvērta. Tanī pašā laikā arī šā gada jūnijā LTV raidījumā "Vides fakti" tika stāstīts par līdzīgiem atkritumiem Ādažos. Līdz ar to attēls vēl nedod atbildes, bet tikai rada jautājumus.

Tā kā fotogrāfija norāda tieši uz ASV karavīru pēdām, vērsāmies pēc komentāra ASV vēstniecībā Latvijā. Preses atašejs Čads Tvitijs atzīmēja, ka MRE paka izskatās īsta, tomēr izteica šaubas par to, ka to mežā ir atstājuši NATO karavīri. "Tik tuvu pie bāzes karavīri diez vai ēstu no MRE pakām," viņš sacīja. MRE tiek izmantotas tikai apstākļos, kuros nav pieejami ēdināšanas pakalpojumi. Turpretī Ādažos karavīri ieturas bāzes ēdnīcā.

Tvitijs arī norādīja uz vēl kādu attēlā redzamu neatbilstību: "Fonā ir redzamas vecas metāla kārbas, bet konservi vairs netiek izmantoti kā daļa no MRE." MRE ēdiena formāts ASV armijā savulaik tieši nomainīja konservu kārbu fasējumu.

Sazinājāmies ar Aizsardzības ministriju, lai taujātu, vai Latvijas armijai par attēla apriti publiskajā telpā ir kas zināms. Preses nodaļas kapteine Sandra Brāle mums neko negribēja stāstīt un aicināja doties pa birokrātiskiem informācijas pieprasīšanas gaiteņiem, jo "nepārstāvat konkrētu mediju un jautājat specifisku informāciju". Redzams, ka ministrijai viedokļa par bruņoto struktūru pārstāvju iespējamām neglītām izdarībām nav, un nav arī īpašas intereses par šādu iespējamu neglītumu gluži reālām sekām.

Aizrakstījām Natālijai, kas pirmā attēlu publicēja. Viņa apliecināja, ka fotogrāfija ir viņas pašas uzņemta. "Burkas, pudeles, tukšas patronu čaulītes," viņa aprakstīja mežā redzēto. "Tur bija arī dažādi izmirkuši papīra atkritumi, bet uzrakstus lietus bija padarījis izplūdušus, uzraksti bija angļu valodā." Tomēr parādīt konkrētu vietu kartē, kur šie atkritumi atrodas, viņa nevēlējās un aizbildinājās ar to, ka viņas ierīcē nav karšu lietotnes.

Nerunīgā fotogrāfijas popularizētāja

Ar Ņinusju sazināties savukārt neizdevās. Nosūtītā vēstule palika neatbildēta, savukārt viņas profilā mūsu atstātais komentārs no turienes drīz pazuda.

Pats Ņinusjas profils saturiski ir visnotaļ savdabīgs. Viņa katru dienu no citiem profiliem un lietotāju grupām pārpublicē ievērojamu daudzumu dažādu ierakstu par mājdzīvniekiem – lielākoties par tādiem, kas pazuduši vai nonākuši kādā citā nelaimē un/vai meklē mājas. Tipiskā dienā tādu pārpublicējumu ir ap desmit. Šī plūsma tiek atšķaidīta ar vienu otru politisku un kritisku ziņu par notikumiem Latvijā. Iecienītu Ņinusjas tālākpadodamo ziņu avotu vidū ir Press.lv un ru.focus.lv (bijušais nozagts.com).

Viņas politiskos uzskatus droši vien ilustrē 7. oktobrī publicētais vēstījums ar Vladimira Putina attēlu un parakstu: "Daudz laimes Dzimšanas dienā, mans Dārgais Cilvēk! Jums viss izdosies! Jūs esat Vislabākais!" Savukārt profila titulattēls vēsta: "Tētis, mamma – labi; pederasti – slikti."

Mēs nevaram zināt, vai viņas simpātijām pret Putina režīmu un tā popularizēto tradicionālismu ir kāds tiešs sakars ar viņas pārliecību par NATO. Taču tieši Ņinusjas "Facebook" pārpublicētais attēls ar atkritumiem un MRE paku ir tas, uz kuru atsaucās portāls "Mixnews.lv". Publikācija attēlam sagādāja plašāku ievērību un palīdzēja iedzīvināt "NATO cūcību" tematiku.

Pirmais solis: sākotnējā uzmanība no medija puses

"Mixnews.lv" par attēlu vēstīja 28. septembrī rubrikā "Ekskluzīvi". Publikācijas virsraksts: "Facebook: mūs aizsargā NATO cūkas!" Tajā teikts: "Meža pļava Ādažu poligona rajonā ir nosēta ar atkritumiem — plastmasas pudelēm, NATO karavīru ēdiena pakām, papīriem. To visu nofotografējusi Ādažu iedzīvotāja Ņina Vladimirovna un publicējusi sociālo tīklu vietnē "Facebook"." Rindkopā atrodamā saite ved uz Ņinusjas ierakstu suņiem veltītajā "Facebook" grupā.

Publikācijā ir iekļautas divas fotogrāfijas. Viena ir tā, kuras īstā autore ir Natālija, bet kuras autorība nepatiesi ir pierakstīta Ņinusjai. Otra – tā, kas novietota raksta sākumā, – vispār nekādi nav saistīta ar šo tēmu.

Šī fotogrāfija ir vismaz pusotru gadu veca un daļa no kādas vairākos Krievijas resursos pārpublicētas fotogalerijas, kas stāsta par kādas sievietes nepatīkamo pārsteigumu, ieraugot mežu pie savas vasarnīcas piedrazotu, un par to, kā viņa ar palīgspēkiem to visu sakopusi. Izskatās, ka šī galerija ir tapusi kaut kur Krievijā. Padomājiet par to – NATO karavīru ekoloģiskais nospiedums tiek ilustrēts ar atkritumiem no valsts, kur tie nemaz neuzturas.

"Šī publikācija ir izraisījusi "Facebook" lietotāju rezonansi," teikts "Mixnews.lv" ziņā. Balstoties uz atlasītiem komentāriem pie attēla, tajā teikts, ka "vietējie iedzīvotāji pārdzīvo par savu mežu".

"Rezonanse" šajā brīdī nozīmē vien dažus desmitus komentāru un dažus simtus "like" vai citu reakciju. Ziņas tekstā par NATO ēdiena pakām ir runāts daudzskaitlī, lai gan attēlā tāda ir redzama tikai viena. Vai varbūt "Mixnews.lv" par šo attēlu ir zināms kas vairāk nekā mums?

Aizrakstījām medija redakcijai, lai noskaidrotu, kā tas nākas, ka ziņa tiek ilustrēta ar nesaistītu attēlu, un vai ir veikta šī attēla autentiskuma pārbaude. Atbildes nav. Fotogrāfijas autore Natālija mums apstiprināja, ka neviens cits žurnālists pie viņas par konkrēto tēmu nav vērsies. Pat ja Ņinusja tomēr runātu ar žurnālistiem, vai viņa varētu kādam pierādīt, ka fotogrāfija ir īsta? Nē, viņa nav autore. Viņas ar Natāliju nav personiski pazīstamas. Mūsu rīcībā nav pavedienu, kas liecinātu, ka Ņinusja atkritumu kaudzi redzēja pati savām acīm.

Otrais solis: pastiprināšana

Par spīti tam, ka informācija nav pārbaudīta, jau pati šīs informācijas parādīšanās medijos un ārpus "Facebook" rada priekšstatu par zināmu ticamību – ka ziņa varētu būt izgājusi cauri kādam kvalitātes filtram. No šī brīža daudzi citi mediji šo ziņu nes tālāk, turklāt pieliekot klāt aizvien lielāku devu vispārinājumu.

Pārdesmit minūtes vēlāk "Mixnews.lv" ziņas teksts parādījās portālā ru.focus.lv. Saite uz "Facebook" attēlu pārpublicējumā zudusi, tā vietā ir atsauce uz "Mixnews.lv". Ziņas virsraksts "Ādažu iedzīvotāji: mūs aizsargā NATO cūkas" rada priekšstatu par dominējošu viedokli Ādažos, lai gan šis vispārinājums, protams, ir izdarīts tikai no vairākiem desmitiem "Facebook" komentāru. Šis portāls ir pārpublicējis arī to "Mixnews.lv" rakstā izmantoto attēlu, kas uz konkrēto ziņu neattiecas.

Modrs ir arī portāls "Press.lv", kur pāris stundas pēc "Mixnews.lv" ziņas parādīšanās tiek publicēta ziņa: "Sociālais tīkls: NATO karavīri piegružo Ādažus kā cūkas." Sociālā tīkla vietne, kā redzams, pasludināta par tādu autoritāti, kur rakstītais ir jāņem par pilnu bez kādas papildu izvērtēšanas. Šī raksta pamatā ir "Mixnews.lv" teksts, kuru tālākizmantotāji ir mazliet papildinājuši.

Tās pašas dienas vakarā informāciju ir pamanījis arī Krievijas portāls "Regnum" (vidēji to ik dienu apmeklē 375 tūkstoši cilvēku). Resurss vēsta, ka "NATO karavīri Latvijā piemēslo mežus ar sadzīves atkritumiem". Tātad – meži nu jau ir vairāki. Ziņai nav pievienots attēls no notikuma vietas – tā vietā ir fotogrāfija ar karavīriem. Savukārt tālākais ziņas teksts, spriežot pēc teksta līdzībām, atkal ir tā pati "Mixnews.lv" ziņa. Medijs gan ir izņēmis no Ņinusjas ieraksta ārā rupjības, bet beigās norādījis, ka Ādažu poligons ir lielākais Latvijā. Savukārt "Regnum" veikums pēc tam parādās vēl arī citviet. Publikācija ar grandiozo virsrakstu "Teritoriju ap bāzi Latvijā NATO spēki pārvērtuši par cūkkūti" publicējusi "Komsomoļskaja pravda" (viens no populārākajiem ziņu medijiem Krievijā, ik dienu to apmeklē ap 2,7 miljoniem cilvēku).

Nesnauž arī Krievijas valdības uzturētā aģentūra "Sputņik". Tās radošais kolektīvs ir izveidojis publikāciju, kurā citēti tie "Facebook" lietotāji, kas vēstījumam par "NATO cūkām" piekrīt, un ignorēti tie, kas izteikuši šaubas. Pieminēti arī Aivara Lemberga piedzīvojumi ar NATO karavīriem kā atgādinājums par to, kādas problēmas viņi Latvijā rada. Rakstā ir arī sniegta fona informācija par starptautisko bataljonu, kas uzturas Latvijā, un par ministru ciemošanos Ādažos. Līdzīgu rakstu radīja arī Igaunijas "Sputņik" versija.

Ziņa, kas sāka savu ceļu ar neprecizitātēm, manipulāciju un pārspīlējumiem, tādā pašā veidā arī turpinājusi attīstīties. Kluso telefonu procesā no vienas ēdiena pakas un pudeļu kaudzes ir uzaudzis atkritumu kalns un izpostīta plaša teritorija.

Trešais solis: konteksta veidošana

Kad virkne minēto un vēl citu mediju ir pastāstījuši "ziņas no "Facebook"", ir uzkonstruēta jauna un šķietami ticama informācijas vienība. Līdztekus citām medijos nostiprinātām – tai skaitā, protams, arī patiesām – informācijas vienībām šis jaunais fakts turpmāk tiks izmantots, lai veidotu kopējo stāstu par to, kas ir NATO un ko šī organizācija dara.

17. oktobrī vietnē "RuBaltic", ko Drošības policija uzskata par vienu no "Krievijas informatīvās ietekmes platformām", parādījās raksts "Ko atļaujas NATO karavīri Baltijā?". Atbildi sniedz jau pirmā rindkopa. Viņi kaujas bāros un restorānos, dauza vitrīnas un mašīnas, aiz sevis atstāj atkritumu kalnus, kā arī seksuāli uzmācas.

Rakstā uzskaitītas pēdējā laikā Latvijā un Lietuvā notikušās fiziskās sadursmes ar NATO karavīru piedalīšanos. Tālāk aprakstīts karoga apgānīšanas gadījums Lietuvā, automašīnas dauzīšanas gadījums Rīgā, akvaparka demolēšanas gadījums Lietuvā, viens smags ceļu satiksmes negadījums, kuru izraisījušajam amerikāņu karavīram bija iespēja nesodītam pamest Latviju, karavīru ālēšanās Ventspilī, ilustrēta ar Lemberga izteikumiem. Kaušanās un sveša īpašuma bojāšana nav attaisnojama, vienalga, vai cilvēks ir formā vai civilās drānās. Taču ziņā ir pieminēti arī Ādaži. Attēls no meža tagad ir pierādījums, ka Latvija slīkst armijnieku atstātu atkritumu kalnos. Tieši tā publikācijā ir rakstīts – "atkritumu kalni". Vai to var secināt no attiecīgās fotogrāfijas?

Ar virsrakstu "NATO karavīri pazemo Baltijas iedzīvotājus" šo pašu rakstu pārpublicējis arī portāls Vesti.lv, vietējais prokremliskais medijs. Pēc tam to pašu izdarījis arī Gorod.lv (pazīstams ar atbalstu Daugavpils domes deputātam "Saskaņas" pārstāvim Andrejam Elksniņam). Stāsts par NATO nu ir apmetis loku pa ārvalstīs bāzētām ziņu "ražotnēm" un atgriezies atpakaļ Latvijā, lai jau citā formā atkal uzrunātu vietējo publiku.

Ziņu atlase jeb sliktā NATO

Stāsts par fotogrāfijas ceļu no "Facebook" grupām, kas domātas sēņotājiem un suņu un kaķu mīļiem, līdz starptautiskiem medijiem parāda, ka šādu incidentu nozīme saglabājas vēl ilgu laiku pēc tam, kad konkrētā "ziņa" jau ir kļuvusi veca. Šis notikums arī turpmāk droši vien tiks pieminēts dažādos rakstos par NATO un dzīvi Latvijā – un palīdzēs izdarīt visnotaļ krasus vispārinājumus. Ādažu mežs ir pilns ar armijnieku atstātiem drazas kalniem, NATO piesārņo Latviju un tamlīdzīgi.

Reāli pārkāpumi pelna nosodījumu. Taču, ja no stāstījuma tiek izlaisti fakti, kas būtiski maina stāstījuma saturu, arī tā ir melošana, pat ja no minētajiem faktiem neviens atsevišķi nebūtu aplams. Nepieciešamību aplēst, kāda tad īsti ir NATO klātbūtnes bilance Latvijā – ko viņi ir darījuši labu un ko sliktu, "RuBaltic" publikācijas autors risinājis, atlasot tikai to informāciju, kam ir negatīvs vēstījums. Visa cita ignorēšana ļauj konstruēt skaidru "tendenci" – alianses karavīri mūs pazemo un mēs esam "okupēti". (Lai gan šo ideju labprāt popularizē arī "Sputņik", pat tur ir bijusi publikācija arī par NATO karavīru dalību Lielajā talkā Līgatnē.)

Šādā veidā ir iespējams rakstīt arī stāstus par to, cik slikta (bet, ja vajag, tad arī – laba) ir Latvija, Krievija, Eiropa, Amerika un tamlīdzīgi. To visu var darīt, bet nav tā, ka vēstījumam būtu liels sakars ar realitāti.

Patiesi vai nepatiesi – nav svarīgi

Bet tā fotogrāfija ar ēdiena paku – vai tā bija īsta? Pats attēls ne pierāda, ka tajā redzamais ir karavīru darbības sekas, ne arī to apgāž. Mēs varam vien norādīt uz dažādiem neparastiem attēlā redzamiem elementiem – tie rada jautājumus, uz kuriem atbildes nav. Taču tā pat nav šī stāsta būtība.

Būtība ir tajā, ka ir pilnīgi vienalga, vai cilvēks mežā uziet NATO karavīru izmestu pavisam īstu gružu kaudzi, vai arī kāds šādu ziņu safabricē, tostarp ilustrējot ar citviet uzņemtiem attēliem. Ja vien šādi veidojas ziņa, kas kādam medijiem ir izdevīga – ļauj pelnīt klikšķus vai ir ar atbilstošu politisko vēstījumu, tai ir visas izredzes nonākt publiskajā telpā un caur atkārtošanu kļūt par "faktu".

Ir liela iespēja, ka neviens nekad tā arī neatklās, kā tur īsti bija. Attiecīgo mediju auditorija neuzzinās pat to, ka šajā stāstā kādi nezināmie vispār ir.